Kempelis: "Motokross ir kā atkarība - ievelk un paņem"

Kā un kāpēc Tu izvēlējies savu dzīvi saistīt ar motokrosu?

F.K.: "Tas pateicoties tētim, kā jau visiem bērniem, pats jau tā sākumā nevari izdomāt, ja nezini, kas tas ir. Sākumā ar mazjaudīgu mocīti, tad jau pirmās sacensības un tad gan jau zināju, ka man vajag, es gribu un bez variantiem. Motokross ir kā atkarība, ievelk un paņem, un ja tiešām esi iekšā, grūti un nemaz negribas tikt laukā. Man motokrosā patīk viss – ātrums, adrenalīns, izaicinājums, vajadzīgs domāt un ātri reaģēt, tas nav tā – ņem moci un brauc."

Cik ilgi pats nodarbojies ar šo sportu?

F.K.: "No MX65 klases jeb deviņu gadu vecuma, sācis no paša sākuma, neesmu bijis brīnumbērns, ar lielu darbu un milzīgu entuziasmu esmu izcīnījis savas uzvaras. Esmu cīnījies Eiropas junioru čempionātā par godalgotām vietām, trīskārtējs Latvijas čempions, divas sezonas startējis MX1 klasē Pasaules čempionātā, Latvijas izlases dalībnieks Pasaules Nāciju kausā, es zinu kā ir būt daļai no elites sportistiem un ļoti vēlos kādu no Latvijas jauniešiem aizvest tikpat un vēl tālāk, vismaz dot iespēju izaugt un attīstīties. 16 gadus biju sportists, kas piedalās sacensībās, ir bijušas 15 operācijas, un tieši pēdējās traumas lika apdomāt un pieņemt lēmumu, ka profesionāla sportista karjera ir jābeidz. Tā pavisam aizmirst un nolikt plauktā jau īsti nevar, arī tagad, ikdienā, ik pa laikam braucu ar krosa moci, pārbaudu sevi, ko varu un ko ne, tagad varu izbaudīt braucienus, neuztraucoties par apļa laiku un sekunžu simtdaļām."

Vai pastāv vecuma ierobežojumi, no cik un līdz cik gadiem var braukt trasē?

F.K.: "Lai sāktu nodarboties ar motosportu būtu jāmāk braukt ar velosipēdu, lai jau ir līdzsvars un zina, kas tas ir. Var jau no sešiem, septiņiem gadiem ar mazāko MX50 klases mocīti, tā kā nav zināms vai bērnam tas patiks, sanāks, tad vienmēr iesaka no kāda aizņemties ekipējumu, paskatīties un tikai tad pirkt. Ja iepatīkas un izdodas, tad sākas treniņu process un sacensības, kas ir gan bērniem, gan jauniešiem. Runājot par pieaugušajiem, nav tāda vecuma ierobežojuma, ir gan veterānu, gan senioru klases – tas atkarīgs vairāk no cilvēka fiziskās sagatavotības un vai nav traumas, vai nekas nesāp. Ir Latvijā vīrieši, kas arī pēc 40 gadiem brauc tikpat un pat ātrāk kā jaunieši."

Pastāsti vairāk par motosportista ikdienu un režīmu: cik bieži ir treniņi?

F.K.: "Jaunieši visi ir skolēni, ikdiena ir skolā, mācības visiem ir pirmajā vietā, apzinīgākie katru rītu veic rīta rosmi. Moto treniņi ir divas līdz trīs reizes nedēļā. Jaunajiem motosportistiem organizēju arī bezmaksas nometnes, skolēnu brīvdienās, kad visas dienas ir gan fiziskie treniņi, gan braukšanas treniņi, mācās iesildīties un kā izstaipīties un atbrīvoties pēc slodzes. Lai sportists sasniegtu uzvaras ir nepieciešams gan fizisks spēks, mērķtiecība, bezbailība un disciplīna, gan arī jābūt nedaudz dullam – nedrīkst baidīties no ātruma, augstuma, kontaktu cīņām, tas viss ir jāiemācās treniņos."

