2018. gada labākais Latvijas hokejists ir...

Vērtīgākais gols. Protams, Andra Džeriņa iemestais Dānijas izlases vārtos pasaules čempionātā. Latvijai tas deva ceturtdaļfinālu, Bobam Hārtlijam gandrīz visas Latvijas labākā trenera godu, bet spēlētājiem 8000 eiro prēmiju katram, kas noteikti tikšot samaksāta vismaz līdz 2019. gada pasaules čempionātam Bratislavā.

Gada leģionārs. Raugoties no Pārdaugavas, pretendenti divi – Linuss Videls un Metjū Majone. Viens lielāks aktieris, otrs – vairāk iemet. Latviešiem tuvāki iemetēji.

Gada debitants. Lai gan Rūdolfs Balcers otrpus okeānam un arī Norvēģijā ir gana zināms hokejists, Latvija viņu iepazina tikai maijā. Kādu pusstundu jau lidojot LHF nofraktētajā lidaparātā, izlases treneris Artis Ābols man piebakstīja: “Pag! Vai tad tas nav Balcers!” Rūdolfs no Amerikas bija steidzies uz mājam, apsteidzot lidojumu grafiku, godam nopelnot debitanta laurus.

Gada kapteinis. Nu šajā nominācijā ir pat vairāk pretendentu nekā leģionāru kategorijā. Ja man būtu jāizvēlas starp “Dinamo” veco un jauno kapteini Miku Indraši un Lauri Dārziņu vai Latvijas izlases kapteini Robertu Bukartu, priekšroka tiktu Laurim. No malas liekas, ka viņš komandu labāk satur kopā nekā Miks un Robis.

Skaistākais gols. Kaut arī IIHF lēmēji dažus vārtus pasaules čempionātā atzina par labākiem nekā Balcera meistarstiķi pret Norvēģiju, “VV” ievēro tradīciju - “Savs krekls tuvāks.” Balcers iemeta tikpat forši kā savulaik Balderis.

Spilgtākais izrāviens. Skaidrs, ka Jānim Kalniņam. Divos gados Rīgā formāli nekļūstot par pirmo ripu ķērēju, Helsinku “Jokerit” Jānis šobrīd tāds ir. 24 spēlēs 17 uzvaras, 5 zaudējumi, 92,9% atvairīto metienu, 2,08 zaudēti vārti ik spēlē – tas ir labāk nekā amerikānim Zapolskim – 21/11-9, 90,0/2,52. Jācer, ka Jāni būs pamanījis arī Omskas “Avangard” galvenais treneris.

Gada darbarūķis. Vai nu Kristaps Sotnieks vai Zemgus Girgensons. Izvēle par labu Sočam, jo viņš tuvāk, turklāt Sotnieks ir visas KHL labākais metienu bloķētājs – 79 ripas. Tuvākie sekotāji avangardieši Čudinovs – 74 un Jemeļins – 68 aizvadījuši par pāris mačiem vairāk, bet bloķēto ripu mazāk.

Nerealizētais projekts. Kāds LHF funkcionārs bija iecerējis Latvijas simtgadē izveidot kaut ko līdzīgu “Latvju hokeja 100 izcilībām” drukātā versijā (proti, grāmatā ar mazu piekabi), taču ar labām domām un komjauniešu entuziasmu vien skarbajā Latvijas kapitālismā nepietiek.

Gada vārtsargs. Kurš gan cits, ja ne Elvis Merzļikins? Pēc neoficiālas informācijas Merzļikins uzvarējis arī “LA.lv” rīkotajā aptaujā kā 2018. gada Latvijas labākais hokejists.

Smukākā piespēle. Lai nu ko, bet piespēlēt mūsu puikas prot. 1. vieta Rodrigo Ābolam par piespēli atpakaļ Herningā Ķēniņam.

