Facebook
GoogleLatvijas hokeja izlase treniņnometni pirms pasaules čempionāta sāks ar 37 spēlētājiem
@UlvisBrozhe
Latvijas hokeja izlase pirmdien, 5. aprīlī, sāks pilnvērtīgu gatavošanos 2021. gada pasaules čempionātam, kas laika posmā no 21. maija līdz 6. jūnijam norisināsies Rīgā. Sākotnējā kandidātu sarakstā iekļauti 37 spēlētāji - četri vārtsargi, 12 aizsargi un 21 uzbrucējs.
Latvijas valstsvienība pirms pasaules čempionāta aizvadīs sešas pārbaudes spēles. 9. un 14. aprīlī pretī stāsies U18 izlase, kas gatavojas pasaules čempionātam elites divīzijā. Oļega Sorokina vadītajai komandai tie būs vienīgie pārbaudes mači pirms došanās uz Ameriku. 20. un 21. aprīlī Latvijas izlase viesos spēkosies pret Slovākijas valstsvienību, bet 14. un 15. aprīlī savā laukumā tiks uzņemta Šveice.
Lai ievērotu Covid-19 piesardzības pasākumus, nometnes laikā Latvijas izlase būs sadalīta divās grupās un izmantos trīs atsevišķas ģērbtuves. Divas reizes nedēļā komandas dalībniekiem tiks veiktas analīzes.
Treniņnometnes ievadā ar izlasi strādās treneri Artis Ābols, Edgars Masaļskis un Raimonds Vilkoits, kā arī Ēriks Visockis, kurš gādās par fizisko sagatavotību. Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs ar Omskas “Avangard” iekļuvis Kontinentālās hokeja līgas Austrumu konferences finālā, kas sāksies šodien.
Nometnes ievadā uz ledus dosies 37 hokejisti - četri vārtsargi, 12 aizsargi un 21 uzbrucējs. Lielākā daļa pārstāv Rīgas “Dinamo”. Sastāvā iekļauti arī vairāki gados jauni hokejisti. “Tas ticis darīts ar apzinātu nolūku, lai šie spēlētāji pierastu pie izlases treniņu kārtības, ritma un intensitātes, kā arī varētu pilnveidot un attīstīt savas prasmes augstākajā līmenī, kas labi noderēs nākotnē,” teikts Latvijas Hokeja federācijas paziņojumā.
Starp kandidātiem ir 12 ārzemēs spēlējošie, ieskaitot četrus studentus. No viņiem lielākā pieredze ir vārtsargam Gustavam Grigalam, kurš 2019. gadā devās uz pasaules čempionātu kā trešais numurs. Tiesa, viņš šosezon nav spēlējis, jo viņa universitāte pandēmijas dēļ izlaiž sezonu. Izlasē spēlējuši arī Gvido Jansons un Raimonds Vītoliņš, kamēr Roberts Bļugers valstsvienības kreklu vēl nav pielaikojis. Viņa vecākais brālis Teodors spēlē Nacionālajā hokeja līgā.
