Ivanāns paziņo par karjeras beigām
Pazīstamais Latvijas hokeja uzbrucējs Raitis Ivanāns sarunā ar Sportacentrs.com atklāja, ka ir pieņēmis lēmumu noslēgt savu profesionālā hokejista karjeru. 35 gadus vecais Ivanāns karjeras laikā ir spēlējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL), kā arī izcīnījis Amerikas Hokeja līgas (AHL) galveno trofeju Kaldera kausu.
Bijušais NHL klubu Monreālas "Canadiens", Losandželosas "Kings" un Kalgarī "Flames" uzbrucējs Raitis Ivanāns sarunā ar Sportacentrs.com norādīja, ka par turpmākajiem plāniem pēc hokejista karjeras beigām vēl precīzi nav izdomājis: "Šis tas ir padomā, taču vēl izlēmis neesmu. Šobrīd daudz laika veltu ģimenei un trenēju arī vietējos bērnus, bet par turpmākiem karjeras plāniem vēl neesmu izlēmis."
"Viens no spilgtākajiem karjeras brīžiem bija Kaldera kausa izcīnīšana ar Milvokī "Admirals". Tas savā ziņā atviegloja ceļu pie divvirzienu līguma nopelnīšanas Monreālas "Canadiens". Tur gan jau ceturtajā spēlē dabūju savainojumu, kas ir īpaši grūti, ja esi jauns spēlētājs līgā. Protams, īpaši ir arī Losandželosas gadi," uz savas karjeras nozīmīgākajām epizodēm atskatījās Ivanāns.
Bijušais hokejists arī ieteica jaunajiem spēlētājiem pievērst uzmanību attieksmei pret darbu un tradicionālās izglītības apgūšanai paralēli hokeja dzīvei: "Jā, mans gadījums ir atsevišķs. Skatoties atpakaļ, kur esmu spēlējis vēl, piemēram, 24 gados... Pa tādām līgām kā UHL izcīnīties un tikt augstāk – labi, ka tā sanāca. Jaunajiem hokejistiem varu pateikt, ka amerikāņi un kanādieši ievēro cītīgu un smagu darbu. Ja neesi vārtu guvējs, tad tev jābūt riktīgam melnā darba darītājam."
Ivanāns arī uzsvēra, ka par dzīvi pēc hokejista karjeras beigām ir jāsāk domāt laicīgi, lai ir pēc iespējas vieglāks pārejas posms no hokeja spēlēšanas uz kaut ko citu: "Kad spēlē hokeju, vajag jau laicīgi ieplānot, ko darīsi pēc tam, jo hokejista karjera nav mūžīga. Visiem hokejistiem tas pārejas posms pēc karjeras beigām ir grūts, jo hokeja spēlēšana ir tas, ko esam darījuši visu mūžu. Pēc tam jau dzīve turpinās, tāpēc ir labāk laicīgi izdomāt un ieplānot, ko gribi darīt. Atskatoties uz savu karjeru, varu teikt, ka bija gan grūti, gan interesanti, bet galvenais, ka varu lepoties ar to, ko esmu sasniedzis. Tad, kad spēlē visās tajās līgās vai komandās, īpaši par to nedomā, bet vēlāk, kad tas viss jau ir beidzies, vairāk pievērs uzmanību."
"Ja ir iespēja palikt hokejā kā, piemēram, Ņiživijam vai Ankipānam, tad ir pavisam ideāli. Pats tagad palīdzu jaunajiem hokejistiem un pamazām paliek arvien interesantāk," piebilda Ivanāns, norādot, ka trenēšana gan ir tikai viens no variantiem, ko varētu darīt turpmāk.
"Vēlos pateikties trenerim Jevgeņijam Linkevičam, kurš mani 16 gados uzvirzīja uz Ziemeļamerikas ceļa - tur es iemācījos to, ko Latvijā vai citur Eiropā nekad neiegūtu. Bez Linkeviča ceļā uz NHL nebūtu iespējams - kad man bija 8-9 gadi, tieši viņš mani noskatīja treniņos Salaspilī un paņēma uz "Latvijas bērzu". 16 gadu vecumā lēmums braukt uz Kanādu bija grūts gan man, gan maniem vecākiem, taču - kā vēlāk izrādījās - tas bija pareizs lēmums, lai gan tajā laikā bija ļoti daudz kritikas no dažādām pusēm. Toreiz kritika tikai padarīja mani spēcīgāku. Paldies sievai, kura katru gadu brauca man līdzi un mainīja dzīvesvietas Ziemeļamerikas zemākajās līgās. Paldies vecākiem par pacietību un visu, ko viņi ziedoja, lai es varētu spēlēt hokeju. Paldies trenerim Skotam Belam, kurš pārlika mani no aizsarga pozīcijas uzbrukumā un saskatīja to potenciālu, ko varu ieguldīt kā uzbrucējs. Paldies visiem maniem komandas biedriem, ar kuriem esmu spēlējis kopā. Paldies arī Latvijas hokeja līdzjutējiem - pēdējais karjeras gads Rīgas "Dinamo" bija patīkamākais manā karjerā. Tādu līdzjutēju atbalstu, kā spēlējot mājās, nekad nebiju piedzīvojis!"
