Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:295, Did:0, useCase: 3

BIMBAMBOLS: JAUTĀJUMS EKSPERTIEM (AR DETALIZĒTU ATBILDI)

B

Labdien, mīļie cilvēki!

Šoreiz uzdodu sekojošu jautājumu.
Pasaulē ir daudzas meklēšanas programmas internetā. Taču pārliecinoši populārākā ir google. Pēc tam jau ar ievērojami mazāku popularitāti seko citas- bing, yahoo, ask, aol un citas.

Jautājums būs par Latviju un pasaules interesi par to.

1.jautājums. Kurš ir bijis līdz šim intereses par vārdu "Latvija" (saprotams, lietojot "Latvia") ziņā pieprasītākais mēnesis, saskaņā ar google datiem par meklēšanas rezultātiem tajā?

2.jautājums. 1.jautājumā pieminētajā mēnesī ir divas dienas, kurās interese ir bijusi izteikti visaugstākā. Kuras dienas tās ir šajā mēnesī?

3.jautājums Pēdējās 30 dienās pasaulē interese par Latviju arī bijusi paaugstināta mums visiem zināmu iemeslu dēļ. Izteikti izceļas trīs dienas. Kuras?

ATBILDES

Publicēju pareizās atbildes ar komentāru.

Nedaudz gan gribu arī par Google trends metodoloģiju pateikt. Attēlos, kurus jūs redzēsit, ir attēlota relatīvā (uzsveru šo vārdu) interese par vārdu Latvia meklētājā. Respektīvi, cik aktīvi šis vārds noteiktā dienā, nedēļā vai mēnesī ir meklēts, salīdzinot ar citiem meklējumiem, kas arī veikti šajā meklētājā. Google šādu metodoloģiju izmanto saprotamu iemeslu dēļ, jo pasaulē arvien pieaug interneta lietotāju un guglētāju skaits, tāpēc jāveic relatīva salīdzināšana, nevis absolūta salīdzināšana, kas metodoloģiski nebūtu pareizi. Google šādus datus piedāvā par laiku kopš 2004.gada sākuma.

Pareizā atbilde uz 1.jautājumu.

Pēdējo 10 gadu laikā vārds „Latvia” visaktīvāk meklēts 2004.gada jūnijā. Nav nekādu šaubu, ka tas saistīts ar Latvijas futbola izlases līdzdalību EČ finālturnīrā Portugālē. To pierāda pareizā atbilde uz 2.jautājumu.
Kā redzams, 2.vietā ir 2005.gada maijs, kad Latvijā viesojās Džordžs Bušs- tā laika ASV prezidents.
Interesanti, ka 2004.gada augustā notika Vasaras Olimpiskās spēles Atēnās, kurās piedalījās 29 Latvijas pārstāvji, taču interese par vārdu Latvia šajā mēnesī ir ne tikai mazāka par jūniju, bet arī par jūliju un septembri (mēneši pirms un pēc Olimpiādes). Arī citu Olimpiāžu laikā nav novērojama īpaša intereses paaugstināšanās. Vienīgi 2012.gada augustā ir novērojams tāds neliels palēciens, taču salīdzinājuma ar EČ-2004 tur nav nekāda.
Lūk, avots:

Google Trends

Vēl interesantāki ir dati, ja ievadām vārdu „Lettland”:

Google Trends

Tā vispār ir fantastika. Gandrīz vai jāsecina, ka vāciešiem par Latviju interese bijusi tikai 2004.gada jūnijā, kad notika EČ Portugālē.

Atbilde uz 2.jautājumu:

Mēnesī, kurā bijusi vislielākā interese par Latviju, izteikti dominē trīs dienas, kurās meklēts vārds Latvia:
1.vieta: 19.jūnijs (LV-Vācija)
2.vieta: 15.jūnijs (LV-Čehija)
3.vieta: 23.jūnijs (LV-Holande)

Lūk, bilde:

Google Trends

Atbilde uz 3.jautājumu:

Ja ņemam pēdējās 30 dienas, tad trīs dienas, kurās bijusi vislielākā interese par Latviju, ir sekojošas:

1.vieta: 22.novembris (nākamā diena pēc Zolitūdes traģēdijas)

2.vieta: 15.novembris (futbols Īrija-Latvija)

3.vieta: 23.novembris (divas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, kad jau bija skaidrs posta apmērs)

Un tikai 4.vieta: 27.novembris: Dombrovska demisija.

google.com

2013.gada novembris kopumā bijis viens no pēdējo gadu mēnešiem, kurā bijusi paaugstināta interese par Latviju pasaulē.