Latvijas izlases sastāvs
| Poz. | Vārds | Gads | Komanda |
|---|---|---|---|
| V | Jānis Kalniņš | 1991 | Jokerit (KHL) |
| V | Gustavs Grigals | 1998 | Alaska-Fairbanks (NCAA) |
| V | Jānis Voris | 2000 | Dinamo Rīga (KHL) |
| V | Bruno Brūveris | 2002 | HK Rīga (MHL) |
| A | Kristaps Sotnieks | 1987 | Dinamo Rīga (KHL) |
| A | Kristaps Zīle | 1997 | Dinamo Rīga (KHL) |
| A | Uvis Balinskis | 1996 | Litvinov (Čehija) |
| A | Oskars Cibuļskis | 1988 | Litvinov (Čehija) |
| A | Oskars Bārtulis | 1987 | Black Wings (Austrija) |
| A | Krišjānis Rēdlihs | 1981 | Mogo/LSPA (OHL) |
| A | Roberts Mamčics | 1995 | Dinamo Rīga (KHL) |
| A | Ernests Ošenieks | 2001 | Dinamo Rīga (KHL) |
| A | Ņikita Mateiko | 2001 | HK Rīga (MHL) |
| A | Miks Tumānovs | 2001 | HK Rīga (MHL) |
| A | Gvido Jansons | 1997 | Arizona State (NCAA) |
| A | Gunārs Skvorcovs | 1990 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Kaspars Daugaviņš | 1988 | Vityaz (KHL) |
| U | Miks Indrašis | 1990 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Lauris Dārziņš | 1985 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Andris Džeriņš | 1988 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Rihards Bukarts | 1995 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Roberts Bukarts | 1990 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Mārtiņš Dzierkals | 1997 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Jānis Švanenbergs | 2001 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Gints Meija | 1987 | Black Wings (Austrija) |
| U | Daniels Bērziņš | 1999 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Nikolajs Jeļisejevs | 1994 | Dinamo Rīga (KHL) |
| U | Roberts Bļugers | 1998 | Alaska-Fairbanks (NCAA) |
| U | Raimonds Vītoliņš | 2002 | Vermont (NCAA) |
| U | Rihards Marenis | 1993 | Kiruna (Zviedrija-3) |
| U | Rūdolfs Polcs | 2001 | HK Rīga (MHL) |
| U | Kristaps Skrastiņš | 2001 | HK Rīga (MHL) |
| U | Gustavs Millers | 2001 | HK Rīga (MHL) |
| U | Deniss Fjodorovs | 2000 | HK Rīga (MHL) |
| U | Daņila Larionovs | 2000 | HK Rīga (MHL) |
| U | Renārs Krastenbergs | 1998 | Villacher (Austrija) |
| U | Daniels Mūrnieks | 2002 | Mogo/LSPA (OHL) |
Izmantotie resursi:
https://lhf.lv/lv/article/6828/latv...
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
Tā pat interese vai Mūrnieks varēs, ja ne tikt, tad izrādīt nopietnu konkurenci - 18 gados reti kurš ir bijis līderis veču OHL komandā un no tā čaļa nākotnē varam sagaidīt daudz.
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ir nereāli un vispār no šeit nosauktajiem izlasē 2-4 maksimums.
klāt varētu nākt
Kulda, freibergs, siksna
Ja tiks no za jaks un čukste, rubīns
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Vēl mums ir Kulda, Freibergs, Galviņš kuri vēl nav atbraukuši no Eiropas līgām.
Ja paveicas, mums vēl ir trīs AHL veči Rubīns, Čukste, Jaks
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
U Kaspars Daugaviņš 1988 Vityaz (KHL)
U Miks Indrašis 1990 Dinamo Rīga (KHL)
U Lauris Dārziņš 1985 Dinamo Rīga (KHL)
U Andris Džeriņš 1988 Dinamo Rīga (KHL)
U Rihards Bukarts 1995 Dinamo Rīga (KHL)
U Roberts Bukarts 1990 Dinamo Rīga (KHL)
U Mārtiņš Dzierkals 1997 Dinamo Rīga (KHL)
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Plus ķēniņš un ābols
Paliek 3-5 vietas
Nezin, kāds šogad kovida reglaments, cik var pieteikt sākumā, cik pēc tam papildus
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
https://www.iihf.com/en/events/2021...
+1 [+] [-]
Tātad viss kā parasti
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Interesanti, kāpēc nav exelī
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
Cita lieta, ka šogad toč nebūs tas pats-pats-pats gadījums.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Balcers - Ābols - Ķēniņš
Rihards bukarts - Švanenbergs - Dzierkals ( labi spēlēja pat pret top maiņām nhl)
Karsums - Džeriņš - roberts bukarts
Parējie visi uzbrucēji sitīsies par 4bmaiņas vietu ( pieņemu, ka Bļugers nebūs)
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ar Šveici spēlēs maijā, nevis aprīlī!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
2. Dārziņu aiz borta neatstās, ja nu vienīgi trauma, vai pats uzmet lūpu, taču, tas ir vairāk kā skaidrs, ka Dārziņam ir tas "statuss", ka spēlēs, kāmēr nepateiks "uzredzēšanos" izlasei. Un tas notiks visdrīzāk pēc olimpiskās kvalifikācijas, ja Latvija netiks, vai arī pēc OS, ja Latvija tiks.
