Latviešu duelī uzvar Ivanāns
Naktī uz piektdienu Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) latviešu hokejistu pārstāvēto klubu duelī uzbrucēja Raita Ivanāna pārstāvētā Losandželosas "Kings" savā laukumā pagarinājumā ar rezultātu 5:4 uzveica aizsarga Kārļa Skrastiņu Dalasas "Stars".
Mājinieki losandželosieši maču uzsāka teicami - jau ceturtajā minūtē Kopitars atklāja rezultātu, gūstot savus sestos vārtus šosezon, bet pēc aptuveni 12 minūtēm Simondss dubultoja pārsvaru. Tiesa, pirmās trešdaļas izskaņā dalasiešiem izdevās vienus vārtus atgūt, kas noteikti palīdzēja noskaņoties vēl lielākai cīņai otrajā trešdaļā. Tā arī notika - spēle izlīdzinājās, taču vārtus otrajās 20 minūtēs guva tikai "Kings". Vispirms Kopitars iemeta otro reizi šonakt, vairākumā panākot 3:1, bet divas ar pusi minūtes vēlāk slovēnis guva savus trešos vārtus mačā un jau 4:1 Losandželosas komandas labā.
Kad šķita jau, ka mača liktenis ir izšķirts, pēkšņi atdzīvojās teksasieši - trešās trešdaļas sākumā pusotras minūtes laikā izdevās iemest divus vārtus un panākt vairs tikai vienu vārtu starpību (3:4), bet Džeimss Nīls neilgi pirms trešdaļas beigām guva savus piektos vārtus sezonā, bet komandas ceturtos šajā spēlē, līdz ar to - 4:4. Mačam bija lemts turpināties pagarinājumā. Pašā tā izskaņā, sākoties pēdējām 60 sekundēm, mājinieki tika pie laimīgas uzvaras, kad Handzuss atnesa uzvaru - 5:4.
Raitis Ivanāns uz ledus "Kings" rindās sabija trīs minūtes un 16 sekundes, kuru laikā izdarīja divus spēka paņēmienus un nopelnīja neitrālu lietderības koeficientu, bet Kārlis Skrastiņš 19 minūšu un 59 sekunžu laikā izdarīja vienu metienu, bet vēl divi lidoja garām vārtiem un tika bloķēts, taču divus metienus Kārlis bloķēja arī pats. Lietderības koeficients aizsargam pozitīvs (+1).
Citā mačā Artūra Irbes trenētais Semjons Varlamovs atvairīja 22 no 26 pretinieku metieniem, palīdzot savai Vašingtonas "Capitals" vienībai ar rezultātu 5:4 izbraukumā pārspēt Atlantas "Thrashers".
Izmantotie resursi:
nhl.com
+8 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+8 [+] [-]
Otrkārt, kāpēc uzreiz paradokss?
Tie ir individuāli talanti, kam ar hokeja sistēmu sakars ir mazs. Ja klāt tam vēl pieliek labu mērķtiecīga darba apjomu (un, ja pareizi atceros, Kopitara tēvs ir hokeja treneris), tad arī ir rezultāts.
Daudzām valstīm, kas atrodas ne tajās labākajās vietās IIHF rangā, jeb kā Latvijas hokeja faniem patīk salīdzināt, aiz Latvijas, ir pa kādam spilgtam hokejistam.
Francijai - Kristobals Uē;
Slovēnijai - Anže Kopitars;
Kazahstānai - Nikolajs Antropovs;
Lietuviešiem - Daiņus Zubrus;
Austriešiem - Tomašs Vaneks;
Polijai - Voiteks Voļskis.
Un te ir tikai tie tādi paši spilgtākie spēlētāji, izteikti līderi, jo, piemēram, dāņiem ir 3 NHL spēlētāji, norvēģiem viens ir.
Kā tagad modē ir teikt: "Hokeju prot spēlēt visi!"
+8 [+] [-]
Kāpēc nav uzbrucēju kā Balderis?
Balderis bija superstārs, kuram, mūsdienu kategorijās, var pielīdzināt visus Hītlijus, Kovaļčukus, Zeterbergus... tādu hokejistu pat lielvalstīs nav daudz.
Tie ir unikumi, kas dzimst labi ja reizi 30 gados. Mums šie nosacītie unikumi ir sadalījušies pa visām trim pozīcijām - Balderis, Ozoliņš, Irbe.
Vēl viens moments ir tas, ka, lai arī nav izteiktu superstāru (te jau runa par visām pozīcijām), pa šiem laikiem ir bijis daudz vidējā līmeņa (Pasaules hokeja kategorijās runājot) hokejistu. Sākot ar NHL spēlējušajiem stabilajiem večiem, Žoltoku, Skrastiņu, Skudru, Ivanānu, turpinot ar Eiropas hokeja pārbaudītajām vērtībām un beidzot ar ... (katrs ieraksta pats savu variantu).
Tāpat, moš zini/atceries, ka daudzi no tā sauktās "sudraba paaudzes" jaunā "flanga", pēc robežu atvēršanas, brauca uz ārzemēm nevis ar domu kļūt par labākiem hokejistiem, bet jau ar sasniegto līmeni pelnīt naudu. Nekas sliktas tas nav, protams, viss pat ļoti saprotami un atbalstāmi, taču tā, iespējams, Latvija ir pazaudējusi kādu potenciālo uzbrukuma stāru.
Tāpat arī konkurence. Nu kāda tagad jaunajam hokejistam ir konkurence? Trenējas tie, kas var samaksāt, par vietu sastāvā īpaši uztraukties nevajag (kamēr ir nauda), vot i spēlē sev.
Agrāk sistēma bija pilnīgi citāda. Kā, pirms kāda laika, vienā intervijā precīzi atzīmēja Vitālijs Samoilovs par tā laika teniņiem bērnu/jaunatnes/junioru hokejā (precīzus vārdus gan neatceros, bet doma tāda) - Treniņi notika līdz nelabumam, pavem, pārkāries pār bortu un turpini strādāt. Grūti? Vai iet prom, ārā gaida bars ar tādiem, kuri gaida, kad varēs "ielekt" tavā vietā.
Nežēlīgi? Protams, bet rezultāts bija.
+1 [+] [-]
arī tagad varam atrast nevienu vien tamlīdzīgu piemēru (iespējamās nākotnes zvaigznes no ne-hokeja valstīm - piemēram, jaunais lietuviešu vorotčiks Armalis (17 gadi), kurš spēlē zviedru U20 Superelitē, igauņu aizsargs Martins Putseps (17 gadi, arī zviedru U20 Superlite) u.t.t.)
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+5 [+] [-]
-3 [+] [-]
Un, manuprāt, tas ir pietiekoši uzskatāms arguments, lai salīdzinātu ko no katra spēlētāja gaidīja junioru vecumā. Līdz ar to arī iespējas sevi pierādīt Kopi ir bijis vairāk, taču viņš tās visas ir izmantojis. Par Mārtiņu to pateikt nevar.
Un Kopitara 217 punkti 245 spēlēs arī parāda, ka "Kings" nekļūdījās ar savu izvēli.
+1 [+] [-]
[+] [-]
P.S.
Un Regīru jau nu varēji tik uzskatāmi (ar hiperlinku) nepieminēt... kā "Flames" atbalstītājs šito piefiksējis biju jau labu laiku iepriekš.
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Kopitaram ir 8+8=16pt un otrā(!!!) vieta līgā!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]