Montoijas eksperiments – izdevies!

Lai vērtētu Kolumbijas autosportista startus vispirms ir jāveic neliels ekskurss vēsturē. Tad nu lūk, kad parādījās ziņas par to, ka kolumbietis Huans Pablo Montoija no F1 sacīkstēm pāriet uz Ziemeļamerikas vadošo autosporta organizāciju – NASCAR, tad, jāteic, daudzi bija noskaņoti visai pesimistiski. Eiropā dominējošais viedoklis bija no sērijas "F1 nevar pabraukt, lai lasās uz NASCAR", vai "Tāpat viņš tur izgāzīsies", Ziemeļamerikā noskaņojums gan nebija tik negatīvs, taču, teiksim tā, optimisma par viņa nākotnes startiem ASV autotrekos nebija. Kā jau katru debitantu, sevišķi no formulu sacīkstēm pārnākušo Montoiju "biedēja" ar pilnīgi citu braukšanas specifiku, ar lielajiem mašīnas izmēriem un sacīkšu intensitāti.

Pirmā Montoijas iepazīšanās ar "Sprint Cup" (tolaik – "Nextel Cup") mašīnām tiešām arī iznāca ne visai veiksmīga – 29. vieta startā, 34. finišā. Tāpēc, kā jau NASCAR ir ierasts, pieredzes uzkrāšanai Montoija ar savu komandu nolēma startēt "Nationwide" seriālā, kur pirmajā gadā četros posmos bija trīs TOP-20 finiši. Priekš vidēja Eiropas autosporta līdzjutēja liksies – izgāšanās. Taču, nebūt nē – tā bija laba skola mašīnas "sajušanai" un rezultāts, pēc idejas, nebija būtisks, galvenais bija iegūt pieredzi.
Un tas atmaksājās uzreiz, otrajā sezonā (pirmajā pilnajā sezonā), kad sezonas beigās kolumbietis bija piecas reizes finišējis pirmajā desmitniekā un izcīnījis vienu uzvaru, bet kvalifikācijā viņam veicās vēl labāk – 10 reizes sacīkstes ir sāktas no pirmā desmitnieka vietām, par ko arī tika atalgots ar labākā debitanta balvu.
2008. gads nebija tik veiksmīgs, jo, kā jau tas bieži gadās, Montoijam bija jāpārorientējas jaunā kvalitātē (atsevišķi uzplaiksnījumi jāpārvērš varbūt ne tik spilgtā, taču stabilā sniegumā), pie tam tagad viņš vairs nebija "melnais zirdziņš", bet gan viens no tiem, kas var uzvarēt jebkurā posmā.
Visbeidzot pagājušajā sezonā, 2009. gadā Montoija kļuva par pilntiesīgu NASCAR elites braucēju – 19 finiši pirmajā desmitniekā, vēl pieci – TOP-15 un saglabātas teorētiskas cerības uz čempiona titulu gandrīz vai līdz pēdējam posmam.

Var ar pilnu pārliecību sacīt, ka pašlaik Montoija ir sasniedzis tādu līmeni, lai katrā posmā varētu konkurēt ar visiem elites braucējiem un katrā sacīkstēs cīnīties par visaugstākajām vietām. Un lai arī aktuālās sezonas sākums nesanāca tik veiksmīgs, kā, varbūt, kādam gribētos, taču, tas ir norakstāms uz komandas un tehnikas neveiksmēm. Montoija NASCAR var braukt un arī brauc! Tas nu ir pierādīts. Ja vēl vērā ņem arī neslikto finansiālo atlīdzību par šo braukšanu (piemēram, 2009. gada sezonāno sacīkšu balvu fonda – aptuveni 5.27 miljoni ASV dolāru), tad, jāsaka, ka pāriešana no F1 uz Ziemeļamerikas "karaliskajām sacīkstēm" ir arī attaisnojusies.

Kas Montoiju gaida nākotnē? Lai arī nākotni var paredzēt tikai retais, jau pašlaik "Earnhardt Ganassi Racing" pilotu Ziemeļamerikas autosporta eksperti sauc par vienu no visu laiku labākajiem autosportistiem. Lai šādus apgalvojumus apstiprināt Montoijam ir jāizcīna čempiona tituls. Vai tas ir iespējami? Noteikti, taču pie vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, visai "Earnhardt Ganassi Racing" komandai ir jāprogresē, jo pirmssezonas prognozēs viņi bija ārpus labāko komandu trijnieka. Otrkārt, pašam pilotam reizēm ir jābrauc pēc principa "labāk zīle rokā, nekā mednis kokā", jo Huana Pablo pārlieku lielā centība bieži vien noved pie izstāšanās (šosezon divi tādi piemēri jau bija). Ir jāatceras, ka NASCAR specifika ir tāda, ka tu neko neesi zaudējis līdz pat pēdējam pagriezienam. Un, treškārt, nevajag steidzināt notikumus. Pašlaik viņam ir tikai 35 gadi. Jā, tiešām, TIKAI. NASCAR šāds vecums nav nekas, jo, piemēram, 40+ gadu braucēji nav retums, bet pagājušās sezonas otrās vietas ieguvējs Marks Martins turpina braukt arī 52 gadu vecumā.

Visu apkopojot var teikt, ka Huans Pablo Montoija, kārtējo reizi, ir pierādījis visiem skeptiķiem, ka, iespējams, ir viens no pašlaik labākajiem universālajiem autobraucējiem, kurš var gūt nesliktus panākumus gan CART, gan F1, gan NASCAR, gan F-3000 seriālos, gan arī Deitonas 24 stundu izturības braucienā, vienīgi tagad būtu jāpierāda, ka atsevišķas veiksmes un būšanu TOP'ā Kolumbijas autosporta talants var pārvērst arī lielos panākumos, t.i., izcīnīt čempiona titulu.

Tāpat Montoijas veiksmīgie starti varētu likt Ziemeļamerikas salonautomobīļu seriālu komandu vadītājiem paskatīties arī pāri okeānam, lai ieraudzītu kādu potenciālo talantu. Skots Spīds un Nelsons Pikē, jāsaka godīgi, savos līdzšinējos startos arī ir izskatījušies neslikti.