Tomēr interesanti, cik lielu interesi izraisījis Īrijas-Latvijas mačs. Tas gan ir saprotams, jo futbola izlases spēles parasti izraisa starptautisku interesi par attiecīgo valsti. Minētais gadījums bija īpašs, jo tā bija spēle, kurā pie Īrijas izlases stūres debitēja Martins O’Nīls un Rojs Kīns. Pasaules futbola sabiedrībā šie cilvēki komentārus neprasa. Un stadionā bija 37 tūkstoši skatītāju.

Ar interesi paskatījos, kurās dienās tad vārds Latvia piedzīvojis paaugstinātu interesi 2012.gada augustā, kad Latvija piedalījās Londonas Olimpiskajās spēlēs, Štrombergs izcīnīja zelta medaļu, bet bīča volejā Pļaviņš/Šmēdiņš bronzu.

Latvijā, protams, visi domā, ka Štromberga zelts ir super sasniegums. Taču laikam daudzi aizmirst, ka BMX varētu būt viena no disciplinīm Olimpiādē, kura cilvēkus interesē vismazāk, un par kuras eksistenci nezinātu arī daudzi SC lietotāji, ja vien Latvijā nebūtu grupiņa entuziastu, kas ar šo gandrīz amatierisko sportu nodarbotos:

Google Trends

Bilde skaidri parāda, ka patiešām ievērojami paaugstināta interese par Latviju bijusi 7.augustā. Štrombergs zeltu izcīnīja piektdien, 10.augustā un nekāds intereses palēciens tajā dienā nav novērojams. Vēl jo mazāk- nākamajā dienā, kad it kā arī šī ziņa varēja apceļot Pasauli. Secinājumus katrs var izdarīt pats. Par skeletoniem un bobiem vispār nerunāšu, jo tie vispār nerada absolūti nekādu interesi.

Bet kas tad notika 7.augustā? 6.augustā Pļaviņš un Šmēdiņš vinnēja amerikāņus Gibu un Rozentālu 1/4finālā, tomēr redzam, ka tajā dienā interese par Latviju vispār bijusi ļoti zemā līmenī- kā parastā dienā. 7.augustā bija pusfināls. Tas tad laikam arī izskaidro interesi. Tāpat droši vien 7.augustā vēl bija 6.augusta spēles atskaņas. Toties bronzas spēle 9.augustā, kā redzams, nekādu interesi nav radījusi.

Paldies!

Bimbis

  -1 [+] [-]

, 2013-12-11 15:41, pirms 11 gadiem
Mīlas Bimbambols rakstīja: Nezinu par tramplīnu- tur laikam daudz naudas vajag.

Bet man liktos loģiskāk naudu piešķirt biatlonam un atalgot biatlonistus, nekā renes sportus, piemēram.

Es jau arī agrāk esmu atzīmējis, ka valsts noteiktās prēmijas par medaļām ir neadekvāti augstas. Te vienreiz viens bija ļoti labu statistiku ielicis, kur izrādījās, ka Latvijas valdība pat krīzes laikā 2010.gadā un vēlāk arī 2012.gadā bija noteikusi lielākas prēmijas par Olimpiskajām medaļām, nekā Lielbritānija, ASV, Austrālija un pat izšķērdīgā Krievija, par citiem nemaz nerunājot.

Profesionālajam sportam ir jādzīvo pašam. Valstij ir jāiegulda bērnu un jauniešu sportošanā, vispārējā fiziskās kultūras infrastruktūrā utt., bet ne jau tramplīnos un bobu trasēs, kur entuziasti vizinās, bet kam nekāda sakara ar bērnu un jauniešu masveidīgu sportošanu. Varbūt, ka norvēģi kā bagāta valsts tos tramplīnus var uzturēt, bet Latvijā būtu pareizāk pa priekšu izbūvēt bērniem un jauniešiem bez maksas pieejamus futbola, basketbola laukumus, kas bagātajās valstīs, protams, ir jau sen izdarīts.
Cik sanācis pabūt Latvijas pilsētās, tad tie futbola laukumi ir , bet viņi pārvsarā ir tukši – skeitparki, bīča laukumi, strītbola grozi, stieņi jaunajiem parkūra cienītajiem utt. ir apdzīvoti.