Gada toto. No pilnīgi drošiem avotiem ziņo, ka aizvadītā gada riebīgākais totalizatora darījums noticis spēlēs starp komandu “M” un komandu “Z”. Esot izteikti favorīti, kāds pusducis (vai par vienu mazāk) emmistu nolēmuši uzlikt naudu uz saviem zaudējumiem. Jo uzvarēt “Z” taču mēs ar vienu slidu pratīsim arī trešajā, ceturtajā vai piektajā “play-off” spēlē. Neizdevās.

Gada treneris. Tā kā prasītos 1. vietā likt Hārtliju – PČ Dānijā puikas tiešām izcili pildīja trenera plānu, bet... Bobam ij distance bija īsāka, ij darba meteriāls labāks nekā Rīgas “Dinamo” virsvadonim Ģirtam Ankipānam. Turklāt Ankipāns spiests paralēli sēdēt arī uz GM krēsla.

Gada bauma. Oļegs Znaroks esot pasūtījis vienu māju tālāk uzreiz trīs viceprezidentus! Krievijas Hokeja federācijas viceprezidentu Romanu Rotenbregu, Pēterburgas SKA viceprezidentu Romanu Rotenbergu un “Gazprom” viceprezidentu Romanu Rotenbergu, tādējādi zaudējot gan Krievijas izlases, gan Pēterburgas SKA galvenā trenera amatu. Lūdzu pievērst uzmanību nominācijas nosaukumam!

Gada akcija. Ja pats nebūtu tajā piedalījies, tad kā pirmo minētu “Bites” projektu. Vienīgais nopietnais konkurents - “Maxima”, taču viņiem tāpat iznāk interešu konflikts kā man: “Maxima” valdes locekļa un korporatīvo attiecību vadītāja Jāņa Vanaga dēls trenējas hokeja skolā “Kurbads”.

Gada izteiciens. Kopš Kirova Lipmana laikiem latvju hokejs ir mazliet zaudējis savu pievilcību, jo trūkst gan spilgtu izteicienu, gan neordināru darbību. 2018. gadā tāds spilgts bijis tikai LHF ģenerālsekretāra Viestura Koziola sacītais pirms izlašu pārbaudes turnīra Minskā: “Ir jābūt idiotiem, lai neizsauktu spēlētāju, kurš rāda labu sniegumu...”

Gada uzvara. Kaut nesmuka, bet 1:0 pasaules čempionātā pret mājinieci Dāniju ir aizejošā gada svarīgākā uzvara.

Gada nauda. Pretendentu uz šo balvu gana daudz, tomēr, apspriežoties ar Bultu, palikām pie Izraēlas izlases uzbrucēja Elizera Šerbatova. Par četrām spēlēm “Kurbada” sastāvā (viena – LČ, trīs – KK) viņš esot saņēmis 7000 eiro. Ja nu tur kādas nulles par daudz, tad droši pārvietojam uz iedaļu “Gada bauma”.

Dāsnākie ziedotāji. Lai gan aizvadītajā gadā LHF ziedojuši gan “Maxima”, Rietumu banka, “Bite” un citi finanšu milži, šoreiz 1. vieta diviem Maskavas “Spartak” uzbrucējiem – Kasparam Daugaviņam un Mārtiņam Karsumam. Latvijas hokeja veterānu Ziemsvētku pasākumā uz galda netrūka ne pašmāju šampanieša, nedz kaimiņu “Buļbaša”. Tauta tikai nesaprata, kurš dzēriens no kura spartakieša...

P. S. Ak, neesmu nosaucis Gada labāko hokejistu? Grūts pasākums! Ilmāra Stūriškas (''LA.lv”) veiktajā aptaujā, pēc ilgām pārdomām, mani labākie seši spēlētāji šogad bija: 1. Miks Indrašis, 2. Elvis Merzļikins, 3. Uvis Balinskis. 4. Lauris Dārziņš, 5. Kaspars Daugaviņš, 6. Zemgus Girgensons.