Facebook
GoogleBIMBAMBOLS: JAUTĀJUMS EKSPERTIEM (AR DETALIZĒTU ATBILDI)
B
Labdien, mīļie cilvēki!
Šoreiz uzdodu sekojošu jautājumu.
Pasaulē ir daudzas meklēšanas programmas internetā. Taču pārliecinoši populārākā ir google. Pēc tam jau ar ievērojami mazāku popularitāti seko citas- bing, yahoo, ask, aol un citas.
Jautājums būs par Latviju un pasaules interesi par to.
1.jautājums. Kurš ir bijis līdz šim intereses par vārdu "Latvija" (saprotams, lietojot "Latvia") ziņā pieprasītākais mēnesis, saskaņā ar google datiem par meklēšanas rezultātiem tajā?
2.jautājums. 1.jautājumā pieminētajā mēnesī ir divas dienas, kurās interese ir bijusi izteikti visaugstākā. Kuras dienas tās ir šajā mēnesī?
3.jautājums Pēdējās 30 dienās pasaulē interese par Latviju arī bijusi paaugstināta mums visiem zināmu iemeslu dēļ. Izteikti izceļas trīs dienas. Kuras?
ATBILDES
Publicēju pareizās atbildes ar komentāru.
Nedaudz gan gribu arī par Google trends metodoloģiju pateikt. Attēlos, kurus jūs redzēsit, ir attēlota relatīvā (uzsveru šo vārdu) interese par vārdu Latvia meklētājā. Respektīvi, cik aktīvi šis vārds noteiktā dienā, nedēļā vai mēnesī ir meklēts, salīdzinot ar citiem meklējumiem, kas arī veikti šajā meklētājā. Google šādu metodoloģiju izmanto saprotamu iemeslu dēļ, jo pasaulē arvien pieaug interneta lietotāju un guglētāju skaits, tāpēc jāveic relatīva salīdzināšana, nevis absolūta salīdzināšana, kas metodoloģiski nebūtu pareizi. Google šādus datus piedāvā par laiku kopš 2004.gada sākuma.
Pareizā atbilde uz 1.jautājumu.
Pēdējo 10 gadu laikā vārds „Latvia” visaktīvāk meklēts 2004.gada jūnijā. Nav nekādu šaubu, ka tas saistīts ar Latvijas futbola izlases līdzdalību EČ finālturnīrā Portugālē. To pierāda pareizā atbilde uz 2.jautājumu.
Kā redzams, 2.vietā ir 2005.gada maijs, kad Latvijā viesojās Džordžs Bušs- tā laika ASV prezidents.
Interesanti, ka 2004.gada augustā notika Vasaras Olimpiskās spēles Atēnās, kurās piedalījās 29 Latvijas pārstāvji, taču interese par vārdu Latvia šajā mēnesī ir ne tikai mazāka par jūniju, bet arī par jūliju un septembri (mēneši pirms un pēc Olimpiādes). Arī citu Olimpiāžu laikā nav novērojama īpaša intereses paaugstināšanās. Vienīgi 2012.gada augustā ir novērojams tāds neliels palēciens, taču salīdzinājuma ar EČ-2004 tur nav nekāda.
Lūk, avots:
Vēl interesantāki ir dati, ja ievadām vārdu „Lettland”:
Tā vispār ir fantastika. Gandrīz vai jāsecina, ka vāciešiem par Latviju interese bijusi tikai 2004.gada jūnijā, kad notika EČ Portugālē.
Atbilde uz 2.jautājumu:
Mēnesī, kurā bijusi vislielākā interese par Latviju, izteikti dominē trīs dienas, kurās meklēts vārds Latvia:
1.vieta: 19.jūnijs (LV-Vācija)
2.vieta: 15.jūnijs (LV-Čehija)
3.vieta: 23.jūnijs (LV-Holande)
Lūk, bilde:
Atbilde uz 3.jautājumu:
Ja ņemam pēdējās 30 dienas, tad trīs dienas, kurās bijusi vislielākā interese par Latviju, ir sekojošas:
1.vieta: 22.novembris (nākamā diena pēc Zolitūdes traģēdijas)
2.vieta: 15.novembris (futbols Īrija-Latvija)
3.vieta: 23.novembris (divas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, kad jau bija skaidrs posta apmērs)
Un tikai 4.vieta: 27.novembris: Dombrovska demisija.
