Vai ar sliktāko vairākumu ir iespējams iekļūt 1/4 finālā?
Panākumā pret norvēģiem Latvijas izlasei beidzot izdevās – lai gan ar pretuzbrukumu, ne saspēli pretinieku zonā – realizēt skaitlisko vairākumu. Taču 7,7% joprojām liek atrasties pagrabā. Vai slikta vairākuma realizācija automātiski pārvelk svītru izredzēm spēlēt ceturtdaļfinālā?
Latvijas valstsvienība pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pēdējo desmit gadu laikā spēlējusi vienu reizi – 2018. gadā. Toreiz tieši latviešiem piederēja turnīra sliktākais vairākums – 11,5%. Turklāt divi no trim vairākuma vārtiem tika iemesti 5:0 uzvarā pret Dienvidkoreju, izceļoties Robertam Bukartam un Rūdolfam Balceram. Vidēji vārtus nesa katras vairākumā pavadītās 16:40 minūtes.
Togad arī mazākums nebija no spožajiem, 16 komandu konkurencē ierindojoties tikai devītajā vietā. Spēle nevienādos sastāvos nesa -2 vārtu bilanci, bet tas netraucēja sasniegt ceturtdaļfinālu.
"Vairākuma izspēlei vienmēr jābūt ar augšupejošu līkni," teica Lauris Dārziņš. Viņš pieskata vairākuma otro brigādi, kamēr Artim Ābolam uzticēta pirmā. Viņu piegājienā redzamas arī atšķirīgas iezīmes.
"Ideālajā variantā ripai ir jākustas, piespēlēm jābūt precīzām, vairākums nedrīkst būt statisks. Ļoti svarīga ir pēdējā vai pēdējās divas piespēles pirms metiena," skaidroja Dārziņš, kurš uz Latvijas izlases komandtiltiņa atrodas pirmo reizi. "Akcentam jābūt uz izspēles beigu daļu. Esmu par to, ka viss sākas mierīgi, taču beigās ir jābūt pozitīvajai līknei. Ja mēs smuki saspēlēsimies, atdosim ripiņu, pieņemsim ripiņu, bet beigu fāzes nebūs, tad nav jēgas no labā sākuma."
Trešdienas uzvarā pret Norvēģiju pirmo reizi šajā pasaules čempionātā izdevās realizēt vairākumu, taču tā nebija kāda no iespēlētajām kombinācijām, bet gan individuāli sekmīgi lēmumi un izdevies pretuzbrukums. Rodrigo Ābols vārtus guva trīs sekundes pirms vairākuma iztecēšanas.
Viss sākās ar Uvja Balinska precīzo piespēli, labi apzinoties, ka sekos jaudīgs spēka paņēmiens. Tas ļāva izveidot četri pret trīs pretuzbrukumu. Kaspars Daugaviņš uz sāncenšu zilās līnijas no ceļa novāca pretinieku un izveidoja trīs pret divi situāciju.
Sekoja Rūdolfa Balcera acis pakausī – jau pieņemot ripu, viņš zināja, ka tūdaļ piespēlēs Ābolam, nevis pieņēma ripu un tikai tad sāka domāt par tālāko. Ābolam bija gana laika un vietas, un sekojošais bija meistarības jautājums. Pēdējo trīs sezonu griezumā Ābols ar 53 vārtiem ir trešais labākais snaiperis Zviedrijā. Vairākumā viņš iemetis 17 ripas.
Tomēr ar kombinācijām realizēt vairākumu pasaules čempionāta pirmajās četrās spēlēs nav izdevies. Pret Norvēģiju otrās trešdaļas vidū bija iespēja 1:42 minūtes spēlēt piecatā pret trim. Pirmā vairākuma brigāde tika līdz trīs metieniem – Ābola pirmais mēģinājums tika bloķēts, otro atvairīja vārtsargs, kurš tika galā arī ar Daugaviņa metienu. Visos trīs gadījumos ripa uz nūjas bija ilgāku laiku, nevis sekoja metiens gaitā. Gan vārtsargam, gan aizsargiem tas deva iespēju pielāgoties un tikt ripas ceļā.
Otrā brigāde meta bez piespēles uzņemšanas un nogaidīšanas. Rihards Bukarts aizmeta garām tuvajam stūrim, bet Jānis Jaks tūdaļ pēc ceturtā pretinieka atgriešanās uz ledus, viņam vēl nepagūstot līdz aizsardzības zonai, trāpīja pa stabu.
Latvijas valstsvienības pirmajā vairākumā līdz pirmajam metienam bija jāgaida tikai trīs sekundes – Ābola uzvarēts iemetiens, Mika Indraša piespēle un Daugaviņa metiens bez apturēšanas, taču ripa lidoja garām.
