Facebook
GoogleBIMBAMBOLS: JAUTĀJUMS EKSPERTIEM (AR DETALIZĒTU ATBILDI)
B
Labdien, mīļie cilvēki!
Šoreiz uzdodu sekojošu jautājumu.
Pasaulē ir daudzas meklēšanas programmas internetā. Taču pārliecinoši populārākā ir google. Pēc tam jau ar ievērojami mazāku popularitāti seko citas- bing, yahoo, ask, aol un citas.
Jautājums būs par Latviju un pasaules interesi par to.
1.jautājums. Kurš ir bijis līdz šim intereses par vārdu "Latvija" (saprotams, lietojot "Latvia") ziņā pieprasītākais mēnesis, saskaņā ar google datiem par meklēšanas rezultātiem tajā?
2.jautājums. 1.jautājumā pieminētajā mēnesī ir divas dienas, kurās interese ir bijusi izteikti visaugstākā. Kuras dienas tās ir šajā mēnesī?
3.jautājums Pēdējās 30 dienās pasaulē interese par Latviju arī bijusi paaugstināta mums visiem zināmu iemeslu dēļ. Izteikti izceļas trīs dienas. Kuras?
ATBILDES
Publicēju pareizās atbildes ar komentāru.
Nedaudz gan gribu arī par Google trends metodoloģiju pateikt. Attēlos, kurus jūs redzēsit, ir attēlota relatīvā (uzsveru šo vārdu) interese par vārdu Latvia meklētājā. Respektīvi, cik aktīvi šis vārds noteiktā dienā, nedēļā vai mēnesī ir meklēts, salīdzinot ar citiem meklējumiem, kas arī veikti šajā meklētājā. Google šādu metodoloģiju izmanto saprotamu iemeslu dēļ, jo pasaulē arvien pieaug interneta lietotāju un guglētāju skaits, tāpēc jāveic relatīva salīdzināšana, nevis absolūta salīdzināšana, kas metodoloģiski nebūtu pareizi. Google šādus datus piedāvā par laiku kopš 2004.gada sākuma.
Pareizā atbilde uz 1.jautājumu.
Pēdējo 10 gadu laikā vārds „Latvia” visaktīvāk meklēts 2004.gada jūnijā. Nav nekādu šaubu, ka tas saistīts ar Latvijas futbola izlases līdzdalību EČ finālturnīrā Portugālē. To pierāda pareizā atbilde uz 2.jautājumu.
Kā redzams, 2.vietā ir 2005.gada maijs, kad Latvijā viesojās Džordžs Bušs- tā laika ASV prezidents.
Interesanti, ka 2004.gada augustā notika Vasaras Olimpiskās spēles Atēnās, kurās piedalījās 29 Latvijas pārstāvji, taču interese par vārdu Latvia šajā mēnesī ir ne tikai mazāka par jūniju, bet arī par jūliju un septembri (mēneši pirms un pēc Olimpiādes). Arī citu Olimpiāžu laikā nav novērojama īpaša intereses paaugstināšanās. Vienīgi 2012.gada augustā ir novērojams tāds neliels palēciens, taču salīdzinājuma ar EČ-2004 tur nav nekāda.
Lūk, avots:
Vēl interesantāki ir dati, ja ievadām vārdu „Lettland”:
Tā vispār ir fantastika. Gandrīz vai jāsecina, ka vāciešiem par Latviju interese bijusi tikai 2004.gada jūnijā, kad notika EČ Portugālē.
Atbilde uz 2.jautājumu:
Mēnesī, kurā bijusi vislielākā interese par Latviju, izteikti dominē trīs dienas, kurās meklēts vārds Latvia:
1.vieta: 19.jūnijs (LV-Vācija)
2.vieta: 15.jūnijs (LV-Čehija)
3.vieta: 23.jūnijs (LV-Holande)
Lūk, bilde:
Atbilde uz 3.jautājumu:
Ja ņemam pēdējās 30 dienas, tad trīs dienas, kurās bijusi vislielākā interese par Latviju, ir sekojošas:
1.vieta: 22.novembris (nākamā diena pēc Zolitūdes traģēdijas)
2.vieta: 15.novembris (futbols Īrija-Latvija)
3.vieta: 23.novembris (divas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, kad jau bija skaidrs posta apmērs)
Un tikai 4.vieta: 27.novembris: Dombrovska demisija.
2013.gada novembris kopumā bijis viens no pēdējo gadu mēnešiem, kurā bijusi paaugstināta interese par Latviju pasaulē.
