Ivanāns paziņo par karjeras beigām
Pazīstamais Latvijas hokeja uzbrucējs Raitis Ivanāns sarunā ar Sportacentrs.com atklāja, ka ir pieņēmis lēmumu noslēgt savu profesionālā hokejista karjeru. 35 gadus vecais Ivanāns karjeras laikā ir spēlējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL), kā arī izcīnījis Amerikas Hokeja līgas (AHL) galveno trofeju Kaldera kausu.
Bijušais NHL klubu Monreālas "Canadiens", Losandželosas "Kings" un Kalgarī "Flames" uzbrucējs Raitis Ivanāns sarunā ar Sportacentrs.com norādīja, ka par turpmākajiem plāniem pēc hokejista karjeras beigām vēl precīzi nav izdomājis: "Šis tas ir padomā, taču vēl izlēmis neesmu. Šobrīd daudz laika veltu ģimenei un trenēju arī vietējos bērnus, bet par turpmākiem karjeras plāniem vēl neesmu izlēmis."
"Viens no spilgtākajiem karjeras brīžiem bija Kaldera kausa izcīnīšana ar Milvokī "Admirals". Tas savā ziņā atviegloja ceļu pie divvirzienu līguma nopelnīšanas Monreālas "Canadiens". Tur gan jau ceturtajā spēlē dabūju savainojumu, kas ir īpaši grūti, ja esi jauns spēlētājs līgā. Protams, īpaši ir arī Losandželosas gadi," uz savas karjeras nozīmīgākajām epizodēm atskatījās Ivanāns.
Bijušais hokejists arī ieteica jaunajiem spēlētājiem pievērst uzmanību attieksmei pret darbu un tradicionālās izglītības apgūšanai paralēli hokeja dzīvei: "Jā, mans gadījums ir atsevišķs. Skatoties atpakaļ, kur esmu spēlējis vēl, piemēram, 24 gados... Pa tādām līgām kā UHL izcīnīties un tikt augstāk – labi, ka tā sanāca. Jaunajiem hokejistiem varu pateikt, ka amerikāņi un kanādieši ievēro cītīgu un smagu darbu. Ja neesi vārtu guvējs, tad tev jābūt riktīgam melnā darba darītājam."
Ivanāns arī uzsvēra, ka par dzīvi pēc hokejista karjeras beigām ir jāsāk domāt laicīgi, lai ir pēc iespējas vieglāks pārejas posms no hokeja spēlēšanas uz kaut ko citu: "Kad spēlē hokeju, vajag jau laicīgi ieplānot, ko darīsi pēc tam, jo hokejista karjera nav mūžīga. Visiem hokejistiem tas pārejas posms pēc karjeras beigām ir grūts, jo hokeja spēlēšana ir tas, ko esam darījuši visu mūžu. Pēc tam jau dzīve turpinās, tāpēc ir labāk laicīgi izdomāt un ieplānot, ko gribi darīt. Atskatoties uz savu karjeru, varu teikt, ka bija gan grūti, gan interesanti, bet galvenais, ka varu lepoties ar to, ko esmu sasniedzis. Tad, kad spēlē visās tajās līgās vai komandās, īpaši par to nedomā, bet vēlāk, kad tas viss jau ir beidzies, vairāk pievērs uzmanību."
"Ja ir iespēja palikt hokejā kā, piemēram, Ņiživijam vai Ankipānam, tad ir pavisam ideāli. Pats tagad palīdzu jaunajiem hokejistiem un pamazām paliek arvien interesantāk," piebilda Ivanāns, norādot, ka trenēšana gan ir tikai viens no variantiem, ko varētu darīt turpmāk.
"Vēlos pateikties trenerim Jevgeņijam Linkevičam, kurš mani 16 gados uzvirzīja uz Ziemeļamerikas ceļa - tur es iemācījos to, ko Latvijā vai citur Eiropā nekad neiegūtu. Bez Linkeviča ceļā uz NHL nebūtu iespējams - kad man bija 8-9 gadi, tieši viņš mani noskatīja treniņos Salaspilī un paņēma uz "Latvijas bērzu". 16 gadu vecumā lēmums braukt uz Kanādu bija grūts gan man, gan maniem vecākiem, taču - kā vēlāk izrādījās - tas bija pareizs lēmums, lai gan tajā laikā bija ļoti daudz kritikas no dažādām pusēm. Toreiz kritika tikai padarīja mani spēcīgāku. Paldies sievai, kura katru gadu brauca man līdzi un mainīja dzīvesvietas Ziemeļamerikas zemākajās līgās. Paldies vecākiem par pacietību un visu, ko viņi ziedoja, lai es varētu spēlēt hokeju. Paldies trenerim Skotam Belam, kurš pārlika mani no aizsarga pozīcijas uzbrukumā un saskatīja to potenciālu, ko varu ieguldīt kā uzbrucējs. Paldies visiem maniem komandas biedriem, ar kuriem esmu spēlējis kopā. Paldies arī Latvijas hokeja līdzjutējiem - pēdējais karjeras gads Rīgas "Dinamo" bija patīkamākais manā karjerā. Tādu līdzjutēju atbalstu, kā spēlējot mājās, nekad nebiju piedzīvojis!"
