Latvijas izlasi papildina vārtsargs Jučers
Latvijas izlasi pirms trešdien un ceturtdien paredzētajām pārbaudes spēlēm papildinājis 30 gadus vecais vārtsargs Māris Jučers, kurš sezonu pavadīja Francijas klubā "Lyon" un kļuva par Francijas kausa ieguvēju. Jučers ir piedalījies trīs pasaules čempionātos, divos no tiem dodoties laukumā.
Māris Jučers ārzemēs pavadījis pēdējās četras sezonas, un vienošanos ar "Lyon" viņš panāca pagājušā gada maijā. Komandas pirmais vārtsargs laukumā devās 32 spēlēs, tiekot galā ar 88,9% pretinieku metienu un vidēji ielaižot 3,17 ripas. Pirms piecām dienām "Lyon" paziņoja, ka neturpinās sadarbību ar latvieti, viņam kļūstot par brīvo aģentu. Jučers spožāko maču aizvadīja Francijas kausa finālā, palīdzot "Lyon" ar 2:0 pieveikt "Gap".
Iepriekš Jučers spēlēja Polijā, bet pirms tam divas sezonas pavadīja Kazahstānas čempionātā, pārstāvot Atirau "Beibarys". Pirmajā sezonā viņš regulārajā čempionātā 20 mačos tika galā ar 92,6% metienu, bet deviņos izslēgšanas mačos vārtsargs spēja statistiku uzlabot līdz 95,0%. Pirms tam Jučers trīs sezonas pavadīja Kontinentālās hokeja līgas klubā Rīgas "Dinamo".
2012./2013. gada sezonas ievadā viņš izkonkurēja pieredzējušo zviedru Mikaelu Telkvistu, kļūstot par Rīgas "Dinamo" pirmo vārtsargu, taču veiksmīgajam sezonas ievadam turpinājums nesekoja. Arī pasaules čempionātā Jučeram neizdevās uzvarēt cīņā par vietu vārtos, piekāpjoties tobrīd 20 gadus vecajam Kristeram Gudļevskim. Kopumā Jučers ir devies uz trim pasaules čempionātiem, laukumā dodoties divos.
Latvijas izlase trešdien un ceturtdien aizvadīs pirmās pārbaudes spēles savā laukumā, tiekoties ar Somijas valstsvienību. Treneru rīcībā līdz šodienai bija tikai Latvijas čempionāta MVP Uldis Čalpa, jo pēc pārbaudes mačiem Norvēģijā no sastāva tika svītrots Reinis Petkus. Latvijas izlase cer uz pasaules čempionātu piesaistīt Gudļevski un Amerikas Hokeja līgā spēlējošo Matīsu Kivlenieku.
Savainojuma dēļ nevarēs palīdzēt Ivars Punnenovs, par 99% uz turnīru nebrauks Jānis Kalniņš, savukārt Elvim Merzļikinam pēc divām dienām sāksies Šveices čempionāta fināls.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja no statitsikas un punktiem tabulā, Tev taisnība. Ja no piedzīvotājām emocijām - tad ne. Zaudējumu 1:2 pret pašu Kanādu Sočos tauta vēl ilgi atcerēsies, kamēr knapi izmocītā uzvara 2:1 pirms nepilna gada pār Itāliju jau sen ir aizmirsta...
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Protams, ka katrā zaudējumā ir jāprot atrast labās lietas, ko pēc tam paturēt, bet sliktās jāmēģina izslēgt no spēles, taču... nu ne jau nu tā, ka 4 gadus pēc spēles vēl daudzi ir starā par zaudējumu.
P.S. Man liekas, ka mūsu padsmit gadu ilgajā sarakstes vēsturē nekad neesam viens otram rakstījuši uzrunas ar lielo burtu... tagad ir. Veci paliekam, ja?
[+] [-]
p.s. vienmēr sarunu biedrus uzrunāju ar lielo burtu. Ja nu kādreiz ir ar mazo, piedodiet, tas nebija tīšām
[+] [-]
Jā, spēle, jā drāma utt., taču, kā teica, viens no Latvijas sporta dižgariem - sportā visskaistākais ir rezultāts uz tablo. Ja par sportu kā parādību, tad vispirms ir rezultāts un tikai tad tā lirika, kas apkārt.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ja rezultāts labs, tad var piedot arī drausmīgu spēli. Cerēt, ka nākamā būs pārliecinošāka un turpinās uzvarēt. Pie tam rezultāts ir skaists tikai, ja ir uzvara.
Ja rezultāts negatīvs, tad var mēģināt piedot, ja spēlēts ar 100% atdevi, taktiski gudri, bet pretinieks tomēr nebija ņemams objektīvu apstākļu dēļ. Tad var priecāties arī par zāģi vai vismaz nedusmoties uz sevi, ka esi veltīgi izmetis laiku un/vai naudu.
Ja rezultāts negatīvs un spēlē kā mīkstie un/vai idioti, tad attieksme būs kā pret futbola izlasi vai ģinamku.
-1 [+] [-]
[+] [-]