3. Par maiņām absurdi - nezin vēl kas nāks klāt un kas vēl notraumēsies.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ir pierasts, jau n-tos gadus, ka galvenās figūras (ja ir ar izlasi) ir Daugaviņš, Dārziņš un Indrašis, bet kā tas izskatīsies, teiksim Olimpiskajās spēlēs (ja Latvija tiks). Kurš ies vairākumā un kā tas sastāvs izkatīsies. Ceru, ka izdosies to piedzīvot, t.i. Latvija nenolažos kvali. Šo izlases modeli "labākajā sastāva" tā būs pēdējā iespēja redzēt
+2 [+] [-]
[+] [-]
Un toreiz, škiet, labākie arī tika salasīti..
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Aiztaupītu veselam baram nevajadzīgu cepšanos
[+] [-]
+2 [+] [-]
Tā nav mūsu problēma, ka tādi noteikumi NHL. Tāpat tā nav mūsu problēma, ka tāda turnīra izspēles kārtība. Visiem viss bija vienādi un rezultātā - Šveice atbildes mačā ierija no Latvijas un Latvija turnīru noslēdza 8. vietā, aiz sevis atstājot 3 izlases.
Ja mēs ejam pēc Tavas loģikas, tad var uztaisīt veselu sarakstu, ar sasniegumiem, kuri ir pārvērtēti, jo ir n-tie blakus apstākļi.
-2 [+] [-]
Vienīgais pozitīvais moments - pirmo reizi komanda iekļuva OS plejofos (kas, kā minēju, ir veiksmīga apstākļu sakritība).
Es, laikam, esmu pārāk liels maksimālists, bet man tas neliekas baigais panākums un izlases vēsturē ir bijuši vairāki daudz interesantāki un spilgtāki turnīri.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ņemot vērā, ka arī citām izlasēm bija labākie sastāvi, kādus treneri subjektīvi un objektīvi nokomplektēja (saku to tāpēc, lai nesākas, piemēram, nē, Kanādai nebija Riks Nešs u.tml.), mēs, tomēr, nospēlejām skatāmas spēles un nodemonstrējām labu hokeju, kas nav mazsvarīgi ilgtermiņā. Neviena spēle neviesa bezcerības sajūtu, kas arī, kā skatītājam ir svarīgi. Plusā tas, ka ar otro piegājienu uzcepām Šveici, norāda ka turnīrs bija sakarīgs, jo nu, būsim godīgi.. lai arī es katru čempi gaidu ziemassvētku brīnumu, bet esmu reālists un medaļas mums spīd, ar mūsu resursu, tikai pie ļooooti lielas un labvēlīgas apstākļu sakritības, ļoti lielas. Ja mēs priecājamies un saucam par zvaigzni, spēlētāju u.tml. 23 gadus (šogad 24) veco Balceru, kuram kopumā pa 73 spēlēm ir 29 punkti, tad sorry - Šveicei, Vācijai, Dānijai, pat Norvēģijai šie skaitļi liktos smieklīgi, par Kanādām, Krievijām un pārējiem nemaz nerunāsim.
Tāpēc nolaižoties uz zemes un saprotot mūsu vietu uz kartes, es palieku pie sacītā - jā, tas bija labs turnīrs, ar, MANUPRĀT, tālākām sekām - tieši pēc tā turnīra, šī paaudze atkal sāka rādīt zobus, un nospelet OT ar Kanādu, ucept Somiju un USA un līdz pēdējam brīdim lika iesvīst Zviedriem - 2x..
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
Kaut kas tāds būu iespējams pie Nolana, bet ne pie Hārtlija
+1 [+] [-]
Tam nav nekāda sakara ar Sočiem un nebija arī nekādas augšāmcelšanās.