"Varbūt arī pietrūkst tie vieni vārti no standarta izspēles vairākumā, kas varētu dot pārliecību. Pie vairākuma strādājam katru dienu – runājam, skatāmies video, meklējam variantus. Nebija tā, ka mums bija maz momentu. Vienkārši pietrūkst noslēguma metiens. Kaut kur garām, kaut kur štanga, kaut kur nobloķē," sprieda Ābols.
Tieši viņš bijis ražīgākais metienu izdarītājs vairākumā – pieci. Pa trīs metieniem izpildījuši Indrašis, Daugaviņš un Roberts Bukarts. Jāpiebilst, ka statistikas analīzē neviens no viņu metieniem nav novērtēts kā vārtu gūšanas iespēja.
"No pieredzes jūtu, ka spēlētāji pārāk daudz domā par vairākumu. Laikam treniņos būtu jāliek miers un vienkārši jādod puikām spēlēt. Jāizņem visas domas par vairākumu no galvas, un tas var nostrādāt," piedāvāja Ģirts Ankipāns, Latvijas vicečempiones "Mogo"/LSPA galvenais treneris. "Jāpamēģina Zīle, Čukste, kuriem ir smagie metieni no zilās līnijas."
Ja 2018. gadā Latvijas izlase ar turnīra sliktāko vairākumu tika ceturtdaļfinālā, tad 2019. gadā ar ļoti laba līmeņa realizāciju nācās palikt aiz borta. Desmit iemestās ripas vairākumā bija dalīts labākais rādītājs ar Kanādu, kas aizvadīja par trīs spēlēm vairāk. 34,5% realizācija deva ceturto vietu, un katriem vairākuma vārtiem vajadzēja tikai 5:13 minūtes.
Ar to visu bija par maz, lai iekļūtu grupas četru labāko komandu pulkā. Nē, pie vainas nebija mazākums, jo tas bija vidusmēra līmeņa – astotais, ielaižot piecas ripas.
Pirms diviem gadiem Rīgas pasaules čempionātā Latvijai bija izteikti vissliktākais vairākums – 8,3%. No 24 izdevībām izdevās izmantot tikai divas. Izšķirošajā spēlē pret Vāciju bija četri vairākumi, bet panākt savu neizdevās. Savukārt pērn Tamperē ar 25% realizāciju un sešām ripām bijām pa vidu.
Noderīgas lietas:
PČ jaunumi, komentāri un viedokļi
PČ kalendārs un rezultāti
MAXIMA prognožu spēle
WILLIAM HILL eksperti un prognozes
TIKKURILA kolorītākais Latvijas hokejists
Baudi PČ hokejā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS
[+] [-]
Vnk. bij norvēģu tizlība Latvijas aizsardzības zonā, un zibenīgs latviešu labāko spēlētāju pretuzbrukums un ģeniāla saspēle.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet vai tad kādam bija pārsteigums, ka Latvijai vairākums ir viens no sliktākajiem turnīrā, jau vēsturiski? Turklāt statistika neattaino situāciju, jo izgājieni vai individuālie goli vairākumā arī uzlabo statistiku, bet vai tur treneru kolektīvam, kurš zīmē shēmas, būtu iemesls priecāties, diezin vai!
5:3 izspēle pret Norvēģiju... Es laikam visu 1. brigādi atsēdinātu uz 5. maiņu tur....
Tā jau standarta vairākumā 1. brigāde vispār ne paši kustas, ne ripu kustina, bet nu 5:3... KAUNS!!!
[+] [-]
1/4 finālu mums nevis vairākums nodrošinās, bet veikmsīga citu komandu spēle...
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nav mums ne Kerča, ne Beļavska! Līdz tukšiem vārtiem neizkombinēs.
Tātad vajag mest.
Pret Čehiem visi vārti bija metieni, kur varēja arī nemest, bet redz cik labi, ka tomēr uzmeta. Divi no zilās un viens no asa leņķa, kur Indrašis jau būtu padevis burzmā piespēli.
Ja galva stulba, tad nevajag domāt, bet vienkārši mest. Metieni pa vārtiem ir loterija, kurā nevar uzvarēt, ja nepiedalās.
[+] [-]
TAM NEVAJAG VESELU MINŪTI SASPĒLE!
No zilās pa burzmu un gatavu vartusargu var uzmest arī pirmajās piecās sekundēs, tam vispār nevajag saspēli.
Man šitie LV vairākumi ir kā noraidījums, jo stabili zinu, ka nākamās divas minūtes gola nebūs. Džeki atpūšās uz ledus un pašās vairākuma beigās labi ja izspiež metienu no zilās līnijas.
Tāpat vien stāvot ar ripu un gaidot kad pretinieks aizmigs no garlaicības, vairākumu neuzlabos.