Ivanāns paziņo par karjeras beigām
Pazīstamais Latvijas hokeja uzbrucējs Raitis Ivanāns sarunā ar Sportacentrs.com atklāja, ka ir pieņēmis lēmumu noslēgt savu profesionālā hokejista karjeru. 35 gadus vecais Ivanāns karjeras laikā ir spēlējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL), kā arī izcīnījis Amerikas Hokeja līgas (AHL) galveno trofeju Kaldera kausu.
Bijušais NHL klubu Monreālas "Canadiens", Losandželosas "Kings" un Kalgarī "Flames" uzbrucējs Raitis Ivanāns sarunā ar Sportacentrs.com norādīja, ka par turpmākajiem plāniem pēc hokejista karjeras beigām vēl precīzi nav izdomājis: "Šis tas ir padomā, taču vēl izlēmis neesmu. Šobrīd daudz laika veltu ģimenei un trenēju arī vietējos bērnus, bet par turpmākiem karjeras plāniem vēl neesmu izlēmis."
"Viens no spilgtākajiem karjeras brīžiem bija Kaldera kausa izcīnīšana ar Milvokī "Admirals". Tas savā ziņā atviegloja ceļu pie divvirzienu līguma nopelnīšanas Monreālas "Canadiens". Tur gan jau ceturtajā spēlē dabūju savainojumu, kas ir īpaši grūti, ja esi jauns spēlētājs līgā. Protams, īpaši ir arī Losandželosas gadi," uz savas karjeras nozīmīgākajām epizodēm atskatījās Ivanāns.
Bijušais hokejists arī ieteica jaunajiem spēlētājiem pievērst uzmanību attieksmei pret darbu un tradicionālās izglītības apgūšanai paralēli hokeja dzīvei: "Jā, mans gadījums ir atsevišķs. Skatoties atpakaļ, kur esmu spēlējis vēl, piemēram, 24 gados... Pa tādām līgām kā UHL izcīnīties un tikt augstāk – labi, ka tā sanāca. Jaunajiem hokejistiem varu pateikt, ka amerikāņi un kanādieši ievēro cītīgu un smagu darbu. Ja neesi vārtu guvējs, tad tev jābūt riktīgam melnā darba darītājam."
Ivanāns arī uzsvēra, ka par dzīvi pēc hokejista karjeras beigām ir jāsāk domāt laicīgi, lai ir pēc iespējas vieglāks pārejas posms no hokeja spēlēšanas uz kaut ko citu: "Kad spēlē hokeju, vajag jau laicīgi ieplānot, ko darīsi pēc tam, jo hokejista karjera nav mūžīga. Visiem hokejistiem tas pārejas posms pēc karjeras beigām ir grūts, jo hokeja spēlēšana ir tas, ko esam darījuši visu mūžu. Pēc tam jau dzīve turpinās, tāpēc ir labāk laicīgi izdomāt un ieplānot, ko gribi darīt. Atskatoties uz savu karjeru, varu teikt, ka bija gan grūti, gan interesanti, bet galvenais, ka varu lepoties ar to, ko esmu sasniedzis. Tad, kad spēlē visās tajās līgās vai komandās, īpaši par to nedomā, bet vēlāk, kad tas viss jau ir beidzies, vairāk pievērs uzmanību."
"Ja ir iespēja palikt hokejā kā, piemēram, Ņiživijam vai Ankipānam, tad ir pavisam ideāli. Pats tagad palīdzu jaunajiem hokejistiem un pamazām paliek arvien interesantāk," piebilda Ivanāns, norādot, ka trenēšana gan ir tikai viens no variantiem, ko varētu darīt turpmāk.
"Vēlos pateikties trenerim Jevgeņijam Linkevičam, kurš mani 16 gados uzvirzīja uz Ziemeļamerikas ceļa - tur es iemācījos to, ko Latvijā vai citur Eiropā nekad neiegūtu. Bez Linkeviča ceļā uz NHL nebūtu iespējams - kad man bija 8-9 gadi, tieši viņš mani noskatīja treniņos Salaspilī un paņēma uz "Latvijas bērzu". 16 gadu vecumā lēmums braukt uz Kanādu bija grūts gan man, gan maniem vecākiem, taču - kā vēlāk izrādījās - tas bija pareizs lēmums, lai gan tajā laikā bija ļoti daudz kritikas no dažādām pusēm. Toreiz kritika tikai padarīja mani spēcīgāku. Paldies sievai, kura katru gadu brauca man līdzi un mainīja dzīvesvietas Ziemeļamerikas zemākajās līgās. Paldies vecākiem par pacietību un visu, ko viņi ziedoja, lai es varētu spēlēt hokeju. Paldies trenerim Skotam Belam, kurš pārlika mani no aizsarga pozīcijas uzbrukumā un saskatīja to potenciālu, ko varu ieguldīt kā uzbrucējs. Paldies visiem maniem komandas biedriem, ar kuriem esmu spēlējis kopā. Paldies arī Latvijas hokeja līdzjutējiem - pēdējais karjeras gads Rīgas "Dinamo" bija patīkamākais manā karjerā. Tādu līdzjutēju atbalstu, kā spēlējot mājās, nekad nebiju piedzīvojis!"
35 gadus vecā Ivanāna karjeras pēdējā pietura bija Rīgas "Dinamo", kurā Salaspilī dzimušais hokejists aizvadīja 39 spēles 2012./13. gada sezonā. Karjeras lielāko daļu Ivanāns pavadīja Ziemeļamerikā, sākotnēji spēlējot tādās līgās kā UHL (United Hockey League) un CHL (Central Hockey League), bet pēc tam caur ECHL un AHL nokļuva arī līdz pasaules hokeja augstākajam līmenim – NHL.
