Neitrālās zonas slazds: kas ir Latvijas izlases izvēlētā aizsardzības shēma 1-3-1?
Hokejā uzvar tas, kurš iemet vairāk nekā pretinieks. Vai arī – ielaiž mazāk. Latvijas valstsvienība neitrālajai zonai izvēlējusies shēmu 1-3-1, kuras nolūks ir panākt, lai pretinieki spiesti ripu zonā iemest, nevis zilo līniju šķērso ar ripas kontroli. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com savu vīziju klāstīja galvenais treneris Harijs Vītoliņš un viņa asistenti Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits.
Aizsardzības shēma domāta situācijām, kad pretinieku komanda sāk kontrolētu uzbrukumu no laukuma savas puses. Piemēram, sāncenši aizveduši ripu līdz savai aizvārtei, lai varētu veikt spēlētāju nomaiņu, un tobrīd nomainās arī Latvijas izlase. Pretinieki sāk veidot uzbrukumu, bet latviešiem jau ir plāns, kā viņus apturēt.
"Vidējā zona bieži ir viens no svarīgākajiem spēles elementiem. Ja pretinieki veido iespēlētu uzbrukumu, tev jābūt plānam, citādi būs ļoti, ļoti ass uzbrukums," stāstīja Raimonds Vilkoits. "Ļoti liela daļa spēles notiek neitrālajā zonā. Tur vari pavērst spēli savā labā – vai tieši otrādi. Lai iemestu pēc uzbrukuma zonas spiediena, kādam ir ļoti jākļūdās. Neitrālajā zonā ir vairāk faktoru. Zaudētas ripas uz zilajām līnijām, pārgrupēšanās jaunam uzbrukumam, slikts forčeks…"
Shēma tiek apzīmēta pēc hokejistu izvietojuma – viens no uzbrucējiem ir izvirzīts priekšā, viens no aizsargiem atrodas aiz visiem komandas biedriem, bet trīs spēlētāji ieņēmuši savas vietas uz sarkanās līnijas.
"Manuprāt, shēmai nav neviena mīnusa. Nav neviena brīva pretinieka, un viņi ripu var tikai iemest zonā. Ja nav forčeka iespēju, tad atkāpjamies," norādīja Peteri Nummelins. "Kad pretinieku aizsargs dodas ar ripu uz priekšu, uzbrucējiem vairs nav ātruma. Viņi vairs neslido uz priekšu, bet gan uz sāniem, tāpēc nav ātruma. Mūsu pēdējais aizsargs ir libero, kuram vienmēr jābūt pirmajam pie ripas."
Izvirzītajam uzbrucējam dots uzdevums novirzīt ar ripu esošo pretinieku uz vienu laukuma pusi un piespiest iemest ripu Latvijas zonā. Aizsargam jākomunicē ar vārtsargu un jāsadala ripa, lai uzbrukuma ratu pagrieztu otrā virzienā. Svarīgi, lai vārtsargs labi spēlētu nūju un lai būtu skaidra komunikācija.
Vairākos treniņos Latvijas valstsvienības aizsargi pildīja vingrinājumus, lai sagatavotos. "Pie tā strādājām ja ne katru dienu, tad vairākas reizes nedēļā. Hokejs palicis tik ātrs, un visiem ir jārunā savā starpā – tas ir kā papildus spēlētājs," pauda Nummelins.
Tas, kurš uzbrucējs dzenās ar ripu esošo pretinieku aizsargu, atkarīgs no pretinieka. Tāpat kā tas, uz kuru pusi pretinieks tiks dzīts. Ņemot vērā, ka Latvijas izlase ierasti spēlē ar septiņiem aizsargiem, viņiem jāspēj savā starpā komunicēt, kurš ieņems vietu uz sarkanās līnijas, bet kurš dosies pakaļ ripai.
"Brīvajam aizsargam jāpieņem labs lēmums. Iepriekšējā pasaules čempionātā uz tā rēķina izveidojām daudzus pretuzbrukumus. Aizsargiem reizēm saku, ka var nospēlēt pat vienkāršāk un mest ripu laukā caur stiklu," stāstīja Harijs Vītoliņš, Latvijas valstsvienības galvenais treneris.
"Tev trīs pretinieki nesas virsū, bet tu, izmetot ripu caur stiklu, uzreiz nogriez trīs spēlētājus. Tā arī ir sava taktika – izmet laukā, lai neiesēstos savā zonā, lai nedotu iespēju pretiniekiem izveidot uzbrukumu. To redzam arī NHL komandu izpildījumā," turpināja Vītoliņš. "Tas ir modernais hokejs. Manā laikā treneri neļāva tā mest laukā no zonas, bet šeit tas strādā pozitīvi. Pretinieku aizsargs stāv uz zilās līnijas, mēģina noķert lidojošu ripu, un mūsu uzbrucējs var viņam iedot iekšā. Aizsargs nokrīt, un no tā var rasties pretuzbrukums."
Vienlaikus jārēķinās, ka, piemēram, Zviedrijas izlases aizsargi nelabprāt metīs ripu zonā un labāk uzņemsies iniciatīvu, dodoties uz priekšu. Vītoliņš šādā situācijā redz nevis draudus, bet iespējas. "Ja izprovocēsim aizsarga pieslēgšanos un tad pārķersim ripu, tad zinām, ka viņiem aizsardzībā palicis tikai viens spēlētājs. Tās ir nianses, un puiši zina. Mums tas sanāk visai labi," pauda Vītoliņš.
Lai gan pēdējos gados 1-3-1 shēma zaudējusi savu popularitāti, šajā sezonā to daudz izmantoja Nacionālās hokeja līgas klubs Losandželosas "Kings". Un spēlētāji par to nebija priecīgi.
"Manuprāt, tā ir efektīva sistēma, ja pretinieks mēģina izlauzties cauri. Tad rodas kļūdas. Ja viņi katru reizi met ripu iekšā no labās puses, kamēr kreisajā pusē divi spēlētāji nāk ar ātrumu, bet mēs esam stāvoši, tad nav viegli dabūt ripu ārā," pēc zaudējuma Stenlija kausa pirmajā kārtā teica Kevins Fiala. "Būtu patīkami pamēģināt ko citu."
Kevin Fiala’s thoughts on LA’s 1-3-1 system was the highlight of today’s exit interviews.
— Russell Morgan (@NHLRussell) May 3, 2024
“It would be fun to try something else.”
(s/t @LAKings YouTube) pic.twitter.com/273rZek759
1-3-1 gan nav vienīgā neitrālās zonas sistēma, ko izmanto Latvijas izlase – tās rīcībā ir arī 1-2-2 izvietojums, kas jau ir aktīvāka pretspēle. Lēmums, kuru izmantot, tiek pieņemts, pielāgojoties pretiniekam. Nevis meistarības līmenim, bet tam, kā komanda iesāk savus uzbrukumus. Plānus var ietekmēt arī spēles ritējums – vai Latvijas izlase atrodas iedzinējos, vai tiek sargāts pārsvars.
Noderīgas lietas:
PČ jaunumi, komentāri un viedokļi
PČ kalendārs un rezultāti
KSENUKAI prognožu spēle
Baudi PČ hokejā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS
Vēro PČ hokejā tiešraides iepirkšanās centrā OLIMPIA
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja esi ieinteresēts, rakstiet man šeit >>> Instadate
Mans segvārds tur ir annarow341.