Izcila diena Vācijai un Norvēģijai, pirmās medaļas Slovēnijai un Spānijai

Ātrais kopsavilkums

Sešās dienās izspēlēti 39 olimpiskie komplekti, pie medaļām tikusi 21 valsts. Desmit kilometru brīvā stila slēpojumā sievietēm tika piešķirtas divas bronzas godalgas. Lielais piecinieks – Vācija, Norvēģija, Nīderlande, ASV un Kanāda – ieguvis 65 no 118 medaļām.

Četri Vācijas sportisti – biatloniste Laura Dālmeiere, kamaniņu braucēji Natālija Gaizenbergere, Tobiass Arlts un Tobiass Vendls – ieguvuši pa divām zelta medaļām katrs. Vismaz divas godalgas ir 18 sportistiem, tai skaitā pieciem vāciešiem, četriem kanādiešiem un trīs austriešiem.

Norvēģijai sešas medaļas vienā dienā

Fjordu un naftas zeme Norvēģija apliecināja slēpošanas lielvalsts slavu. Visi seši medaļu ieguvēji startēja ar slēpēm kājās – trīs kalnu slēpotāji, divas distanču slēpotājas un viens biatlonists. Guvums – trīs zelta, divas sudraba un viena bronzas godalga.

Juhanness Tinjess Bē 20 kilometru distancē biatlonā nogāza 18 no 20 mērķiem, taču ātrs slēpojums ļāva viņam apsteigt galveno favorītu Martēnu Furkadu. Norvēģis pa vienai reizei kļūdījās pirmajā un ceturtajā šaušanā, finišējot pēc 48:03.8 minūtēm.

Jakovs Faks šāva bez kļūdām un nopelnīja pirmo medaļu Slovēnijai. Biatlonists finišēja tikai 5,5 sekundes aiz Tinjesa Bē, savukārt bronzu izcīnīja Dominiks Landertingers. Perfekti šaujošais austrietis pēc ceturtās šaušanas apsteidza norvēģi par 8,2 sekundēm, taču lēnāk slēpoja.

Norvēģu kalnu slēpotāji svinēja vēsturisku dubultuzvaru. Trīsdesmit piecus gadus vecais Aksels Lunds Svindāls nobraucienā finišēja pēc 1:40.25 minūtēm, par 0,06 sekundēm apsteidzot tautieti Kjetilu Jansrūdu. Trešā vieta šveicietim Beātam Foicam.

Norvēģijai divas medaļas arī 10 kilometru brīvā stila slēpojumā sievietēm. Ragnhilda Haga mērķa līniju šķērsoja pēc 25:00.5 minūtēm, par 20,3 sekundēm apsteidzot skiatlona čempioni Šārlotu Kallu no Zviedrijas. Pieredzējusī Marita Bjergena uzrādīja vienādu laiku ar somieti Kristu Parmakoski.

Vācija turpina zelta sēriju

Uzvara komandu sacensībās kamaniņu sportā ļāva pie zelta medaļām tikt uzreiz četriem sportistiem – Gaizenbergerei, Arltam, Vendlam un Johannesam Ludvigam. Kvarteta laiks – 2:24.517 sekundes. Sudrabs Kanādai, bronza Austrijai.

Arī astoto zeltu Vācijai nodrošināja komandas darbs uz ledus. Daiļslidotāji Aļona Savčenko un Bruno Maso izcili aizvadīja izvēles programmu, summā nopelnot 235,90 punktus. Ķīnas duets Veņdzjina Sui un Cuns Hans palika otrie, neraugoties uz dominanci īsajā programmā.

Amerikāņiem zelts ne tikai snovbordā

Kalnu slēpotāja Mikaela Šifrina uzvarēja milzu slalomā, divu braucienu summā finišējot pēc 2:20.02 minūtēm. Pirmajā braucienā viņa uzrādīja otro ātrāko laiku, otrajā braucienā ierindojās ceturtajā vietā, taču rezultātu stabilitāte ļāva ASV pārstāvei izcīnīt zelta medaļu.

Amerikāņu dominanci snovbordā – četri no pirmajiem četriem zeltiem – pārtrauca Pjērs Voltjē. Francijas sportists bija labākais snovbordkrosā, Soču titulam pievienojot Phjončhanas zeltu. Sudrabs austrālietim Džeredam Hjūzam, bronza spānim Regino Ernandesam.

Lieli svētki arī Zviedrijas nometnē. Biatloniste Hanna Eberga 15 kilometru klasikā iztika bez soda apļiem, finišu sasniedzot pēc 41:07.2 minūtēm. Slovākijas pārstāve, Antona Šipuļina māsa Anastasija Kuzmina neaizvēra divus no 20 mērķiem, savukārt Laura Dālmeiere kļūdījās vienreiz.

Ātrslidošanās ovālā pārtrūka Nīderlandes zelta sērija, taču uz pjedestāla augstākā pakāpiena atkal kāpa holandiešu izcelsmes sportists. Jans-Teds Blomens 2014. gadā kļuva par Kanādas pilsoni un trešdien uzvarēja 10 000 metru slidojumā, distanci veicot 12:39.77 minūtēs.

Kopvērtējums 15. februārī