2013.gada novembris kopumā bijis viens no pēdējo gadu mēnešiem, kurā bijusi paaugstināta interese par Latviju pasaulē.
Tomēr interesanti, cik lielu interesi izraisījis Īrijas-Latvijas mačs. Tas gan ir saprotams, jo futbola izlases spēles parasti izraisa starptautisku interesi par attiecīgo valsti. Minētais gadījums bija īpašs, jo tā bija spēle, kurā pie Īrijas izlases stūres debitēja Martins O’Nīls un Rojs Kīns. Pasaules futbola sabiedrībā šie cilvēki komentārus neprasa. Un stadionā bija 37 tūkstoši skatītāju.
Ar interesi paskatījos, kurās dienās tad vārds Latvia piedzīvojis paaugstinātu interesi 2012.gada augustā, kad Latvija piedalījās Londonas Olimpiskajās spēlēs, Štrombergs izcīnīja zelta medaļu, bet bīča volejā Pļaviņš/Šmēdiņš bronzu.
Latvijā, protams, visi domā, ka Štromberga zelts ir super sasniegums. Taču laikam daudzi aizmirst, ka BMX varētu būt viena no disciplinīm Olimpiādē, kura cilvēkus interesē vismazāk, un par kuras eksistenci nezinātu arī daudzi SC lietotāji, ja vien Latvijā nebūtu grupiņa entuziastu, kas ar šo gandrīz amatierisko sportu nodarbotos:
Bilde skaidri parāda, ka patiešām ievērojami paaugstināta interese par Latviju bijusi 7.augustā. Štrombergs zeltu izcīnīja piektdien, 10.augustā un nekāds intereses palēciens tajā dienā nav novērojams. Vēl jo mazāk- nākamajā dienā, kad it kā arī šī ziņa varēja apceļot Pasauli. Secinājumus katrs var izdarīt pats. Par skeletoniem un bobiem vispār nerunāšu, jo tie vispār nerada absolūti nekādu interesi.
Bet kas tad notika 7.augustā? 6.augustā Pļaviņš un Šmēdiņš vinnēja amerikāņus Gibu un Rozentālu 1/4finālā, tomēr redzam, ka tajā dienā interese par Latviju vispār bijusi ļoti zemā līmenī- kā parastā dienā. 7.augustā bija pusfināls. Tas tad laikam arī izskaidro interesi. Tāpat droši vien 7.augustā vēl bija 6.augusta spēles atskaņas. Toties bronzas spēle 9.augustā, kā redzams, nekādu interesi nav radījusi.
Paldies!
Bimbis
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Un tas, ka Virslīgai līdz EPL ir kosmoss starpā, ir normāli. Savādāk nav iespējams.
+2 [+] [-]
Ja salīdzina Virslīgu ar EPL, tad gribu atgādināt, ka Latvijas klubi ar EPL klubiem ir tikušies divas reizes Eirokausos, tātad nospēlējuši 4 spēles. Un, lai kā tas Shmidzim nepatiktu, 2 no šim 4 spēlēm ir beigušās neizšķirti- 0:0 Rīgā pret Chelsea (Skonto) un 0:0 Ņūkāstlā pret Newcastle (Ventspils). Arī otras spēles bijušas ciēnīgas- Ventspils 0:1, bet Skonto gandrīz visu spēli mazākumā 0:3, turklāt salaižot pēdējās 15 minūtēs.
Tad jāprasa, kāds būtu Latvijas hokeja līgas komandu rezultāts pret Pitsburgas Penguins vai Čikāgas Black Hawks?
[+] [-]
[+] [-]
Jo tālāk Tu runā par atpazīstamību un saņemto atalgojumu (kas pasaulē varbūt ir proporcionāls reitingiem, bet ne vienmēr - ieguldītajam darbam), bet mani interesē darba ieguldījums.
[+] [-]
+4 [+] [-]
Vāciešus neinteresē ne pasaules hokeja čempionāts, kas notiks viņu valstī, ne vācu hokejisti
Vācijas iedzīvotājus īpaši neinteresē pasaules hokeja čempionāts, kas maijā notiks viņu valstī, balstoties uz nesen sarīkotu aptauju, kuras rezultātus izplatījusi vācu aģentūra SID, vēsta Čehijas aģentūra ČTK.
Tikai 14 procenti aptaujāto vāciešu zinājuši, ka pasaules čempionāts notiek Vācijā, bet tikai nepilni trīs procenti - kad tas sākas, bet gandrīz 96 procenti aptaujāto nespēja nosaukt nevienu Vācijas izlases hokejistu.
