Facebook
GoogleArmands Ķēniņš meklē mīklas atminējumu
Par vienu no spilgtākajiem Latvijas autokrosa čempionāta Vecpils posma brīžiem kļuva Armanda Ķēniņa piedzīvojumi, kad prieku un bēdas atdalīja vien sekunde – uzreiz pēc pirmā uzvarētā brauciena finiša līnijas Ķēniņa auto ielidoja valnī un apgāzās. Līdzjutēji palika neizpratnē – kas notika?
Armands, kuram šī bija tikai otrā Latvijas autokrosa čempionāta sacīkste, cīņu aizvadīja ļoti daudzsološi, otrajā kvalifikācijā gūstot pelnītu uzvaru. Taču tam sekoja avārijai, kurai nebija šķietama skaidrojuma. Tā kā jau apli iepriekš Ķēniņš veica plašu ceļojumu tā paša vaļņa virzienā, radās sajūta, ka to diktē tehnikas problēmas. Armands gan šo pieņēmumu noliedz: “Ja godīgi, pats īsti nevaru līdz galam saprast, kas tur bija. Viens bija tas, ka laikam pārāk ātri ielidoju finišā, jo sabijos, ka Kalvis Tēts varētu mani apdzīt. Taču, kā beigās sapratu, tad viņš laikam bija pārāk tālu no manis, lai kaut ko vairs varētu izdarīt. Vajadzēja man tur samazināt ātrumu, bet, pirmo reizi esot līderpozīcijā, nesapratu, cik tālu viņš bija. Tagad uz nākamo posmu obligāti jāsagādā rācija, lai šādas muļķības vairs neatgadītos. Nu un otrs bija tas, ka man tajā epizodē izslīdēja stūre no rokām. Vai nu pietrūka spēka, vai arī vienkārši notizlojos. Jebkurā gadījumā laikam būs mazliet jāpatrenējas, jo šajā posmā sapratu, ka arī fiziskā gatavība ir vajadzīga. Tāpat vajadzētu arī mazliet stūri pārbīdīt, jo tik tuvu, cik man viņa ir, sanāk pat mazliet neērti stūrēt. Katrā gadījumā, nekādas tehniskas problēmas tur nebija, pats vien biju vainīgs. Eksperti runā, ka man vienkārši esot tā zvaigžņu stunda par ātru pienākusi, un, ka tas viss notika, lai nesadomātos un nesāktu staigāt ar pirkstiem gaisā,” nosmejas Armands.
Finālbraucienu Ķēniņš sāka ar labu startu, taču drīz viņa cīņa izdzisa un viņš pameta trasi. “Finālā jau mašīna vairs nebija īsti vācama, pēc tiem ātrajiem remontiem viņa vairāk peldēja pa trasi nekā stūrējās. Līdz ar to zemajā līkumā pirms tramplīna atkal ar otru riteni uzrāvu uz vaļņa un paliku pēdējais… Tajā mirklī sapratu, ka nav vairs ko mocīt mašīnu, un nobraucu malā. Patiesībā man joprojām ir diezgan smagas morālās paģiras, nevaru vēl īsti tikt tam pāri. Varēju tajā dienā pacīnīties par vietām, bet beigās gan sabojāta mašīna, kas maksās naudu, un plusā vēl izskatījos kā pilnīgs muļķis… Bet nu saņemšos, un uz nākamo posmu jau ar citu sparu!”
Izmantotie resursi:
Autocross.lv
