F1 piloti, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs
Šobrīd Pekinā norisinās ziemas olimpiskās spēles. Lai gan apspriesta ideja arī motoru sportu iekļaut šo spēļu programmā, līdz šim tas vēl nav izdarīts. Tomēr pagātnē bijuši tādi sportisti, kas savā karjerā ne vien startējuši "Formulā 1", bet arī olimpiskajās spēlēs.
Princis Bira
Princis Bira jeb Birabongze Banudejs nāca no Taizemes karaliskās ģimenes un startēja F1 pasaules čempionātā tā pirmssākumos pagājušā gadsimta piecdesmito gadu pirmajā pusē. Dažās sacīkstēs viņš bija tuvu pjedestālam, taču pirmajā trijniekā ne reizi neiekļuva, lai gan pāris uzvaras sasniedza sacīkstēs, kas nebija čempionāta ieskaitē. Četras reizes viņš piedalījās arī olimpiskajās spēlēs (1956. gadā Melburnā, 1960. gadā Romā, 1964. gadā Tokijā un 1972. gadā Minhenē), pārstāvot savu valsti burāšanā. Medaļas izcīnīt neizdevās un labākais sasniegums bija 12. vieta, bet interesanti, ka Romā viens no viņa pretiniekiem bija Roberto Mīress, kurš arī startējis "Formulā 1". Togad Mīresam izdevās ierindoties 17. vietā, kamēr princis Bira ieņēma 19. pozīciju.
Roberto Mīress
Argentīnietis Mīress bija daudzpusīgs sportists, izmēģinot spēkus gan autosportā, gan burāšanā, regbijā, tenisā un airēšanā. "Formulā 1" viņš debitēja, kad radās iespēja aizvietot savainoto Žanu Berā. 1954. un 1955. gadā Mīress aizvadīja gandrīz pilnas sezonas pasaules čempionātā, uz pjedestāla nekāpa, bet sasniedza vairākas ceturtās un piektās vietas. Tiek uzskatīts, ka aiz Mīresa "Porsche" izlijusī eļļa izraisīja četru cilvēku bojāeju 1958. gada Kubas "Grand Prix", kas neietilpa F1 čempionāta ieskaitē. Dalība 1960. gada olimpiskajās spēlēs bija viņa vienīgais iznāciens uz šīs skatuves.
Alfonso de Portago
Alfonso de Portago piecdesmitajos gados piedalījās piecos F1 posmos un 1956. gada Lielbritānijas "Grand Prix" finišēja otrajā vietā, piekāpjoties vien leģendārajam Huanam Manuelam Fanhio. Zīmīgi, ka kopā ar saviem radiniekiem viņš izveidoja pašu pirmo Spānijas bobsleja komandu un ar to piedalījās olimpiskajās spēlēs 1956. gadā Kortīnā d'Ampeco. Būdams pilots, toreiz divnieku sacensībās tika izcīnīta augstā ceturtā vieta un tikai 0.16 sekunžu pietrūka līdz bronzas medaļai. Spānija toreiz pārsteidza daudzus. Četriniekos komanda ieņēma devīto vietu.
Bens Pons
Holandietis Bens Pons uz starta F1 čempionātā izgāja tikai vienreiz, kad ar privātu "Porsche" piedalījās 1962. gada Holandes "Grand Prix" izcīņā. Toreiz pilots jau otrajā aplī bīstamajā Spā-Frankošamps trasē piedzīvoja avāriju, mašīna tika apmesta otrādi, bet pats braucējs izlidoja no kokpita un piezemējās krūmos. Kopš tās reizes viņš nosolījās vairs nekad nestartēt ar formulām, taču aizvadīja samērā veiksmīgu karjeru izturības sacīkstes. 1961. un 1967. gadā viņš savā klasē uzvarēja Lemānas 24 stundu sacīkstēs. 1972. gadā Pons piedalījās Minhenes olimpiskajās spēlēs šaušanā, taču panākumus neguva, paliekot 31. vietā.