Pasaules čempionāts startēs 7. maijā Gelzenkirhenes futbola stadionā, kur Vācijas izlase spēlēs ar ASV. Plānots, ka spēli varētu noskatīties skatītāju rekords - 76 tūkstoši.
''Promit'' institūta veiktajā aptaujā par šo faktu zinājuši 13,9 procenti aptaujāto vāciešu. Toties 49,5 procenti atbildējuši, ka ''labāk, lai šādas sacensības nebūtu vispār''.
No 1200 uz labu laimi izvēlētiem aptaujātajiem tikai 7,6 procenti atbildējuši, ka ir pamanījuši hokeja čempionāta reklāmas kampaņu. To, ka Vācijas valstsvienību trenē Ūve Krups, pratuši pateikt 5,7 procenti aptaujāto.
Kā pazīstamākais pašmāju spēlētājs no Vācijas līgas (DEL) tika nosaukts Svens Felskis no Berlīnes ''Eisbaren'', ko zinājuši 0,3 procenti aptaujāto. Pazīstamākais izrādījies Nacionālajā hokeja līgā spēlējošais Marko Šturms no Bostonas ''Bruins'', kuru zināja 1,5 procenti aptaujāto. 95,7 procenti aptaujāto nespēja nosaukt nevienu vācu hokejistu.
-2 [+] [-]
Katrs izvēlas, to, kas viņam patīk, katram sava gaume, vēlmes un patikšana.
Jūs ar Bimbi priekšgalā gribat uzspiest cilvēkiem futbolu, jo tam ir jāpatīk, tapēc ka citur to skatās. Tas ir tikai labi, ka katrs izvēlas, to kas viņam patīk, nevis skrien kā auni pakaļ citiem, tapēc, ka citiem kaut kas patīk.
+2 [+] [-]
bobsleighcanadaskeleton.ca
Cik zinu, arī Tomass Dukurs pievērsās skeletonam jau pēc 20. Vai kas tāds ir iespējams futbolā un daudzos citos nopietnos sporta veidos?
+3 [+] [-]
[+] [-]
Amerikāņu futbols vai regbijs, Tavuprāt, ir nopietni sporta veidi?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Turklāt tie ir atsevišķi specifiski gadījumi, kuros patiešām ir saskares sporta veidi- pamatā vieglatlētika.
Bet ar ko tad Dukuri nodarbojās līdz tam? Arī manis pieminētais kanādietis ne ar ko nav nodarbojies līdz tam. Tur tak viņi vis tā iesāk- no nekā jebkurā vecumā. Galvenais lai tik nav 120kg un ir vēlēšanās. Bobslejā vismaz tiem stūmējiem patiešām pirms tam prasījusies trenēšanās un labs ātrums, kas parasti nācis no vieglatlētikas.
[+] [-]
Skeletonā taču nelaiž maisu lejā. Vajag gan fizisko, gan koordināciju utt.
Galu galā, tad kāpēc skeletons nav nopietns sporta veids - tādēļ, ka jauns vai atpazīstamības dēļ? Jo arguments par "ielekšanu" sporta veidā laikam neiztur kritiku.
Un tad kā var noteikt, ka futbola vārtsargs iegulda daudz lielāku darbu kā olimpiskais čempions skeletonā?
[+] [-]
[+] [-]
Jautājums, kur Vaņins (no malas skatoties, jo neesam treniņprocesā) iegulda lielāku darbu? Tas, ka viņš konkrētā sporta veidā varbūt no bērnības trenējies?
+1 [+] [-]
Pirmkārt, varam paskatīties uz konkurenci, kas ir ļoti būtisks aspekts.
Paskatāmies uz Vaņinu.
Ja pārdomā Latvijas pēdējo 10 gadu vārtsargus, tad piedāvāšu nepilnu sarakstu, kas vien jau liks nopietni aizdomāties:
Koļinko
Šteinbors
Doroševs
Piedels
Eltermanis
Māliņš
Davidovs
Romanovs
Pavlovs
Elvijs Putniņš (spēlējis QPR, reizi pat pieteikts EPL spēlei pret Norwich)
Pietiks ar 10. Visi nosauktie ir bijuši vai nu izlases vārtsargi vai grozījušies ap kandidātu loku. Visi šie 10 ir/bija pilna laika profesionāļi solīdos klubos ar profesionāliem līgumiem (nevis pārtikuši no LOK naudām un valsts prēmijām).