Pēc Sočiem, gribu atgādināt, bija 2 PČ (2015./2016.), kuru laikā, abos kopā, Latvijai bija tikai 1 uzvara pamatlaikā. Vienā PČ tādas nebija vispār un Latvija atradās vienas Masaļska neatvairīta izgājiena attālumā no tās "Bē grupas" (kas faktiski bija spēle par palikšanu, pēc vecā stila).
Jā, tur atkal bija dažādi citi momenti - Beļavskis un Beresņevs par treneriem, nespēja savākt TOP sastāvu utt., bet tā ir sekundāra lieta, ja mēs runājam par kaut kādām atdzimšanām.
Tā atdzimšana Latvijas hokejam notika, jo sakrita 2 lietas - pirmkārt, par izlases treneri kļuva Hārtlijs, kas ir visaugstākā līmeņa treneris kāds ir strādājis ar Latvijas izlasi.
Otrkārt, šie gadi (no 2017. gada, kad atnāca Bobs) vienlaicīgi ir arī +/- pīķa gadi 80to gadu otrajā pusē/beigās dzimušo hokejistu karjerās (par tādiem pieņemts saukt vecumu no 27 līdz 32 gadiem), kas ir svarīgi, jo tieši no tiem gadiem Latvijas U-izlases sāka regulāri balansēt uz elites grupas robežas un ne tikai balansēt, bet turpu šurpu arī staigāt.
Salīdzinājumam ar to pašu Rēdlihu, Sprukta, Bērziņa, Štāla utt. paaudzi (faktiski - visas iepriekšējās paaudzes, kas nāca jau kā Latvijas hokeja sistēmas produkti), kas junioros malās pa pirmo divīziju un pat vienā PČ (lab, arī neveiksmīgas sakritības, t.i., slimības dēļ) izkrita pat uz "Cē grupu".
Sočiem te nav nekāda nopelna.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Pats jau minēji faktorus, kas ietekmēja šo čempju rezultātus, taču Daiņa vārdiem “pozitīvs vektors” bija.
14 - gads bija pats par sevi. Divas uzvaras, kuras iedeva ticibu, ka Latvija var un tikai Lukašenko “zvans no augšas” atņēma Latvijai vietu 1/4. Te ari var minēt blakus faktorus - pec OS spēlēm, PČ ir “sētas turnīrs”.
15 - briesmīgs rezultata ziņā, bet Dārziņš&Daugaviņš parādīja, kuri turpmākos gados vilks izlasi. Pārliecinoši rezultativitātes rekordi elitē (ja nemaldos). Uzvara (ot) pār Šveici, ar visu slikto spēli. Lai vai kā, tas turnīrs paliks atmiņā ar to, ka Latvijai parādijās reāli līderi.
16 - lai arī vēlviens briesmīgs gads, taču, OT ar Zviedriju un Čehiju bija kaut kas, ko nebijām sagaidījuši kopš 2009 (Zviedrija) un nekad (Čehija).
Un tad var teikt, ka notika, kā jebkurā sportā - pie kvalitatīva un “pareizā” trenera, notika tas, ko mēs redzam šobrīd. Ir kāds kas tos kauliņus saliek kopā un ir redzams acij tīkams rezultāts.
Ņemsim par piemeru Basketbola izlasi - pēc potenciāla ir augstāk, kā atrodas. Nav trenera, kas no tās izspiestu maksimumu
[+] [-]
Bukartam vietu pirmajās divās neatrada, 3 un 4 nederēja. Un nebija jau tā, ka Bukarts bija labāks par kādu no tiem. Arī Daugava, ja pareizi atceros spēlēja 2/3 maiņā (kā kuru spēli)
[+] [-]
+1 [+] [-]
Pret Čehiju bija 1:1 2006. gadā, Rīgas PČ atklāšanas spēlē, tad nebija OT, jo hokejā neizšķirti vēl bija atļauti.
Atkal - protams, es tagad nemēģinu lauzt tavu skatījumu uz notikumiem un cēloņiem-sekām, bet nebija Sočiem nekāda tālejoša efekta.
-1 [+] [-]
Tedim bija viena liela problēma, proti, spēlmaņi ar labo satvērienu nebija viņa favorīti
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas, ka kādam liekas, ka esmu, gan varētu norādīt uz problēmām.
