Vītoliņš: "Paši savu iespēju izlaidām no rokām"

Latvijas hokejisti otrdienas vakarā izšķirošajā pasaules čempionāta B grupas mačā ar 1:2 zaudēja Vācijai, tādējādi neiegūstot tiesības piedalīties ceturtdaļfinālā. Turnīrs mūsējiem ir jau noslēdzies.

“Otrdienas spēle bija līdzīga. Tā laikam ir Latvijas slimība – apspēlēt spēcīgas komandas un kļūt par varoņiem, bet izšķirošos momentos, kad obligāti ir jāuzvar, kaut kas noiet greizi. Varēja redzēt, ka mūsējie uz šo spēli bija izgājuši ar lielu vēlēšanos,” izceļ Vītoliņš.

“Bija nianses, kas pamaisīja uzvarai. Sākums mūsu izpildījumā bija aktīvs un agresīvs, bet pietrūka spēka spēles. Pie forčekinga trūka spēka paņēmieni, kas pretiniekus atstātu uz vietas. It kā metāmies divcīņās, aktīvi spiedām, bet pretinieks bez spēka paņēmiena varēja iziet no zonas,” akcentē hokeja speciālists. “Otrās trešdaļas sākumā redzējām pavisam citu bildi. Laikam ģērbtuvē bija pateikts, ka, nevis jābremzē pirms pretinieka, bet pilnā ātrumā jātriecas, lai viņš paliktu uz vietas. Spēka paņēmiens vienmēr apstādina pretinieku. Ja aizsargs apzinās, ka viņš trieksies iekšā bez bremzēm, viņš ātrāk atmetas.”

Vītoliņš norāda, ka spēles sākumā savu lomu nospēlējis arī vārtsarga faktors – ar abām ielaistajām ripām Jānim Kalniņam bija jātiek galā.

“Ielaidām pārāk vieglus vārtus, pēc tam šādā mačā ir visai grūti atspēlēties,” uzsver Vītoliņš, kurš atzīmē arī Latvijas vājo spēli vairākumā. “Svarīgās spēlēs vairākumā ir jāiemet. Pret Vāciju ripu turējām neslikti, bija redzams, ka ir saspēles, bet pietrūka asāku metienu. Pēdējo metienu gatavojām pārāk ilgi. Pēc pirmās trešdaļas vācieši mazākumā sāka spēlēt ļoti aktīvi, varbūt vajadzēja vienkārši izskriet, izpildīt “one timer” metienus. Pietrūka tādu metienu, arī raidījumi šķērsām, kad ripa tiek palaista vārtu virzienā ar domu, ka kaut kur atlec. Tā vietā mēģinājām izspēlēt līdz tukšiem vārtiem un ripa vienu divas sekundes pārturējām, kas ļāva pretiniekiem ieņemt pozīciju. Vācieši līdz ar to bloķēja ļoti daudz metienu. Tas tikai tāpēc, ka metienu gatavojām pārāk ilgi.”

Vērtējot no skatītāja viedokļa, Vītoliņš priecājas, ka šis čempionāts ir mazāk prognozējams nekā citi, jo līdz šim bijis daudz negaidītu rezultātu.

“Šajā čempionātā nav zvaigžņu un tik augsta kvalitāte. Tik sliktu Kanādas izlasi es vēl nebiju redzējis – piespēles, lēmumu pieņemšana... Spēlē pret vāciešiem viņiem bija 5-3 vairākums, taču viens otram ripu uz nūjas pat nevarēja iedot. No intrigas viedokļa šis čempionāts gan ir interesants, ļoti daudz sensāciju. Jebkurš var uzvarēt. Tā pati Kazahstāna – it kā ļoti labi spēlē, pēdējā mačā viņiem bija jāuzvar Norvēģija, kam nekas vairs neizšķīrās, taču kazahi piedzīvoja zaudējumu,” saka trīskārtējais Gagarina kausa ieguvējs.

“Mums šī bija laba iespēja tikt augstāk, bet paši to izlaidām no rokām. Čempionātu sākām labi pret Kanādu. Bija svarīgi tikt pie trim punktiem spēlē, kurā to neviens neplānoja. Mačos pret tiešajiem konkurentiem Kazahstānu, Norvēģiju un Vāciju, kurus vajadzēja uzvarēt vismaz papildlaikā vai “bullīšos”, mēs zaudējām. Tie ir tie svarīgie punkti, kas aizgāja secen,” atzīst bijušais Latvijas kapteinis Vītoliņš. “Bija redzams, ka komanda cīnījās par katru laukuma centimetru un nepadevās. Protams, varēja arī manīt, ka tā kvalitāte, ar kādu gribēja spēlēt Bobs Hārtlijs, īsti neatbilda.”

Pats Vītoliņš šobrīd bauda atvaļinājumu Šveicē un ir brīvais aģents. Iepriekšējās divas sezonas viņš kopā ar Oļegu Znaroku vadīja Maskavas “Spartak”.