Bez šiem 10 (vai pat vairāk, jo nevaru uzreiz visus no galvas atcerēties) ir vēl vesela virkne nākamā ešalona vārtsargu, kuri arī savā meistarībā brīžiem var konkurēt ar iepriekš nosauktajiem- Uvarenko, Nerugals, Vaičuls, Ikstens, Fjodorovs, Meļņičenko, Rubezis, Spole un vēl vesela kaudze apmēram tādu.
Te vēl jāpiebilst, ka visi nosauktie ir bijuši savā brīdī labākie no labākajiem savā vecumā, jo tikai retais no tiem, kurš uzsāk futbola nodarbības un pavada tajā 10 un vairāk gadus, vispār tiek līdz Virslīgai vai pat 1.līgai, par dažāda vecuma nacionālajām izlasēm nemaz nerunājot. Parasti dažādām jauniešu sporta skolām jau tas ir sasniegums, ja kāds tiek līdz U-16, U-15, U-17 izlasei. Bet arī no tiem lielākā daļa beigās kaut kur pazūd, neiztur konkurenci utt.
Un viss manis aprakstītais ir tikai tādā, kā daudzi te saka- futbola miskastes valstī Latvijā.
Tad pievelc klāt visu starptautisko konkurenci, kur Latvia būtu jāreizina ar 1000 vai 10000, zinot futbola izplatību pasaulē. Un tad iedomājies, ko nozīmē izlauzties caur to visu, lai būtu augstu apmaksāts profesionālis ar lielisku ilgtermiņa līgumu spēcīgā Šveices čempionātā, kurā turklāt regulāri tiec nosaukts par labāko vārtsargu, n-tos gadus esi neizkonkurēts no stabilas augstākās līgas komandas pirmā vārtsarga pozīcijas.
Par Dukura konkurenci es arī varu pastāstīt kaut ko. Pirmkārt, brālis, kurš sācis ar sportu 17 gados nodarboties, bet vēl pēc 20 gadu vecuma nebija īsti pārliecināts, ko tālāk darīs- ņemsies ar skeletonu vai ies finansista karjeru (to es droši zinu). Perfekts ir Neilsona gadījums, kurš arī skaitās jau elitē- 29 gados pirmo reizi nolaidis pa reni un jau pēc gada elitē, uzreiz uz Olimpiādi.
Skeletonā nav pat Latvijas čempionāta, lai gan ir lieliska trase. Cik vispār cilvēki ar ko tādu Latvijā un pasaulē nodarbojas? Daži desmiti, varbūt pāris simti.
Citēšu, ko par Olimpisko čempionu 2010.gadā Montgomeriju raksta Vikipēdijā (dzimis 1979.gadā):
Jon Montgomery started skeleton racing when he lived in Calgary where he worked as an auctioneer not far from Canada Olympic Park in Calgary. Sometime in 2002 Montgomery visited the track with his parents where a skeleton race was being held. Montgomery was immediately hooked with the sport and started racing competitively not long after watching it in Calgary.
Tātad ierindas ūtrupnieks 23 gados atnāca, ieraudzīja un uzvarēja.
Un aptuveni tāds stāsts tur ir par visiem elites braucējiem.
Secinājumi paša ziņā.
+1 [+] [-]
[+] [-]
pārējie Visrslīgas, Azerbaidžānas un tāda līmeņa līgām derīgi un vajadzīgi...
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Bet pasēdēšanu rezervē Lokomotiv Plovdiv, vai kādas 3 spēles Azeru klubā diez vai var uzskatīt par ievērības cienīgu panākumu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas ir Francijā, kura parasti iet pa 5.-7.vietu apmeklētības ziņā Eiropā, daloties ar angļu Championship un Nīderlandes čempi.
Vācijā kā nākuši tā nāk nepilni 50 tūkstoši vidēji uz spēli. un tas tikai tāpēc, ka stadionos nav vairāk vietas, jo liela daļa Bundeslīgas maču ir sold-out.
Interese Eiropā par futbolu nekad nekrīt, par to vari būt drošs. Tas tev nav skeletons ar skatītājiem, kurus veido daži tuvākie braucēju radinieki, draugi vai kā Montgomerijs, kurš ar vecākiem dzīvoja blakus trasei un aizgāja paskatīties, kas tur notiek.
[+] [-]