Tomēr interesanti, cik lielu interesi izraisījis Īrijas-Latvijas mačs. Tas gan ir saprotams, jo futbola izlases spēles parasti izraisa starptautisku interesi par attiecīgo valsti. Minētais gadījums bija īpašs, jo tā bija spēle, kurā pie Īrijas izlases stūres debitēja Martins O’Nīls un Rojs Kīns. Pasaules futbola sabiedrībā šie cilvēki komentārus neprasa. Un stadionā bija 37 tūkstoši skatītāju.
Ar interesi paskatījos, kurās dienās tad vārds Latvia piedzīvojis paaugstinātu interesi 2012.gada augustā, kad Latvija piedalījās Londonas Olimpiskajās spēlēs, Štrombergs izcīnīja zelta medaļu, bet bīča volejā Pļaviņš/Šmēdiņš bronzu.
Latvijā, protams, visi domā, ka Štromberga zelts ir super sasniegums. Taču laikam daudzi aizmirst, ka BMX varētu būt viena no disciplinīm Olimpiādē, kura cilvēkus interesē vismazāk, un par kuras eksistenci nezinātu arī daudzi SC lietotāji, ja vien Latvijā nebūtu grupiņa entuziastu, kas ar šo gandrīz amatierisko sportu nodarbotos:
Bilde skaidri parāda, ka patiešām ievērojami paaugstināta interese par Latviju bijusi 7.augustā. Štrombergs zeltu izcīnīja piektdien, 10.augustā un nekāds intereses palēciens tajā dienā nav novērojams. Vēl jo mazāk- nākamajā dienā, kad it kā arī šī ziņa varēja apceļot Pasauli. Secinājumus katrs var izdarīt pats. Par skeletoniem un bobiem vispār nerunāšu, jo tie vispār nerada absolūti nekādu interesi.
Bet kas tad notika 7.augustā? 6.augustā Pļaviņš un Šmēdiņš vinnēja amerikāņus Gibu un Rozentālu 1/4finālā, tomēr redzam, ka tajā dienā interese par Latviju vispār bijusi ļoti zemā līmenī- kā parastā dienā. 7.augustā bija pusfināls. Tas tad laikam arī izskaidro interesi. Tāpat droši vien 7.augustā vēl bija 6.augusta spēles atskaņas. Toties bronzas spēle 9.augustā, kā redzams, nekādu interesi nav radījusi.
Paldies!
Bimbis
[+] [-]
[+] [-]
Paskaties kaut vai Girgensona piemēru, atliek viņam vienu spēka paņēmienu un 2 metienus izdarīt spēlē, tas jau tiek pieminēts. Tāpat būtu ar jebkuru mūsu futbolistu, kurš pat ja sēdētu uz soliņa EPL, Bundeslīgas, Serie A vai La liga spēlē, būtu visu kanālu ziņās.
Bet mums atskaitot Rudņevu, mūžīgi traumēto Cauņu un Gorkšu, kad viņš gūst vārtus, par ko palepoties nav. Vienīgi vēl ziņās var pastāstīt, ka Rakelu komandas fani par dzeršanu grib piekaut.
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Sanāk tā- atrod kaut kādus bezkonkurences sporta veidus, kuri praktiski nevienu neizinteresē (ok, padzird reizi četros gados par tādiem) nospecializējas tajos, sasniedz kaut kādus rezultātus, jo tas galīgi nav sarežģīti un tad bliež.
Nez, kāpēc futbolā, basketā, ledus hokejā, regbijā galīgi nekādi lielie panākumi nesanāk? Tur neatrodas neviens dukurs, melbārdis, štrombergs vai rubenis. Kāpēc tā? Visi lielākie latviešu talanti aiziet uz bobiem, skeletiem, kamaniņām un BMX? Diez vai. Laikam atbilde meklējama kur citur.
Viens mans studiju biedrs ar sportu praktiski nenodarbojās, bija savā mazpilsētā trenējies nedaudz vieglatlētikā, pieteicās Upatnieka atlasē un pēc nepilna gada aizbrauca uz Olimpiādi un ņēma labas vietas. Savukārt divi klasesbiedri visu bērnību, pusaudžu gadus trenējās futbolā, bija vadošie savos gados savās pozīcijās un visās jauniešu izlasēs, viens tika pat līdz Skonto, otrs līdz Rīgas Celtniekam (tolaik Latvijas augstākā līga), bet beigās tāpat salūza, neizturēja konkurenci un pēc 15 gadu trenēšanās "padevās".
[+] [-]
Sporta interešu virzieni ārzemniekiem šeit ir nesaprotami. It kā mēs paši izvēlamies, par ko interesēties. Mums tā liekas, bet patiesībā tā nav- jau teicu, ka to lielā mērā mums pasaka priekšā mediji.
