Kārlis Sabulis: "Katra motokrosa braucēja sapnis ir pasaules čempiona tituls"

Kā aizsākās tava motokrosa karjera?

Kārlis Sabuli: "Ģimenes draugs ir viens no Latvijas labākajiem braucējiem. Vecāki veda mani uz sacensībām un tā es arī sāku. Nopirka man moci, sāku braukt un tagad esmu šeit. Man bija septiņi gadi, kad sāku. Pirmos divus gadus tas bija tikai izklaidei, bet, kad sāku braukt labāk, sāku apjaust, ka varbūt vajadzētu tiešām kārtīgi piestrādāt pie šī. Turpināju progresēt, parādījās arī rezultāti un sapratām, ka tiešām varam no šī izveidot kaut ko lielisku. Savu dzīvesveidu Izveidoju lielākoties ap un par motokrosu. Tas bija labs iesākums. Lielākoties braucu pats par sevi. Mana Latvijas komanda "MX Moduls" mani uzrunāja un izteica piedāvājumu braukt kopā ar viņiem. Viņi šo gadu laikā mani ir ļoti daudz atbalstījuši un vēl joprojām to dara. Sākām kopīgi piedalīties arī Eiropas čempionātos. Viņi bija spējīgi aizvest mani uz sacensībām, mocis bija labs, rezultāti parādījās labāki un paveicu savus "Top 10" braucienus. Pagājušogad "Yamaha" mani pamanīja Francijā un piedāvāja aizstāt savainotu braucēju viņu komandā."

Kas ir tavs vislabākais brauciens līdz šim?

K.S.: "Esmu ieguvis dažus titulus vietējās sacensībās Latvijas čempionātā MX2 klasē. Protams, esmu priecīgs par to, bet mans personīgi labākais brauciens bija pagājušo gad Meksikas MXGP. Finišēju 12. vietā abos braucienos un kopvērtējumā bija 11. pozīcijā. Nespēju tam īsti noticēt. Visi runāja, ka es varētu iegūt kādus punktus, tādēļ izgāju uz starta un to paveicu. Tā bija lieliska sajūta un augstākie nopelnītie punkti manā līdzšinējā karjerā."

Kas ir tavs sapnis?

K.S.: "Protams, ka es gribu augstāko titulu. Domāju, ka tas ir katra braucēja sapnis, izcīnīt Grand Prix titulu. Varbūt dažiem braucējiem tas nav reāli izpildāms, bet sapnis tāpat nekur nepaliek. Tu sāc no kaut kā maza un tad ej tālāk. Zinu, ka man ir bijuši slikti braucieni, bet es vēl joprojām cīnos par Eiropas čempiona titula iegūšanu un ticu, ka varu to paveikt. Tad arī redzēsim, kas būs tālāk."

Vai esi domājis par došanos superkrosa virzienā?

K.S.: "Mums ir organizācija, kas organizē dažādus pasākumus un starp tiem ir arī pasākuma arēnā, kā arēnas superkross. Tas nav ļoti populārs sports, bet vienmēr ir interesanti pavārot viņu šovus. Pirms diviem gadiem biju treniņnometnē Amerikā, kuras laikā apmeklēju superkrosu Anaheimā. Redzēt to visu dzīvē bija absolūti neaizmirstami. Varbūt kādu dienu arī es viņiem pievienošos, kas zina."

Vai patīk kāds cits motoru sports?

K.S.: "Man patīk MotoGP. Dažus gadus atpakaļ MXGP tikai pirmajām trīs vietām bija spraiga cīņa, bet tagad var redzēt, ka pirmais desmitnieks aktīvi sacenšas un ir ļoti cieši finiši. Tā pati lieta tagad notiek arī MotoGP. Ir daudzi "Yamaha" braucēji, kas ir forši."

Kur parasti trenējies? Kādas iespējas treniņiem ir Latvijā?

K.S.: "Manā dzimtajā pusē ir trase, kas bija ļoti populāra kādus desmit gadus atpakaļ. Ir arī vairākas privātās trases, kas ir tuvu manām mājām. Īpašniekus pazīstu, tādēļ atļauj man tur trenēties. Citās valstīs ir daudz vairāk braucēju nekā Latvijā. Parasti, kad dodos uz trasi, varu tur trenēties vienatnē, neviena cita netraucēts."

Cik bieži trenējies un vai ir kādi ēdiena ierobežojumi?

K.S.: "Jā, trenējamies daudz, divas reizes dienā un patērēju es ļoti daudz enerģijas. Mans treneris vienmēr saka, ka ir jāēd tas, ko vēlies, to ko ķermenis prasa. Protams, ja gribi burgeru, to nevar uzreiz ēst. Ir jāēd veselīga pārtika, bet tāda, ko ķermenis prasa. Cenšos būt veselīgs un nepārēsties. Kad esmu Itālijā, dažreiz izbaudu picu, tā ir kā svētdienas uzkoda, bet bieži aizrauties nedrīkst. Veselīgs uzturs ir daļa no sasniegumiem."

Kur šobrīd dzīvo?

K.S.: "Dzīvoju netālu no Milānas, kas ir tuvu manai darbnīcai. Man ir savs dzīvoklis un mans itāļu treneris dzīvo diezgan tuvu man. Tādā veidā visu varam saplānot. Lielāko daļu sava laika es pavadu Itālijā."

Ko vari pateikt par saviem komandas biedriem?

K.S.: "Man ir ļoti labas attiecības ar komandas biediem. Derons, kurš šobrīd ir savainots, ir tiešām foršs puisis. Tāds pats ir arī Maksims. Viņš arī tagad atkopjas no traumām. Kad ir brīvs laiks, pavadām to kopā. Runājam par meitenēm un citām tēmām. Niks ir jauks, pazīstu viņu jau divus gadus, kopš sacensībām Eiropas čempionātā. Pavadījām laiku kopā, tā ka tagad visu laiku uzturam kontaktus. Kā jau zini, itālieši ir ļoti labi cilvēki, vienmēr laipni un patīkami. Viņi strādā ļoti cītīgi, lai uzturētu manu moci vislabākajā kārtībā. Pēc tam tikai man ir jāuzstāda vislabākie rezultāti. Viss slēpjas komandas darbā."

Ko dari bez motokrosa? Kādi hobiji?

K.S.: "Jā, es mīlu makšķerēt. Kad esmu mājās, daudz laika pavadu ar savu labāko draugu, kurš tagad arī skatās sacensības. Dodamies makšķerēt, kad abiem mums ir brīvs laiks, kas ir ļoti jauki. Tas ir ļoti nomierinoši un vienmēr var attīrīt savu prātu."

Kādu vietu pasaulē vēlētos apmeklēt?

K.S.: "Man vairāk patīk silts laiks, ūdens, pludmale. Pagājušogad mamma mani aizveda ceļojumā uz Meksiku ziemas sezonā, kas bija kolosāli. Tā bija paradīze un labprāt tur dotos atkal."

Vai dziedi dušā?

K.S.: "Dažreiz. Man ir iebūvētas tumbas tur. Ņemot vērā, ka dzīvoju viens pats, es ieslēdzu tās un izbaudu mūziku."

Vai tev ir kāda iesauka?

K.S.: "Jā, Salātlapiņš, kā tajā multenē. Man bija gari mati. Vienreiz devos uz viesnīcu, noņēmu cepuri un mani mati izskatījās gluži kā Salātlapiņai."