[+] [-]
viņš ielika Itālijai atklāšanas spelē.
Dārziņam bija ari tikai 1, ja nemaldos, ar 3 punktiem - starpposmā, 3 čempji pēc kārtas ar 1 punktu un tikai 13 gadā viņš aiz sevis pavilka izlasi (iemetot cepures triku pret Slovākiju).
Tas, ko ar to gribēju pateikt - jā bija turnīri, kuros atsevišķiem spēlētājiem bija uzplauksnijumi (ja tos tā var nosaukt), bet pec 14 gada, šie kokrēti 2 ir bijuši neapšaubāmi līderi.
Jā, labi, to 1:1 biju piemirsis.
Nu redz, Tu vari domāt ka nebija, bet man kaut kā apskatot faktus liekas, ka sava veida ieguldījums ir noticis. Parādījas izteikti līderi, kas, protams, saistās arī ar Tevis minēto “pīķa” sasniegšanu, parādījās ticība saviem spēkiem un kaut kāds raksturs (jo pirms tam, ja neskaita 2009 visi turnīri bija kā nolemti) un ir sākušas parādīties kaut kādas uzvaras un spilgti momenti, kas arī skatitājam liek berzēt rokas, cerībā, ka moška izšaus
-3 [+] [-]
[+] [-]
Sočiem vienīgais ko varēja cerēt, lai atkal nebūtu kārtējais gads, kad pēdejās 3 speles pat skatities negribas
[+] [-]
bijis daudz interesantāks un ceribām pilnāks, kā 2010-2014
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas, ka tam ir daudz apstākļu un sakritību, ir viens, tas ka tam ir kāds impulss (labāka/sakārtotaka sistema, augstas klases treneris, kas komandu būvē gadiem) tas ir kas cits.
Vienu piemēru pirms gulētiešanas - Latvijā ir tāds sporta veids - florbols, kur 2000 gadu beigās bija tāda komanda “Lielvārde” (vai kā to toreiz sauca). Komanda bija ļoti talantiga, jauna, bet bez ieverojamiem sasniegumiem virslīgā. Atnāca tāds Blinds, par kuru esi, noteikti, ka dzirdējis un pārveidoja īsā termiņā to komandu par čempioniem un vienu no galvenajiem konkurentiem uz zeltu, ik vienā nākošajā sezonā, ar saviem kāpumiem un kritumiem, protams.
Ko ar to gribēju teikt - nedomāju ka tie čaļi noticēja horoskopam. Nekas pats no sevis nenotiek un, vienmēr, ir kāds pagrieziena punkts (Hārtlijs, OS 2014 vai vienalga), sistemātisks darbs un spēlētāju attīstība. To jau Tu droši vien zini
[+] [-]
[+] [-]
Jā, viss tieši tā ir - komanda jāveido utt. Un tas arī notika, jo nosacītā "zelta paaudze", kas šoreiz nav tikai vienā gadā dzimušie, bet ilgākā laika periodā dzimušie, taču - 100% Latvijas hokeja produkts un pirmās U-izlašu uzvarētāju paaudzes, sasniedza savus brieduma gadus.
Tāpat tie ir kadri, kas jau laicīgi un diezgan plaši izmantoja ārzemju junioru hokeja piedāvātās iespējas utt. Un nekādīgi nevar nepieminēt to, ka vienkārši ir talanti (Balcers, Merzļikins), kas vispār ir tāds ne ar ko nenokontrolējams process.
Klāt nāk TOP līmeņa treneris, kāds Latvijas izlasei vēl nekad nebija bijis (jā, Hārtlijs>Nolans).
Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, Latvijas izlasei nav tādu lielu neaizpildītu caurumu. Ir TOP vārtsargs, ir adekvāts uzbrukums, kuram nav problēmu gūt vārtus, aizsardzībā arī ir kam spēlēt.