Problēma ir, ka šāda interese rada nepareizu priekšstatu par to, kas valstiski svarīgi. Valsts tagad sadalīja gana lielu naudu prēmijās sportistiem. Par ko valstij ir jāmaksā pieaugušiem profesionāliem sportistiem, ja viņi nespēj atrast atlīdzību tirgū? Tad parasti ir šis arguments par tēla nešanu pasaulē. Nu, bet nenes nekādu tēlu tak pasaulē lielākā daļa no to prēmiju saņēmējiem. Par to arī lielā mērā bija mans raksts šeit.
Mēs redzam, kā interesi par Latviju var pacelt ierindas futbola draudzības spēle starp Īriju un Latviju (skatīt rakstu augšā), bet notikumi skeletona, bobu un bmx trasēs neizraisa vispār nekādu interesi par valsti un nemaina tēlu.
-3 [+] [-]
- "Kas jums Latvijā ir labs un īpašs?"
- "Mums arī ir McDonald ēstuves un Coca-cola veikalos"
[+] [-]
Starp citu, es nezinu, kā ekonomiski spēj dzīvot Siguldas trase. Visticamāk, ka tur iet iekšā daudz valsts un pašvaldības naudas. Un arī tas nav īsti normāli, manuprāt. Var jau būt, ka tur veidojas kaut kādi ienākumi no tiem krieviem un citiem, kas piebrauc uz trenēšanos, bet vispār grūti saprast, kā tāds pasākums var dzīvot bez būtiska līdzekļu piešķīruma. Saprotu, ka Dukurs vecākais ir n-tos gadus Siguldas domes deputāts un lobē trasi cik spēj, bet baidos, ka Dukuru ģimenes bizness skeletonā diezgan pamatīgi sēž uz kakla valstij un pašvaldībai gan ar prēmijām, gan trases uzturēšanām un varbūt vēl ko citu- LOK naudām, kuras dod kaut kādi valsts uzņēmumi utt.
-1 [+] [-]
No ārzemju sportistiem, varēji jau painteresēties, tur regulāri notiek nometnes ar daudzu valstu bobslejistu, kamaniņu braucēju, skeletonistu piedalīšanos – plus viņi vēl dzīvo, ēd, guļ, kakā, iepērkas, resp. atstāj naudu Siguldā.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Redz, biatlonam, kurš principā ir daudz nopietnāks pasākums un kuram patiešām pievērš vairāk uzmanības par ledus renēm, naudiņa neatrodas. Kāpēc tā? Līdumai arī bija perspektīves, labi cīnījās krietni lielākā konkurencē. Tas pats tagad ar Rastorgujevu. Kāpēc tā?
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un ko tad tiem nabaga medijiem darīt, par ko rakstīt, ziņot? Tā jau esam pārbaroti ar ziņām cik minūtes Biedriņš uz beņķa nosēdējis, kā Sprukts un Masaļskis sēž bez līgumiem utt.
Es uzskatu, ka mums vajag maksimāli daudz runāt par to, ko mēs varam, ko esam sasnieguši, neatkarīgi no tā, cik šis sporta veids ir populārs, nevis nepārtraukti gausties par to, kā mums nav.
Un kas attiecas uz naudas dalīšanu, tas jau, manuprāt, ir pavisam cits stāsts. Ļoti daudzi no tiem, kas kaut ko tiešām ir sasnieguši, to ir izdarījuši visupirms paši, par saviem, vecāku un sponsoru līdzekļiem. Valsts atbalsts parasti rodas tikai tad, kad ir jau kādi rezultāti, medaļas, rekordi. Māris Štrombergs, manuprāt, ir vislabākais piemērs. Un man personīgi nav žēl neviena santīma, ko valsts ir viņam un viņa trenerim samaksājusi. Tās tāpat ir kapeikas, salīdzinot ar to darbu, ko viņi ir ieguldījuši.
[+] [-]
Man žēl, ka tev nav sapratnes, kapēc kūrorti, veselas valstis u.tml. reklamējas, lai pie viņem kāds atbrauc un atstāj savu naudiņu.
[+] [-]
Nu saprotiet taču reiz, ka tie nav nekādi sasniegumi.
Tad jau tik pat labi supersasniegums ir Pētera Lidera (Līgatnes deputāts bija vai ir) Pasaules zelts zemledus makšķerēšanā.
Par valsts naudu un iepriekšēju ieguldīšanos. Tieši to pašu, ko teici par Štrombergu, var teikt par citu sporta veidu pārstāvjiem, kuri nekad netika un netiks savos konkurences pilnajos sporta veidos līdz tirgus naudai. Cik nav ģimeņu, vecāku, kas gadiem gāzuši iekšā savu naudu hokejistos, futbolistos, basketbolistos un citu sporta veidu pārstāvjos. Iespējams, iztērējušies daudz vairāk ar cerību, ka kādreiz paši pelnīs bez valsts atbalstiem un patiešām nesīs valsts vārdu pasaulē. Viņiem neviens neatlīdzina ne tad, kad nesanāk, ne arī tad, kad sanāk, bet sanākt tur ir ļoti grūti, jo ir mega globāla konkurence. Jo īpaši, futbolā.
