Trīsvadība pirms Hokenheimas

Vai "McLaren" komanda un tās līderis Luiss Hamiltons "Mercedes" mājas trasē gūs vēl vienu skaistu uzvaru? Vai "Ferrari" spēs atgūties no fiasko Silverstonā, kad Kimi Raikonens kļūdījās ar riepu stratēģiju un pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem atpalika no uzvarētāja par apli, bet Felipe Massa vairāk cīnījās pats ar sevi nekā ar pretiniekiem, un gūt savu jubilejas uzvaru Vācijas "Grand Prix"? Uz šiem jautājumiem atbildi sniegs tikai un vienīgi svētdien gaidāmās sacīkstes.

Situācija kopvērtējumā

Sezonai ieejot otrajā pusē (pirms divām nedēļām lietainajā Silverstonā risinājās devītais no astoņpadsmit posmiem, tātad aizvadīta tieši puse sacensību), situācija braucēju tabulā ir tik intriģējoša, cik vien var atļauties cerēt sporta veidā, kas nav un nekad nav bijis kā aizokeāna NASCAR, kur par uzvaru katrās sacīkstēs risinās aizraujoša cīņa vai katru reizi citu sāncenšu starpā. Ja līdz Monako posmam viss bija puslīdz skaidrs (Ferrari, McLaren, BMW), tad pēc tam lietus, sacīkšu tiesneši un pašu kļūdas visu sagriezušas vienā putrā. Principā viss ir tieši tikpat skaidrs, cik pirms sezonas sākuma: visiem trim ievadā minētajiem pilotiem - Massam, Hamiltonam, Raikonenam - ir vienāds punktu skaits. Šī trijotne pussezonā savākusi pa 48 punktiem, un grūti iedomāties, kādiem apstākļiem būtu jāsakrīt, lai saglabātos "status quo" un kāds no viņiem pēc šī posma neizvirzītos vadībā. Jebkurā gadījumā - turpat blakus taču ir vēl ceturtais pretendents, kurš ir gatavs (un spējīgs!) meistarīgi izmantot katru to savstarpējās cīņās pieļauto kļūdu. Runa, protams, ir par Robertu Kubicu no "BMW" (46 punkti). Silverstonā gan poļu braucējs kļuva par vienu no lietus upuriem, taču fakts, ka ar to visu no vadības čempionātā viņu šķir vien divi punkti, tikai ļauj kārtējo reizi pasapņot - kā būtu, ja būtu bijis citādāk...

Pirms Vācijas GP

Pagājušonedēļ visas F-1 komandas izmantoja iespēju trīs dienas patestēt automašīnas Hokenheimas trasē, kur testu braucieni nebija notikuši kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz sāncenšu fona visdrosmīgākās eksperimentos bija "McLaren" un "Toyota" komandas, kas izmēģināja šīs sezonas vizuāli efektīgāko jaunievedumu - motora pārsega pagarinājumu, kas izpelnījies iesauku "haizivs spura". Vai nu ieguvumi (ja tādi bija) tomēr nepārliecināja, vai arī gluži vienkārši šī nav tā piemērotākā trase "spurotām" mašīnām, bet abas komandas nedēļas sākumā paziņoja, ka šādā izskatā tās vismaz Vācijas Lielajā balvā nestartēs. Pārējās komandas, pēc pašu apgalvojumiem, pārbaudīja ikdienišķākas lietas - auto regulējumu, riepu uzvedību, vienu otru jaunu aerodinamikas risinājumu, un ar sasniegto visas kā viena vismaz publiski bija apmierinātas.

Pirms pašām sacensībām piloti ar skaļiem paziņojumiem nav izcēlušies. Jautāti par iespējamo spēku sadalījumu un izredzēm, "Ferrari" un "McLaren", kā arī citu komandu braucēji bijuši vārdos piesardzīgi, vien atzīstot, ka jau minēto testu rezultāti ir apmierinoši un sāncenšu darbībām daudz uzmanības viņi neesot veltījuši (to gan noteikti nevar teikt par komandu personālu...) Vien Alonso un Raikonens piebilduši, ka cer uz ierasti vasarīgu laiku, kas būtu priekšnoteikums labu rezultātu sasniegšanai. Iespējams, abiem nāksies vilties - sinoptiķi sacīkstēs vismaz šobrīd paredz lietu, varbūt pat spēcīgu.

Hokenheimas trase un tās vēsture

Reinas ielejas mežos Bādenes-Virtembergas federālajā zemē izbūvētās "Hockenheimring" vēsture dalāma trijos periodos. Būvēta 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās kā astoņus kilometrus gara "Mercedes" izmēģinājumu trase ar divām galvenajām taisnēm un diviem līkumiem, tā līdz pat sešdesmitajiem gadiem augstas raudzes autosporta sacensības neuzņēma, tajā risinājās vien dažas pat Vācijas līmenim otrās šķiras sacīkstes. Tas arī saprotams - tolaik autosporta neapšaubāms centrs Vācijā bija vecā Nirburgringas trase.

