Latvijas hokeja izlase treniņnometni pirms pasaules čempionāta sāks ar 37 spēlētājiem
Latvijas hokeja izlase pirmdien, 5. aprīlī, sāks pilnvērtīgu gatavošanos 2021. gada pasaules čempionātam, kas laika posmā no 21. maija līdz 6. jūnijam norisināsies Rīgā. Sākotnējā kandidātu sarakstā iekļauti 37 spēlētāji - četri vārtsargi, 12 aizsargi un 21 uzbrucējs.
Latvijas valstsvienība pirms pasaules čempionāta aizvadīs sešas pārbaudes spēles. 9. un 14. aprīlī pretī stāsies U18 izlase, kas gatavojas pasaules čempionātam elites divīzijā. Oļega Sorokina vadītajai komandai tie būs vienīgie pārbaudes mači pirms došanās uz Ameriku. 20. un 21. aprīlī Latvijas izlase viesos spēkosies pret Slovākijas valstsvienību, bet 14. un 15. aprīlī savā laukumā tiks uzņemta Šveice.
Lai ievērotu Covid-19 piesardzības pasākumus, nometnes laikā Latvijas izlase būs sadalīta divās grupās un izmantos trīs atsevišķas ģērbtuves. Divas reizes nedēļā komandas dalībniekiem tiks veiktas analīzes.
Treniņnometnes ievadā ar izlasi strādās treneri Artis Ābols, Edgars Masaļskis un Raimonds Vilkoits, kā arī Ēriks Visockis, kurš gādās par fizisko sagatavotību. Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs ar Omskas “Avangard” iekļuvis Kontinentālās hokeja līgas Austrumu konferences finālā, kas sāksies šodien.
Nometnes ievadā uz ledus dosies 37 hokejisti - četri vārtsargi, 12 aizsargi un 21 uzbrucējs. Lielākā daļa pārstāv Rīgas “Dinamo”. Sastāvā iekļauti arī vairāki gados jauni hokejisti. “Tas ticis darīts ar apzinātu nolūku, lai šie spēlētāji pierastu pie izlases treniņu kārtības, ritma un intensitātes, kā arī varētu pilnveidot un attīstīt savas prasmes augstākajā līmenī, kas labi noderēs nākotnē,” teikts Latvijas Hokeja federācijas paziņojumā.
Starp kandidātiem ir 12 ārzemēs spēlējošie, ieskaitot četrus studentus. No viņiem lielākā pieredze ir vārtsargam Gustavam Grigalam, kurš 2019. gadā devās uz pasaules čempionātu kā trešais numurs. Tiesa, viņš šosezon nav spēlējis, jo viņa universitāte pandēmijas dēļ izlaiž sezonu. Izlasē spēlējuši arī Gvido Jansons un Raimonds Vītoliņš, kamēr Roberts Bļugers valstsvienības kreklu vēl nav pielaikojis. Viņa vecākais brālis Teodors spēlē Nacionālajā hokeja līgā.
Latvijas izlases sastāvs
Poz. | Vārds | Gads | Komanda |
---|---|---|---|
V | Jānis Kalniņš | 1991 | Jokerit (KHL) |
V | Gustavs Grigals | 1998 | Alaska-Fairbanks (NCAA) |
V | Jānis Voris | 2000 | Dinamo Rīga (KHL) |
V | Bruno Brūveris | 2002 | HK Rīga (MHL) |
A | Kristaps Sotnieks | 1987 | Dinamo Rīga (KHL) |
A | Kristaps Zīle | 1997 | Dinamo Rīga (KHL) |
A | Uvis Balinskis | 1996 | Litvinov (Čehija) |
A | Oskars Cibuļskis | 1988 | Litvinov (Čehija) |
A | Oskars Bārtulis | 1987 | Black Wings (Austrija) |
A | Krišjānis Rēdlihs | 1981 | Mogo/LSPA (OHL) |
A | Roberts Mamčics | 1995 | Dinamo Rīga (KHL) |
A | Ernests Ošenieks | 2001 | Dinamo Rīga (KHL) |
A | Ņikita Mateiko | 2001 | HK Rīga (MHL) |
A | Miks Tumānovs | 2001 | HK Rīga (MHL) |
A | Gvido Jansons | 1997 | Arizona State (NCAA) |
A | Gunārs Skvorcovs | 1990 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Kaspars Daugaviņš | 1988 | Vityaz (KHL) |