  +2 [+] [-]

, 2013-12-11 15:42, pirms 11 gadiem
dale rakstīja: Lietuvieshiem pa lielam taa arii ir, ka visi speelee basketbolu un futbolu, uz citiem sportiem vispaar neskataas(ziemas sportaa vispaar 0).
Lietuva - Bimbja sapņu valsts

  -1 [+] [-]

, 2013-12-11 15:47, pirms 11 gadiem
dale rakstīja: Lietuvieshiem pa lielam taa arii ir, ka visi speelee basketbolu un futbolu, uz citiem sportiem vispaar neskataas(ziemas sportaa vispaar 0).
Biatlonā ir gan sievietes gan vīrieši.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2013-12-11 16:08, pirms 11 gadiem
dale rakstīja: Lietuvieshiem pa lielam taa arii ir, ka visi speelee basketbolu un futbolu, uz citiem sportiem vispaar neskataas(ziemas sportaa vispaar 0).
Iespējams, tieši pateicoties spēku koncentrēšanai uz basketbolu, kas ir globāli nopietns sporta veids, lietuviešiem arī patiešām izdevies sasniegt pasaules līmeņa panākumus sportā- Olimpiskās medaļas un Eiropas zelts basketā tomēr ir nopietni panākumi sportā. Tāpat arī lietuviešu it īpaši agrākie panākumi klubu basketā Eirolīgā. Te patiešām var runāt par sportiskiem sasniegumiem.

Faktiski Lietuvas Olimpiskās medaļas basketā un Latvijas dalība Euro-2004 arī ir divi baltiešu lielākie sporta sasniegumi šo valstu pastāvēšanas vēsturē.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2013-12-11 16:43, pirms 11 gadiem
Skats no malas. Protams, ka Bimbim ir 100% taisnība. Viņš tak nesaka, ka vajag kādu no sporta veidiem aizliegt vai klapēt ciet. Viņa points ir, ka nevajag veģitēt sportistiem uz valsts rēķina stāstot tuftu kā viņu sasniegumi nes Latvijas vārdu pasaulē utt Tak neviens nekad nav dzirdējis par tādiem Dukuriem, Serģiem, Rasmaņiem... Da neko viņi nenes. Tas ka viņi ir čempioni. Protams pozitīvi, bet kāpēc nodokļu maksātājam jāmaksā par hobijveidīgajiem sportiem ar ko nopietni nodarbojas ~100 cilvēki pasaulē ~5 valstīs?

     [+] [-]

, 2013-12-11 16:47, pirms 11 gadiem
Ā, un vēl. Tu Šmidzi esi tik dumjš, ka ieteiktu tev aiziet pie sava ģimenes ārsta.

     [+] [-]

, 2013-12-11 22:06, pirms 11 gadiem
Mīlas Bimbambols rakstīja: Protams, es neesmu stāvējis klāt Vaņinam un Dukuram un skaitījis viņu darbā pavadītās stundas un izmērījis talantu. Taču hipotētiski mēs varam šo to parēķināt, pārdomāt. Ko tad nozīmē tikt līdz Latvijas labākā un Šveices čempionāta pēdējo 5 gadu vadošā vārtsarga statusam, un ko- līdz Olimpiskajam čempionam skeletonā.

Pirmkārt, varam paskatīties uz konkurenci, kas ir ļoti būtisks aspekts.

Paskatāmies uz Vaņinu.
Ja pārdomā Latvijas pēdējo 10 gadu vārtsargus, tad piedāvāšu nepilnu sarakstu, kas vien jau liks nopietni aizdomāties:

Koļinko
Šteinbors
Doroševs
Piedels
Eltermanis
Māliņš
Davidovs
Romanovs
Pavlovs
Elvijs Putniņš (spēlējis QPR, reizi pat pieteikts EPL spēlei pret Norwich)

Pietiks ar 10. Visi nosauktie ir bijuši vai nu izlases vārtsargi vai grozījušies ap kandidātu loku. Visi šie 10 ir/bija pilna laika profesionāļi solīdos klubos ar profesionāliem līgumiem (nevis pārtikuši no LOK naudām un valsts prēmijām).

Bez šiem 10 (vai pat vairāk, jo nevaru uzreiz visus no galvas atcerēties) ir vēl vesela virkne nākamā ešalona vārtsargu, kuri arī savā meistarībā brīžiem var konkurēt ar iepriekš nosauktajiem- Uvarenko, Nerugals, Vaičuls, Ikstens, Fjodorovs, Meļņičenko, Rubezis, Spole un vēl vesela kaudze apmēram tādu.