35 gadus vecā Ivanāna karjeras pēdējā pietura bija Rīgas "Dinamo", kurā Salaspilī dzimušais hokejists aizvadīja 39 spēles 2012./13. gada sezonā. Karjeras lielāko daļu Ivanāns pavadīja Ziemeļamerikā, sākotnēji spēlējot tādās līgās kā UHL (United Hockey League) un CHL (Central Hockey League), bet pēc tam caur ECHL un AHL nokļuva arī līdz pasaules hokeja augstākajam līmenim – NHL.
NHL karjeras labākais posms datējams ar 2006.-2010. gadu, kad Ivanāns Losandželosas "Kings" sastāvā aizvadīja lielāko daļu regulārās sezonas spēļu. Kopumā NHL bijušais "Kings", "Canadiens" un "Flames" uzbrucējs piedalījās 282 spēlēs un guva 18 (12+6) punktus, kā arī nopelnīja 569 soda minūtes. 2008. gadā Ivanāns piedalījās arī pasaules čempionātā, bet 1999. gadā bija arī U20 izlases sastāvā.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
p.s. atzīšos, es tādu Probertu nezināju...
+1 [+] [-]
Es nedomāju, ka padziļinātas hokeja apspriešanas (bet kkādu jauno censoņu un viņu snieguma prognožu vērtējuma vērtēšana IR padziļināta apspriešana) var notikt divu hokeja nepārzinātāju starpā.
Tikai Rīga tikai Dinamo fani savā vairumā noteikti nesāks spriest par NHL 15. gada draftu un kurš ir jaunais Lemjē, kurš - Džino Odžiks.
Izejot no tā arī vari modelēt "visus".
P.S. Ļoti žēl...
[+] [-]
vienmēr esmu cienījis tādus cilvēkus kā Raitis, Skrastiņš un arī Sprukts - visus vieno mērķtiecība un smags darbs, kas beigās rezultējies ar laikam jau katra hokejista sapni - spēlēšanu NHL... Nesaku, ka Irbe nebija neatlaidīgs vai mazāk strādīgs (varbūt pat vēl vairāk), taču viņam Dievs bija devis vairāk talanta, arī Žoltokam un Sandim darba un talanta attiecība vairāk bija par labu pēdējam, taču iepriekš minētos es varu likt par paraugu gan saviem paša bērniem, gan arī tiem, kuri pie manis trenējās - darbs, neatlaidība, attieksme paver durvis arī mazāk talantīgajiem!
[+] [-]
+3 [+] [-]
Ir jāsaprot, ka PSRS izlase nav ne Latvijas, ne Krievijas tagadējā izlase, kur nereti ir jāņem nevis labākie, bet tie, kas grib un var spēlēt. Tad spēlēja tie, kas PATIEŠĀM bija pasaules līmeņa hokejisti. Nosacīti All-Stars izlase, ar KLM maiņu priekšgalā (priekš tiem kas nezina, šī maiņa bija vienīgā visā starptautiskā hokeja vēsturē, kurai tika dots uzdevums - IKVIENĀ spēlē iemest golu jau pirmajā izgājienā uz ledus).
Vot tagad, lai fantāziju attīstītu, padomā - Ja Krievijas izlase ir nokomplektēta labākajā sastāvā. Ar visiem Ovečkiniem, Varlamoviem utt. Vai Latvijas hokejam ir kāds spēlētājs, kuru varētu piedāvāt šādai izlasei un viņiem varētu par viņu būt interese?
A Samoilovs, ja nu kas, spēlēja ne tik vienā turnīrā, kas varētu tikt vēl norakstīts uz kkādiem snieguma uzplaiksnījumiem un problēmām vārtsargu pozīcijā, bet astoņdesmitajos bija visai regulārs izlases dalībnieks kā pārbaudes spēlēs, tā ofic. turnīros. OS (1. vieta), KK (2. vieta), Labas gribas spēlēs (1. vieta).
Nespēlēja? Man liekas tas stāsts kāpēc nespēlēja jau visiem ir pieriebies. Ir tikai loģiski, ka no 3 vārtsargiem kāds nespēlē. Sevišķi, ja kādam citam iet labi. Turklāt te vēl bija turnīra situācijas izmaiņas un pretenzijas no konkurentiem.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Irbe, Ozoliņš, Žoltoks-visi cilvēki ar lielo burtu. Ir bijusi melna josla Sandim, bet cieņa , kā šī josla tika pārvarēta.
Visi tavi minētie hokejisti ir pelnījuši lielu cieņu. Šeit mūsu domas sakrīt.
[+] [-]
Ivanans atbrauca uz eiropu spelet tā teikt uz grimstoša kuģa ar pekku priekšgalā !!! Pasaki ka tev vartus gut,ja tevi liek 4 maiņā un kopā ar jauniešiem,kuri daudz kludas???iekš NHL Ivananu lika visas maiņas pat ar kopitaru ir spelejis maiņā !!!