U | Miks Indrašis | 1990 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Lauris Dārziņš | 1985 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Andris Džeriņš | 1988 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Rihards Bukarts | 1995 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Roberts Bukarts | 1990 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Mārtiņš Dzierkals | 1997 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Jānis Švanenbergs | 2001 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Gints Meija | 1987 | Black Wings (Austrija) |
U | Daniels Bērziņš | 1999 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Nikolajs Jeļisejevs | 1994 | Dinamo Rīga (KHL) |
U | Roberts Bļugers | 1998 | Alaska-Fairbanks (NCAA) |
U | Raimonds Vītoliņš | 2002 | Vermont (NCAA) |
U | Rihards Marenis | 1993 | Kiruna (Zviedrija-3) |
U | Rūdolfs Polcs | 2001 | HK Rīga (MHL) |
U | Kristaps Skrastiņš | 2001 | HK Rīga (MHL) |
U | Gustavs Millers | 2001 | HK Rīga (MHL) |
U | Deniss Fjodorovs | 2000 | HK Rīga (MHL) |
U | Daņila Larionovs | 2000 | HK Rīga (MHL) |
U | Renārs Krastenbergs | 1998 | Villacher (Austrija) |
U | Daniels Mūrnieks | 2002 | Mogo/LSPA (OHL) |
Izmantotie resursi:
https://lhf.lv/lv/article/6828/latv...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas, ka tam ir daudz apstākļu un sakritību, ir viens, tas ka tam ir kāds impulss (labāka/sakārtotaka sistema, augstas klases treneris, kas komandu būvē gadiem) tas ir kas cits.
Vienu piemēru pirms gulētiešanas - Latvijā ir tāds sporta veids - florbols, kur 2000 gadu beigās bija tāda komanda “Lielvārde” (vai kā to toreiz sauca). Komanda bija ļoti talantiga, jauna, bet bez ieverojamiem sasniegumiem virslīgā. Atnāca tāds Blinds, par kuru esi, noteikti, ka dzirdējis un pārveidoja īsā termiņā to komandu par čempioniem un vienu no galvenajiem konkurentiem uz zeltu, ik vienā nākošajā sezonā, ar saviem kāpumiem un kritumiem, protams.
Ko ar to gribēju teikt - nedomāju ka tie čaļi noticēja horoskopam. Nekas pats no sevis nenotiek un, vienmēr, ir kāds pagrieziena punkts (Hārtlijs, OS 2014 vai vienalga), sistemātisks darbs un spēlētāju attīstība. To jau Tu droši vien zini
[+] [-]
[+] [-]
Jā, viss tieši tā ir - komanda jāveido utt. Un tas arī notika, jo nosacītā "zelta paaudze", kas šoreiz nav tikai vienā gadā dzimušie, bet ilgākā laika periodā dzimušie, taču - 100% Latvijas hokeja produkts un pirmās U-izlašu uzvarētāju paaudzes, sasniedza savus brieduma gadus.
Tāpat tie ir kadri, kas jau laicīgi un diezgan plaši izmantoja ārzemju junioru hokeja piedāvātās iespējas utt. Un nekādīgi nevar nepieminēt to, ka vienkārši ir talanti (Balcers, Merzļikins), kas vispār ir tāds ne ar ko nenokontrolējams process.
Klāt nāk TOP līmeņa treneris, kāds Latvijas izlasei vēl nekad nebija bijis (jā, Hārtlijs>Nolans).
Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, Latvijas izlasei nav tādu lielu neaizpildītu caurumu. Ir TOP vārtsargs, ir adekvāts uzbrukums, kuram nav problēmu gūt vārtus, aizsardzībā arī ir kam spēlēt.
Kā visus šos, manuprāt, ļoti objektīvos faktorus ietekmēja Soči? Un kas ir svarīgāk Soči ar visām tām gaisīgajām matērijām kā iedvesma un ticība spēkiem, vai tas, ka vienkārši tagad pieaugušo hokejā ir ienākuši un ļoti labus apgriezienus uzņēmuši gan pīķa vecumā esošie, gan mazliet jaunākie?
Es tagad nerunāšu par kaut kādu "sprādzienu" ar kādu te pirms gadiem 10 baidīja komentāros Baltkrievijas hokeja fani, taču, jā, mums vienkārši ir kas spēlē.
[+] [-]
[+] [-]
Tiem, kas aizmirsa: 2012. gada PČ tika iesākts tīri labi, bet noslēgts ar bezvārtu tūri pa Skandināviju (NOR 0:3, DEN 0:2, SWE 0:4) un čempionātā gūti vidēji 1.5 vārti.