Bobs Seids
Bobs Seids kļuva par pirmo amerikāni, kuram pēckara gados izdevās uzvarēt autošosejas sacensībās Eiropā - tas notika 1953. gada Rovenas "Grand Prix". Savukārt 1959. gadā viņš startēja ASV notikušajā "Formula 1" posmā Sebringas trasē, kas arī bija viņa vienīgās sacīkstes šajā čempionātā. Jau pirmajā aplī Seids saslīdēja un izstājās. Divreiz viņš piedalījās olimpiskajās spēlēs bobsleja disciplīnā. 1968. gadā Grenoblē startēja gan viņš, gan Robins Vidovss, kurš arī izbaudījis F1 garšu. Vidovss četriniekos bija astotais, bet Seids - desmitais. Tāpat Seids bobslejā startēja 1972. gadā Saporo. Tāpat vienreiz piedalījies NASCAR posmā "Daytona 500", kur gan tehnisku problēmu dēļ palika 50. vietā.
Robins Vidovss
Britu sportists Robins Vidovss startēja dažādās junioru formulu sacensībās, bet vienīgo reizi uz starta F1 čempionātā izgāja 1968. gada Lielbritānijas "Grand Prix", kur pārstāvēja "Cooper" komandu, bet finišu nesasniedza tehnisku problēmu dēļ. Arī viņš savā karjerā nodarbojās ar bobsleju un olimpiskajās spēlēs piedalījās divreiz - 1964. gadā Insbrukā un 1968. gadā Grenoblē, kur, kā jau minēts, izcīnīja astoto vietu.
Daivina Galika
Arī Daivina Galika savā karjerā pamanījās izdarīt diezgan daudz. Vispirms jau viņa ir viena no tikai dažām sievietēm, kura izmēģinājusi savu varēšanu "Formulā 1". Septiņdesmitajos gados Galika nesekmīgi mēģināja kvalificēties trim posmiem. Savukārt ar slēpošanu tika panākts vairāk - Galika bija Lielbritānijas kalnu slēpošanas sieviešu komandas kapteine 1968. un 1972. gada olimpiskajās spēēs, abas reizes ierindojoties pirmajā desmitniekā slalomā. Krietni vēlāk, 1992. gadā Albertvilā viņa trešo reizi izgāja uz starta olimpiskajās spēlēs.
Alekss Dzanardi
Atsevišķs stāsts ir par Aleksu Dzanardi. "Formulā 1" viņš daudz nesasniedza - deviņdesmitajos gados aizvadīto vairākus sezonu laikā tikai vienās sacīkstēs izdevās tikt pie punkta par sesto vietu. Savukārt Amerikā itālis kļuva par vienu uzvarām bagātākajiem pilotiem, divreiz triumfējot CART čempionātā. Diemžēl 2001. gadā smagā negadījumā Lauzicas trasē Dzanardi zaudēja abas kājas, tomēr nepadevās liktenim un vēlāk atgriezās autosportā, izcīnot vairākas uzvaras pasaules salonmašīnu čempionātā (WTCC). Paralēli viņš trenējās braukšanā ar paravelosipēdu un startēja vairākās paralimpiskajās spēlēs, kur 2012. un 2016. gadā izcīnīja četras zelta un divas sudraba medaļas. 12 reizes arī kļuvis par pasaules čempionu. 2020. gadā Dzanardi cieta ceļu satiksmes negadījumā un guva smagu galvas traumu, no kuras joprojām turpina atlabt.
F1 piloti olimpiskajās spēlēs
Sportists | F1 | Starti | Labākā vieta | OS | Disciplīna | Labākā vieta |
---|---|---|---|---|---|---|
Bira | 1950-54 | 19 | 4. | 1956/60/64/72 | Burāšana | 12. |
Mīress | 1953-55 | 17 | 4. | 1960 | Burāšana | 17. |
De Portago | 1956-57 | 5 | 2. | 1956 | Bobslejs | 4. |
Seids | 1959 | 1 | Nef. | 1968/72 | Bobslejs | 10. |
Pons | 1962 | 1 | Nef. | 1972 | Šaušana | 31. |
Vidovss | 1968 | 1 | Nef. | 1964/68 | Bobslejs | 8. |
Galika | 1976-78 | 0 (3) | Nekv. | 1964/72/92 | Kalnu slēpošana | 7. |