Ja jau Tev ir, kā saki, lieli sasniegumi nopietnā profesionālā sportā, tirgus pats piedāvās naudu, valstij nevajadzēs tērēties. Ja sasniegums ir tāds, kuram svars ir ļoti mazs, tad tirgus to neatzīst, kā tas ir gadījumos ar BMX, skeletonu, bobiem, blaķenēm. Un tad valsts labvēlīgi ver vaļā savu maku, lai uzturētu entuziastus. Stulbums.
+1 [+] [-]
Piemēram. Kāpēc valsts nepārņem un neuztur neienesīgo Skonto stadionu? Tas taču būtu tik izdevīgi- tur var taisīt koncertus, futbola spēles, Dziesmu un Deju svētkus un citus tādus pasākumus. Tas piesaista tūristus (uz Bosnijas maču vien bija 6000, ko Siguldas trasei varbūt izdodas savākt 20 gadu laikā), kuri guļ viesnīcās, atstāj naudiņu bāros un restorānos, iepērkas veikalos, lido ar AirBaltic lidmašīnām. Novije Vasjuki.
Kaut kā neviens neraujas paņemt šo infrastruktūru un uzturēt par valsts naudu. Tāpat arī varētu par Daugavas stadionu spriest.
[+] [-]
Un mēs pārējie, nabadziņi, esam tikai to vien pelnījuši kā apbrīnot dažus elkus un gausties par savu sūro likteni.
+2 [+] [-]
Bimbis jau kuro dienu betonē savu taisnību oponentiem.
Bija interesanti palasīt. Galvenais neapstājieties pie sasniegtā.
Turpināšu sekot sarunu gaitai!
+2 [+] [-]
Atbildi man- vai tas ir nopietni, ka par Olimpisko čempionu skeletonā kļūst čalis (Montgomerijs 2010.gadā), kurš 23 gadu vecumā, iepriekš ar sportiem nenodarbojies, strādā par ūtrupnieku, ar vecākiem aizgājis uz no mājām netālu esošo skeletona trasi, paskatījies, kas tur notiek, iemīlējies skeletonā, sācis ar to nodarboties, bet pēc dažiem gadiem jau izrādās ir labākais pasaulē un paņem Olimpisko zeltu.
Cik nopietni tas ir? Kurā vēl sportā tas ir iespējams? Kaut ko tādu varu iedomāties tikai bļitkošanā, sēņošanā, varbūt vēl vaigu piepūšanā.
[+] [-]
+3 [+] [-]
Bet man liktos loģiskāk naudu piešķirt biatlonam un atalgot biatlonistus, nekā renes sportus, piemēram.
Es jau arī agrāk esmu atzīmējis, ka valsts noteiktās prēmijas par medaļām ir neadekvāti augstas. Te vienreiz viens bija ļoti labu statistiku ielicis, kur izrādījās, ka Latvijas valdība pat krīzes laikā 2010.gadā un vēlāk arī 2012.gadā bija noteikusi lielākas prēmijas par Olimpiskajām medaļām, nekā Lielbritānija, ASV, Austrālija un pat izšķērdīgā Krievija, par citiem nemaz nerunājot.
Profesionālajam sportam ir jādzīvo pašam. Valstij ir jāiegulda bērnu un jauniešu sportošanā, vispārējā fiziskās kultūras infrastruktūrā utt., bet ne jau tramplīnos un bobu trasēs, kur entuziasti vizinās, bet kam nekāda sakara ar bērnu un jauniešu masveidīgu sportošanu. Varbūt, ka norvēģi kā bagāta valsts tos tramplīnus var uzturēt, bet Latvijā būtu pareizāk pa priekšu izbūvēt bērniem un jauniešiem bez maksas pieejamus futbola, basketbola laukumus, kas bagātajās valstīs, protams, ir jau sen izdarīts.
[+] [-]
[+] [-]
Tāpat kā tas austrālietis, kas uzvarēja šorttrekā tāpēc, ka viņa priekšā trīs konkurenti nokrita.
Kad vaigu pūšana, vai komentāru rakstīšana netā būs olimpiskie sporta veidi, varbūt arī Tev būs tāda iespēja. Un tad gan tas būs nāvīgi nopietni.
[+] [-]
Tavā uztverē, ja no bērna nesanāk futbolists, tad citā sportaveidā valsts atbalstu viņš nav pelnījis un labāk lai viņi sēž visu dienu pie datora vai kurī pa sētām spaisu.
Aptuveni, ja tu neesi futbolists, tu esi nulle.