-2 [+] [-]
Piemēram Dainis Kūla Olimpiskais čempions un Martins Dukurs. Kurš ir kaut ko vērtīgāku savā disciplīnā sasniedzis.
-2 [+] [-]
TVNET :: Hokejs - Ivanāns atzīts par...
[+] [-]
Turklāt Samoilovs bija no Rīgas. Tātad, viņam bija jābūt par galvastiesu pārākam par krieviņiem.
[+] [-]
Šis ir mans citāts, ko ne visi pareizi saprot. Es to izteicu salīdzinājumā ar olimpiskā zelta iegūšanu. Varbūt neprecīzi izteicos. PSRS izlasē hokejā iekļūt bija ļoti grūti. Tomēr uzskatu , ka kļūt par izlases 3 vārtsargu iz mazliet vieglāk nekā iekļūt kā laukuma spēlētājs. 3 vārtsarga liktenis PČ un OS visbiežāk ir labi zināms-rezervistu soliņš. Protams , gadās izņēmumi. Iekļūšana izlasē ir puse no darba, tālāk ir jāsitās par zeltu. Ja cilvēks OS laikā nepiedalās sacensībās un dabū zelta medaļu, tad es šo sportistu apsveicu par iekļūšanu izlasē, viņš ar savu darbu izcīnīja vietu izlasē, bet lai izcīnītuzeltu OS laikā ir jāpiedalās. Tikai tas ir pilnvērtīgi izcīnījis zelta medaļu.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Skudriņas skrien atceroties! Malacis Raiča! Paldies par karjeru un emocijām ko mums - hokeja līdzjutējiem sniedzi!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Viss pārējais rakstītais - tās ir neveiklas atrunāšanās.
Par to kam un kur vieglāk tikt - Vārtsargi ir 3, aizsargi - 8 uzbrucēji - 12 +daži rezervisti (atkarībā no komandas vajadzībām pa pozīcijām).
Vārtsargu-pretendentu uz vietu komandā mazāk? Proporcionāli tieši tik pat cik jebkurai citai pozīcijai.
Viss tālākais samurgojums ir tiešām samurgojums, atvainojos par tiešumu. Tas ir KOMANDU sporta veids, tātad arī uzvar/zaudē KOMANDA, un KATRS tās dalībnieks.
Tik pat labi, ja kāds laukuma spēlētājs ir izgājis, teiksim, tik 1 vai 2 spēlēs uz laukuma, tad, paturpinot tos murgus, varēs teikt, ka viņš jau nemaz nespēlēja tur, tik paslidinājās nedaudz, pat punktus neguva. utt.
Samoliovs tajā laikā bija stabils izlases spēlētājs. Jā, nebija pirmais numurs, taču astoņdesmito gadu otrajā pusē, kā jau rakstīju, pārstāvēja izlasi vairākos nozīmīgos turnīros. Tāpēc teikt, ka viņš bija "nolemtais", kurš "atsēdēja" savu laiku uz soliņa un pēc tam savāca medaļu... nu nez vai tādu teicēju var uztvert nopietni.
Ja nu kas, Roberto Luongo šogad ar tik vienu maču nospēlēja OS (arī Samoilovs būtu nospēlējis vienu, ja vien ne skandināvu iekšējās razborkas)... tātad viņš ir tūrists, ja?
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
kurš tad mums ir tas izcilais hokejists, kurš tiešām ir patiesas pieminēšanas vērts? man nāk prātā tikai Ozoliņš - viens no NHL labākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem, NHL čempions.
man gan šķiet, ka mums vajadzētu lepoties ar jebkuru spēlētāju, kurš NHL laukumos ir aizvadījis vairāk par 50 spēlēm. taču laikam jau tā mana vērtību latiņa ir par zemu...
kas attiecas uz Raiti - atrada savu šauro nišu NHL un par 100% izmantoja sev dotās iespējas. to, kas pagaidām nav izdevies un, iespējams, nekad arī vairs neizdosies, nevienam no mūsu hokeja talantiem - Karsumam, Daugaviņam, Kuldam, Spruktam - kuri bija tuvu, taču tajā pat laikā tālu...
[+] [-]
Tas, ka pašlaik jau ir pagājis labs laiks kopš Balderis vispār ir redzēts spēlējam nopietnā līmenī, ne veterānu mačos, vēl lielāks laiks pagājis kopš viņa TOP gadiem, daudziem liek viņu aizmirst, bet vēl lielākajai daļai komentētāju viņš nemaz nav zināms, tik vien cik nostāsti (tieši tāpēc daudziem varbūt liekas, ka tad hokeju spēlēt bija vieglāk utt.).
Balderis ir unikāls hokejists ne tikai Latvijā vai PSRS, vai Eiropā, bet visā pasaules mērogā. To, ja nu kas, atzīst abās okeāna pusēs.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Paldies par veltīto laiku hokejam.