Vai līdzīgi, kā citos sporta veidos, arī ir jāuzņem īpašs uzturs?

F.K.: "Kā jebkur, svarīgs ir sabalansēts uzturs. Sacensību dienās jādomā, lai nepietrūkst enerģijas, brokastīs ierasts tās ir putras ar riekstiem, žāvētiem augļiem, pusdienās tradicionāli – makaroni ar gaļu – enerģija, ātri pārstrādājas, ir spēks, bet nav “smags” ēdiens. Protams, ikdienā kā visi arī izlases jaunieši sevi palutina ar kādu burgeru svētku reizēs, vai brīvdienās kūkām, bet praktiski visiem ir rūpīgi vecāki, kas seko līdzi, lai ēdienkarte būtu piemērota."

Vai papildus treniņiem trasē uz motocikla nepieciešami treniņi arī sporta zālē?

F.K.: "Jā, protams, ik katrs rīts ir jāsāk ar rīta rosmi, tam vienkārši ir jābūt kā ikdienas sastāvdaļai. Ļoti svarīgi ir fiziskie treniņi – gan sirds stiprināšanai, gan izturības palielināšanai, protams, arī spēks ir nepieciešams. Jāievēro samērīga fiziskā slodze, jāanalizē savs ķermenis, jāzina, kad vajag dot atpūtu un kad nepieciešams palielināt slodzi. Īpašs režīms jāievēro pirms sacensībām, lai nav viss spēks iztērēts iepriekšējo divu dienu treniņus. Jauniešiem izlasē ir treneri un padomdevēji, viņiem ir nedaudz vienkāršāk, atliek ievērot izveidoto režīmu."

Kā izdomāji pievērsties bērnu trenēšanai šajā sporta veidā?

F.K.: "Tas bija nejauši, pēc sportista karjeras noslēgšanas atpūtos, un nebiju plānojis būt treneris. Kādā dienā man piezvanīja XskillRacingTeam komandas vadītājs un uzaicināja novadīt bērniem braukšanas treniņu, paskaidrojot kuras trajektorijas izvēlēties, kā braukt, ko darīt – nebiju pārliecināts, ka to varēšu. Zināt kā vajag ir viens, bet kad bērnam jāizskaidro un viņam saprotami jāizstāsta, lai saprot, lai izdodas un nesatraumējas, ir pavisam, kas cits. Piekritu pamēģināt un nu jau tā ir mana ikdiena, gan trenēju bērnus, gan veidoju izlasi, ir gandarījums, kad redzi kā tas jaunais sportists attīstās un ka padoms palīdzējis un ir izcīnītas uzvaras, kad vari savas zināšanas nodot tālāk. Ja arī kaut kas neizdodas kā bija iecerēts, mans darbs ir iedrošināt un likt noticēt pašiem sev – nākamajā braucienā izdosies!"

Kas ir Tavi hoboji?

F.K.: "Slēpošana, peldēšana un teniss, katrā ziņā kaut kas aktīvs un vienmēr vajag kaut ko darīt, tā vienkārši sēdēt nemāku."

Kā Tu atpūties un relaksējies?

F.K.: "Man patīk atpūsties kopā ar draugiem, bet lielākoties tās ir “mājas ballītes”, man patīk uzņemt ciemiņus, kad visi sanāk, runājas, bez glamūra un samākslota svinīguma, kad visi jūtas brīvi."

Kāds būtu Tavs novēlējums jauniešiem?

F.K.: "Sportistiem ieteiktu būt mērķtiecīgiem, bet nepārcensties, nospraust sasniedzamu sezonas mērķi un redzēt kā tas tiek sasniegts, izbaudot gandarījumu. Izvirzot plānu – pasaules čempiona tituls – pašiem grūti, un šķiet tik tālu un neaizsniedzami. Izvirzot pakāpeniskus mērķus, ir gandarījums par katru paveikto soli un gribas sasniegt augstākas virsotnes."