35 gadus vecā Ivanāna karjeras pēdējā pietura bija Rīgas "Dinamo", kurā Salaspilī dzimušais hokejists aizvadīja 39 spēles 2012./13. gada sezonā. Karjeras lielāko daļu Ivanāns pavadīja Ziemeļamerikā, sākotnēji spēlējot tādās līgās kā UHL (United Hockey League) un CHL (Central Hockey League), bet pēc tam caur ECHL un AHL nokļuva arī līdz pasaules hokeja augstākajam līmenim – NHL.
NHL karjeras labākais posms datējams ar 2006.-2010. gadu, kad Ivanāns Losandželosas "Kings" sastāvā aizvadīja lielāko daļu regulārās sezonas spēļu. Kopumā NHL bijušais "Kings", "Canadiens" un "Flames" uzbrucējs piedalījās 282 spēlēs un guva 18 (12+6) punktus, kā arī nopelnīja 569 soda minūtes. 2008. gadā Ivanāns piedalījās arī pasaules čempionātā, bet 1999. gadā bija arī U20 izlases sastāvā.
+39 [+] [-]
+56 [+] [-]
Kopumā Ivanāna karjera, ja to vērtē kopumā no tā punkta kur viņš bija sākumā, līdz NHL, ir ĻOTI LABA. Es teiktu, ka tā ir fantastiska - izmalies pa minorlīgām, tika NHL, kur kļuva par vienu no labākajiem smagā svara kaušļiem. No visiem tā laika kaušļiem-smagsvariem ar ko Raitis kāvās tikai nu jau nelaiķis Dereks Būgārds palika neuzveikts. Arī ar Brašīru nesanāca cīņu noorganizēt.
Toties viņa kautiņš pret Karsilo... ļoti interesantie eiropiešu dueļi ar viņu un Koči, kad abi paliek pat bez aizsargekipējuma (bildē pie raksta kā reiz viņu cīņa).
Patiesībā tas ko sasniedza Ivanāns Latvijā vēl tā līdz galam nav novērtēts. Viņš patiešām izgāja visu Ziemeļamerikas hokeja gaļasmašīnu, turklāt, kā policists, kas ir vēl smagāk un tika NHL, kur noturējās ilgu laiku. Vispār ir ļoti maz tādu eiropiešu, kas ko tādu ir paveikuši.
+20 [+] [-]
Nez, kad vēl redzēsim tādu latvieti - smagsvaru NHL laukumos. Priekā, Raiti!!! Latvija lepojas!!!
+27 [+] [-]
Protams, ka Ivanāns nebija nekāds high skills hokejists, viņš, ja spēlētu kā aizsargs bez savas pievienotās vērtības, labākajā gadījumā, pa Eiropas minorlīgām maltos, taču viņš to saprata pats, izdarīja secinājumus un kopumā uz savas spēcīgākās puses arī sataisīja labu karjeru.
+9 [+] [-]
Ja mēģinātu atcerēties to pasākumu, kur ringā tika sasaukti labākie KHL kaušļi, tad visus sasita... mūsu pašu Aļiks Širokovs, kurš nu noteikti neizskatās un nav nekāds baigais monstrs, taču uz ledus tie piesistie gan ir DAUDZ draudīgāki.
Turklāt, ir jābūt vismaz vidējā mērā atsaldētam alkānam, lai mēģinātu kauties ar 193 cm un 120 kg (labākajā smagsvara formā) sportistu, kuram rokas ir lielākas nekā dažam labam kājas.
+8 [+] [-]
+29 [+] [-]
+14 [+] [-]
Lai veicas turpmākajās dzīves gaitās kas tikai tagad tā pa īstam sākas
+10 [+] [-]
+3 [+] [-]
+35 [+] [-]
-282 spēles NHL (nevienā citā līgā viņš tik ilgi nespēlēja, tāpēc viņu bez nekādām šaubām var saukt par NHL hokejistu, nevis, teiksim, par journey-man).
-Dalība NHL play-off mačos.
-18 gūtie punkti NHL.
-AHL čempiona kauss
-Dalība savas valsts izlasē PČ.
-Dalība valsts U-20 un U-18 izlasē.
-72 kautiņi NHL, no kuriem 85% gadījumu viņš nav zaudējis.
-191 kautiņš karjerā.
- KHL Cerības kauss.
Nesākšu stāstīt, ka tas ir vispār hokeja meistarības un prasmju augstākā virsotne, jo tā nav, taču... ja šis skaitās "neko nav sasniedzis", tad nākamais solis ir paziņojums, ka Latvijā hokejs uz ledus nekad nav bijis.
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tagad, pēc klasiskā iedalījuma, modē ir vidējie svari, ir pa kādam smagsvaram, kuri kopumā kaujas retāk. Aizvadītajā sezonā aktīvākajam kauslim Tomam Sestito (kurš, ja nu kas, tomēr vēl ir smagsvars) bija 21 kautiņš.
Ivanāna laikā aktīvākie aizvadīja ap 30 (daži pat vairāk) kautiņiem sezonā. Turklāt, topā bija arī supersmagsvari (Raita "draugs" ar Prinstonas diplomu Parošs) Un Ivanāns ar savu labāko sezonas rādītāju 20 kautiņi bija tālu aiz šiem "darba pirmrindniekiem".
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Paldies Raitim par kautiņiem un lai izdodas viss iecerētais!
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+9 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]