Te vēl jāpiebilst, ka visi nosauktie ir bijuši savā brīdī labākie no labākajiem savā vecumā, jo tikai retais no tiem, kurš uzsāk futbola nodarbības un pavada tajā 10 un vairāk gadus, vispār tiek līdz Virslīgai vai pat 1.līgai, par dažāda vecuma nacionālajām izlasēm nemaz nerunājot. Parasti dažādām jauniešu sporta skolām jau tas ir sasniegums, ja kāds tiek līdz U-16, U-15, U-17 izlasei. Bet arī no tiem lielākā daļa beigās kaut kur pazūd, neiztur konkurenci utt.

Un viss manis aprakstītais ir tikai tādā, kā daudzi te saka- futbola miskastes valstī Latvijā.

Tad pievelc klāt visu starptautisko konkurenci, kur Latvia būtu jāreizina ar 1000 vai 10000, zinot futbola izplatību pasaulē. Un tad iedomājies, ko nozīmē izlauzties caur to visu, lai būtu augstu apmaksāts profesionālis ar lielisku ilgtermiņa līgumu spēcīgā Šveices čempionātā, kurā turklāt regulāri tiec nosaukts par labāko vārtsargu, n-tos gadus esi neizkonkurēts no stabilas augstākās līgas komandas pirmā vārtsarga pozīcijas.

Par Dukura konkurenci es arī varu pastāstīt kaut ko. Pirmkārt, brālis, kurš sācis ar sportu 17 gados nodarboties, bet vēl pēc 20 gadu vecuma nebija īsti pārliecināts, ko tālāk darīs- ņemsies ar skeletonu vai ies finansista karjeru (to es droši zinu). Perfekts ir Neilsona gadījums, kurš arī skaitās jau elitē- 29 gados pirmo reizi nolaidis pa reni un jau pēc gada elitē, uzreiz uz Olimpiādi.
Skeletonā nav pat Latvijas čempionāta, lai gan ir lieliska trase. Cik vispār cilvēki ar ko tādu Latvijā un pasaulē nodarbojas? Daži desmiti, varbūt pāris simti.

Citēšu, ko par Olimpisko čempionu 2010.gadā Montgomeriju raksta Vikipēdijā (dzimis 1979.gadā):

Jon Montgomery started skeleton racing when he lived in Calgary where he worked as an auctioneer not far from Canada Olympic Park in Calgary. Sometime in 2002 Montgomery visited the track with his parents where a skeleton race was being held. Montgomery was immediately hooked with the sport and started racing competitively not long after watching it in Calgary.

Tātad ierindas ūtrupnieks 23 gados atnāca, ieraudzīja un uzvarēja.

Un aptuveni tāds stāsts tur ir par visiem elites braucējiem.

Secinājumi paša ziņā.
Paldies par garo izklāstu saistībā ar konkurenci, bet tas, ka cilvēku skaits ir nesalīdzināms, ir skaidrs. Skaidrs ir arī, ka tas nenozīmē konkurēt ar visiem vārtsargiem vienlaicīgi, tādēļ vienkārši reizināt un reizināt gluži nevaram. Pakāpjoties un nostiprinoties kādā līmenī, automātiski ārkārtīgi daudzi neklātienē ir palikuši citur. Bet arī es tagad sāku stāstīt zināmas lietas.

Viedoklis, kas mani interesēja, bet ko mēs droši vien neizmērīsim - ieguldītais, lai sasniegtu un šobrīd uzturētos konkrētajā līmenī, var teikt, cik tad augsts ir šis līmenis.
Lūk, viens arguments - cik ilgi trenējies - jā. Skaidrs, ka Vaņinam tas bija jādara no bērnības, bet nav tā, ka "sportā neattīstīts" cilvēks Montgomerijs aiziet uz sacensībām, bet pēc nedēļas iekļūst trasē, pēc mēneša ir elitē. Viņam tas zelts - pēc vismaz 8 gadiem, M.Dukuram pēc 8 gadiem 7.vieta, pēc 12 - 2.vieta. Viņš pagaidām aizvien nav olimpiskais čempions. Sporta veidam pastāvot ilgāk, pieņemu, ka tas kļūs vēl sarežģītāk, bet ne tikai vienkārši laika ziņā. Tā būs arī šautriņu mešanā? Ar to nemēģinu stāstīt, ka skeletons ir populārs, bet gan - ka tas nešķiet tik vienkāršots.