1965. gadā tika veikta trases pārbūve, tai iegūstot jau vēl samērā nesenā pagātnē redzamos vaibstus - garo meža sekciju un lēno stadiona sekciju tieši pirms finiša taisnes. Šāda trases konfigurācija komandām vienmēr lika izšķirties - censties "izspiest" maksimālo ātrumu taisnēs vai dot priekšroku labākai saķerei daudz lēnākajā stadiona sekcijā. Sākotnēji trasē pat nebija bremzējošo S-veida līkumu, tomēr divas traģēdijas, kad bojā gāja Džims Klārks un Paskāls Depaijē, un pieaugošās drošības prasības "piespieda" tādus ierīkot.

Taču 21. gadsimta sākumā arī ar to izrādījās par maz - Bādenes-Virtembergas varasvīriem pēc F-1 vadības draudiem pārcelt Vācijas Lielo balvu uz citu trasi nācās finansēt trases pārbūvi, ko veica Hermans Tilke un viņa uzņēmums. No meža sekcijas nācās atteikties, tās vietā izbūvējot papildus līkumus un trasi krietni saīsinot. Pašreizējā trases versija ir 4,57 kilometrus gara, piloti tajā veic 67 apļus. Uz citu trašu fona Hokenheima, kurā taisnes nomaina lēni līkumi, izceļas ar prasīgumu pret bremzēm un riepām. Ne velti "Bridgestone" uz sacensībām piegādājusi cietā un vidējā sastāva riepas.

Vācijas GP vēsture

Pirms Otrā Pasaules kara Vācijā nereti tika rīkotas "Grand Prix" autosacīkstes, tomēr pirmajā F-1 pasaules čempionātā 1950. gadā Vācijas Lielā balva netika iekļauta, jo Vācijai un vācu braucējiem pēc kara līdz 1951. gadam bija piespriests aizliegums piedalīties sacīkstēs. Nirburgringas trasē notika vienīgi "Formula 2" ieskaitē notiekošas sacensības, kurās triumfēja itālietis Alberto Askari. Gadu vēlāk, kad Vācija jau pilntiesīgi iekļāvās Pirmās formulas apritē, viņš turpat Nirburgringā uzvarēja vēlreiz. Izņemot 1955. gadu, kad sacensības Vācijā nenotika, tās visu laiku risinājās tieši leģendārajā Nirburgringā. Taču 1970. gadā pēc Pirmās formulas braucēju atteikšanās startēt par pārāk bīstamu kļuvušajā trasē F-1 pirmo reizi paviesojās Hokenheimā, kamēr Nirburgringā tika veikti drošības uzlabojumi.

Tomēr vecā trase F-1 kalendārā pēc tam atgriezās tikai uz sešiem gadiem - 1976. gadā dramatiskā Nikija Laudas avārija kļuva par Nirburgringas atvadām no F-1. Tajā sacīkstes atgriezās tikai reizi un jau pēc jaunās trases atklāšanas - 1984. gadā. Visus pārējos gadus Pirmās formulas Vācijas lielā balva nemainīgi notika Hokenheimā. Un tikai 2006. gadā F-1 vadība paziņoja, ka turpmāk Vācijas Lielā balva pārmaiņus tiks rīkota abās slavenajās trasēs. 2007. gadā tomēr formāli Vācijas Lielā balva nemaz nenotika - strīds par sacīkstes nosaukuma tiesībām noveda pie tā, ka Nirburgringā notiekošās sacensības kalendārā tika ierakstītas kā Eiropas Lielās balvas izcīņa.

Kā jau varētu nojaust, vislabāk Vācijā veicies Mihaelam Šūmaheram, tomēr izcīnītās četras uzvaras 14 sacīkstēs (1999. gadā, kā zināms, vācietis ārstēja Silverstonā gūto kājas lūzumu) pēc septiņkārtējā čempiona standartiem ir pamaz. Toties interesanti, ka šis "Grand Prix" tajā izcīnīto uzvaru skaita ziņā ir pirmais... "Ferrari" komandas ailītē. Jā, pat savās mājās "tifozi" priekšā itāliešiem nav veicies tik labi kā Vācijā, kur komandas pastāvēšanas vēsturē gūtas 19 uzvaras. Laiks rādīs, cik ilgi būs jāgaida līdz divdesmitajai...

Pēdējo 10 Vācijas Lielās balvas izcīņu uzvarētāji

Sacensību kalendārs

Izmantotie resursi:
formula1.com
gpupdate.net
en.wikipedia.org