Vai arī 2013. gada PČ, kur komanda vidēji meta 2.0 vārtus (arī maz) un, kur bija kāsiens Austrijai (3:6), Vācijai (0:2).
Nolana devumu Latvijas izlasei var saukt par non-factor. Ne ar ko ne labāks par Znaroku vai Lindstrēmu vai jebkuru citi, kas bija līdz tam. Viņš, protams, pamainīja spēli, bet ne rezultātu. Izlase mačus pret nosacītajiem "sava līmeņa" pretiniekiem biežāk zaudēja, nekā vinnēja.
Arī 2014. gada PČ, kuru visi atceras kā Baltkrievijai "sazvanītā" 1/4fināla PČ, Latvija pakāsa Vācijai, Šveicei, Baltkrievijai. Jā, vinnēja ASV un Somiju..., bet jēga?
Pareizāk sakot - klasika. Sasist stipros un noliet spēles pret "savējiem pretiniekiem". Tā tas bija pirms Nolana un Tedis to pašu turpināja.
Tā ideja, ka pēc Sočiem kaut ko pēkšņi saprata var ienākt prātā tikai tiem, kas 90to un agro 00šo gadu izlasi neredzēja. Latvijas izlasei nekad nebija baigo problēmu ar pašvērtējumu (ar vārgāku pretinieku novērtēšanu gan bija, kas turpinājās pie Nolana).
Jā, bija paaudžu maiņas laiks (Turīna), kad pret lielajiem bija bezcerīgi, bet... jā, pareizi, PAAUDŽU MAIŅA. Nevis Soči, Vankūvera vai Soltleiksitija.
Es labi saprotu, ka Soči daudziem ir kaut kas nenormāli neaizmirstams un savu popularitāti ar tādiem izteikumiem es noteikti nevairoju, bet... tas bija so-so turnīrs, kura nozīmība un arī pēda uz Latvijas izlasi ir pārspīlēta.
p.s. Es vēl aizvien nesaprotu kā tā "uzvarētāju mentalitāte" uz diviem-trim gadiem bija pazudusi, lai pēc tam, laikam, ka tikai sakritības rezultātā, ka ar izlasi sāka strādāt Hārtlijs, parādītos. Zinu, ka remontu meistari atstāj "sveicienus" nākošajiem remontētājiem... laikam tad Nolans tāpat sveicināja Hārtliju.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
un/vai 2011. gadā tiktu pieveikta Dānija Cik tur toreiz trūka lai mēs vispār tādu Nolanu nezinātu
Pie tam vēl, ja tanī laikā būtu pašreizējais izspēļu formāts, rezultāti turnīra tabulā arīdzan būtu krietni pozitīvāki, nekā tie bija Pat ar visu zāģi tai pašai Dānijai, esmu pārliecināts, galarezultātā mēs būtu tai priekšā un reāli varētu pretendēt uz 1/4 finālu, jo pirms tā neveiksmīgā mača mūsējie izskatījās gana labi, noteikti labāk par Dāņiem, kā arī jau bija nopelnīts punkts pret Somiem un arī tālāk nāktu visai ņemami un parocīgi pretinieki, līdz ar to visu, mierīgi varētu atkārtoties VISMAZ 2009. gada scenārijs
[+] [-]
Tā robeža bija tik trausla, ka viens vienīgs veiksmīgs/neveiksmīgs ripas rikošets, taurenītis vai mēsliņš, teorētiski varēja būt liktenīgs un kaut ko labot jau bija par vēlu Tas ļoti spieda morāli un psiholoģiski, tāpēc, domāju, ka tādi zāģi, kā pret Itāliju 2007. gadā un pret minēto Dāniju 2011. gadā, pie pašreizējā izspēļu formāta, visdrīzāk, nenotiktu vispār, taču pat ja arī gadītos paklupt, paliktu vēl iespēja situāciju kontrolēt un pielabot
[+] [-]
Domāju, ka latviešiem kopumā agrāk bija vieglāk spēlēt pret spēcīgu pretinieku kā otrajam numuram nekā pirmajam pret vājākiem. Sočos vienkārši bija vienota komanda un nereāls veiksmes faktors, kad deva iedvesmu.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Vēl kā šodien atceros kā Krosbija trijnieks izgāja pret gudļevski un pēc tic tac toe pa pārlikni ievilka