Kā visus šos, manuprāt, ļoti objektīvos faktorus ietekmēja Soči? Un kas ir svarīgāk Soči ar visām tām gaisīgajām matērijām kā iedvesma un ticība spēkiem, vai tas, ka vienkārši tagad pieaugušo hokejā ir ienākuši un ļoti labus apgriezienus uzņēmuši gan pīķa vecumā esošie, gan mazliet jaunākie?
Es tagad nerunāšu par kaut kādu "sprādzienu" ar kādu te pirms gadiem 10 baidīja komentāros Baltkrievijas hokeja fani, taču, jā, mums vienkārši ir kas spēlē.
[+] [-]
[+] [-]
Tiem, kas aizmirsa: 2012. gada PČ tika iesākts tīri labi, bet noslēgts ar bezvārtu tūri pa Skandināviju (NOR 0:3, DEN 0:2, SWE 0:4) un čempionātā gūti vidēji 1.5 vārti.
Vai arī 2013. gada PČ, kur komanda vidēji meta 2.0 vārtus (arī maz) un, kur bija kāsiens Austrijai (3:6), Vācijai (0:2).
Nolana devumu Latvijas izlasei var saukt par non-factor. Ne ar ko ne labāks par Znaroku vai Lindstrēmu vai jebkuru citi, kas bija līdz tam. Viņš, protams, pamainīja spēli, bet ne rezultātu. Izlase mačus pret nosacītajiem "sava līmeņa" pretiniekiem biežāk zaudēja, nekā vinnēja.
Arī 2014. gada PČ, kuru visi atceras kā Baltkrievijai "sazvanītā" 1/4fināla PČ, Latvija pakāsa Vācijai, Šveicei, Baltkrievijai. Jā, vinnēja ASV un Somiju..., bet jēga?
Pareizāk sakot - klasika. Sasist stipros un noliet spēles pret "savējiem pretiniekiem". Tā tas bija pirms Nolana un Tedis to pašu turpināja.
Tā ideja, ka pēc Sočiem kaut ko pēkšņi saprata var ienākt prātā tikai tiem, kas 90to un agro 00šo gadu izlasi neredzēja. Latvijas izlasei nekad nebija baigo problēmu ar pašvērtējumu (ar vārgāku pretinieku novērtēšanu gan bija, kas turpinājās pie Nolana).
Jā, bija paaudžu maiņas laiks (Turīna), kad pret lielajiem bija bezcerīgi, bet... jā, pareizi, PAAUDŽU MAIŅA. Nevis Soči, Vankūvera vai Soltleiksitija.
Es labi saprotu, ka Soči daudziem ir kaut kas nenormāli neaizmirstams un savu popularitāti ar tādiem izteikumiem es noteikti nevairoju, bet... tas bija so-so turnīrs, kura nozīmība un arī pēda uz Latvijas izlasi ir pārspīlēta.
p.s. Es vēl aizvien nesaprotu kā tā "uzvarētāju mentalitāte" uz diviem-trim gadiem bija pazudusi, lai pēc tam, laikam, ka tikai sakritības rezultātā, ka ar izlasi sāka strādāt Hārtlijs, parādītos. Zinu, ka remontu meistari atstāj "sveicienus" nākošajiem remontētājiem... laikam tad Nolans tāpat sveicināja Hārtliju.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
un/vai 2011. gadā tiktu pieveikta Dānija
Pie tam vēl, ja tanī laikā būtu pašreizējais izspēļu formāts, rezultāti turnīra tabulā arīdzan būtu krietni pozitīvāki, nekā tie bija
[+] [-]
Tā robeža bija tik trausla, ka viens vienīgs veiksmīgs/neveiksmīgs ripas rikošets, taurenītis vai mēsliņš, teorētiski varēja būt liktenīgs un kaut ko labot jau bija par vēlu
[+] [-]
Domāju, ka latviešiem kopumā agrāk bija vieglāk spēlēt pret spēcīgu pretinieku kā otrajam numuram nekā pirmajam pret vājākiem. Sočos vienkārši bija vienota komanda un nereāls veiksmes faktors, kad deva iedvesmu.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Vēl kā šodien atceros kā Krosbija trijnieks izgāja pret gudļevski un pēc tic tac toe pa pārlikni ievilka