NHL karjeras labākais posms datējams ar 2006.-2010. gadu, kad Ivanāns Losandželosas "Kings" sastāvā aizvadīja lielāko daļu regulārās sezonas spēļu. Kopumā NHL bijušais "Kings", "Canadiens" un "Flames" uzbrucējs piedalījās 282 spēlēs un guva 18 (12+6) punktus, kā arī nopelnīja 569 soda minūtes. 2008. gadā Ivanāns piedalījās arī pasaules čempionātā, bet 1999. gadā bija arī U20 izlases sastāvā.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Vai tās būs pirmās lapas un zelta burti, tur gan jāskatās objektīvi un tas nozīmē, ka visdrīzāk jau nebūs...
[+] [-]
+3 [+] [-]
Paldies Raitim, par emocijām, par spēli, par kautiņiem.
Novēlu atgriezties Latvija.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
Bet ir Prieka Vēsits:
1.Pirmais putns kurš sāks pacelt Latvijas Čempionatu!
2.Gaidām esošos Dinamiešus!
3.Gan jau Ušakovs sagrabinās nevis 10 - 15 miljonus, bet gan vismaz 60 - 75 miljonus un ieguldīs Latvijas Čempionāta!
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Ja mēs vērtējam šādās kategorijās, tad Latvijā ir tikai 5 hokejisti - SC ieguvējs Ozoliņš, SC finālists, 2xPČ uzvarētājs un reizi par turnīra labāko vārtsargu atzītais Irbe, uz konkrēto brīdi ilgspēlēšanas rekordu NHL uzstādījušais Skrastiņš, 3xPČ uzvarētājs Balderis un OS čempions Samoilovs.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
tas ir tāds pats līmenis, kā tikko biedrs funs noraksturoja, ka Ivanāns nav nekas īpašs....
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Teikt, ka Ivanāns "nav spēlētājs" utt. ... to visu var darīt, taču tad ir skaidri jāsaprot, ka tie, kas pašlaik tiek saukti par izlases līderiem, savā lielākajā vairumā nemaz nav bijuši tur, kur Ivanāns spēlēja lielāko savas karjeras daļu.
Kāpēc viņš tur spēlēja? Var jau visādi uzskatīt, taču ja jau 3 NHL komandas 7 gadus viņam deva maizi (nevis viena, kas netīšām parakstīja līgumu, jo nebija viņiem kas spēlē), tad, laikam jau, nebija viņš nemaz tāds nespējnieks? Un laikam jau arī kautiņi IR spēles sastāvdaļa un kādam tas ir jādara, ne? Ja kādam šāds hokejs nepatīk, tā ir viņa brīva izvēle un var kratīt ar pirkstu un citēt Ozerovu par to kāds hokejs ir vai nav vajadzīgs, taču tāpēc tas napaliks citādāks.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Deivs Šulcs, Martins Maksorlijs, Terijs O'Railijs, Deivs Viljamss?
Tas ir attieksmes jautājums. Tev viņi nepatīk, jo parāda arī hokeja "nesmuko" pusi. Patiesībā arī šādi spēlētāji, kuri neļauj sev un savai komandai kāpt uz galvas, vēsturē paliek, daudzi no viņiem, pat ar ļoti labu atpazīstamību. Hokejs nav bokss, taču nav arī smalko jaunkundžu daiļslidošanas pulciņš.
-1 [+] [-]
Ja runā par sasniegumiem Latvijas mērogā, tad Ivanāns ir viens no TOPa.
Globāli runājot par "palikšanu vēsturē" - pliks fakts par NHL tur neko nedod, vēsturē paliek <1% no visiem NHL spēlētājiem.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Cepiena pa lielam nav, jo arī es nevienā momentā neapgalvoju, ka Ivanāns būs tagad tas hokejists ar kuru sāksies vēstures atstāsts par kādu NHL komandu, nemaz nerunājot par līgu kopumā.
Neliels iepsrindziens ir par to, ka tiek ražotas tēzes no sērijas "A Ivanāns jau tāds tirliņš vien ir, kurš NHL tika tikai tāpēc, ka sejas sita, tā viņa vieta ir Latvijas čempionātā." Šāda attieksme, ja nu kas, ir bijusi arī tad kad viņš spēlēja... .
Par to īpašo... Tas, ka Samoilovu neatcerēsies, tieši arī parāda, ka, lai atcerētos, neko ĪPAŠU nevajag. Savādāk VIENĪGAJAM Latvijas hokeja pārstāvim, kurš ir vinnējis Olimpiādi un (par to gan Latvijā reti kad raksta) vienīgajam no Latvijas, kurš Kanādas kausā ir ieņēmis otro vietu nenāktos tikt "atkabinātam" uz hokejistu fona, kas pat tuvu nav bijuši šādiem sasniegumiem (te var gan to piecinieku ņemt, gan vispār, jo daudzus tāpat liek priekšā).
Leģenda - tas ir spēlētājs, kuru atceras pēc kāda noteikta laika posma un viņš savā ampluā ir ja ne etalons (tāds arī var būt tikai viens), tad tāds, ar kuru salīdzina jauno paaudzi (tādi gan var būt vairāki). Ja pasaka "Jaunais Greckis/Lemjē/Harlamovs/Forsbergs..." visi saprot par ko runa... tāpat saprot, kad pasaka "jaunais Proberts/Domi" (nu lab, Domi gadījumā viņa dēlu vēl var padomāt, bet ne par to stāsts ). Viņi IR LEĢENDAS. Viņi savā laikā ir darījuši ko tādu, kas iezīmēja vismaz kādu konkrētu posmu komandas/līgas attīstībā.
[+] [-]
Savuārt te, kā FUNS pieprasa, vajag kaut ko īpašu... tāpēc arī Žoltoks tādā veidā tiek kabināts nost.