Jauna ēra, jauna ēra...
Aizvadītajā naktī pie sava pirmā Nacionālās hokeja līgas (NHL) izslēgšanas spēļu čempionu kausa pēdējos 49 gados tika Čikāgas "Blackhawks" komanda, pirms gada tādi bija Pitsburgas "Penguins". Ko no tā var secināt? To, ka 2005. gada vasaras klubu un spēlētāju pārstāvju sarunas ir devušas rezultātu.
Atgādināsim, ka 2004./2005. gada sezona Nacionālajā hokeja līgā netika izspēlēta, jo tika pasludināts lokauts. Iemesli tam bija dažādi, galvenokārt saistīti ar naudu un kopējās konkurences palielināšanu. 2005. gada vasarā abas puses, tomēr, panāca vienošanos par turpmāko sadarbību un "šovs varēja sākties". Tāpat bija skaidrs, ka NHL kļūs par citādu līgu un nu, pēc aizvadītām piecām sezonām, tas ir tikai apstiprinājies. Iemesli, lai tā teiktu ir vairāki, taču šoreiz apskatīsim tikai vienu – komandas komplektācijas modeli, par piemēru ņemot šīs sezonas Stenlija kausa ieguvējus Čikāgas "Blackhawks".
Kā pierādīja pēdējās trīs sezonas, tad uz šo brīdi TOP'ā ir nevis pirkt/iemainīt daudzmiljonu līgumu īpašniekus ar visai apšaubāmu motivāciju spēlēt, bet gan komandu veidot ap vasaras saulgriežu laiku – NHL jauno spēlētāju draftos. Protams, tas nav ne viena, ne divu un pat ne trīs gadu darbs. Jā, Pitsburgai izdevās "savākt" komandu mazliet ātrāk, taču tas bija pateicoties augstajām drafta izvēles iespējām (Flerī tika izvēlēts kā pirmais 2003. gadā, Malkins - 2. 2004. gadā, Krosbijs – 1. 2005. gadā, Stāls – 2. 2006. gadā), Čikāgai šis ceļš bija garāks, sākot no 2002. gada drafta.
Un tieši par Čikāgu, kā šīsdienas galvenajiem hokeja gaviļniekiem būs runa. Tātad, 2002. gada draftā tika izvēlēti aizsargs Dankans Kīts un uzbrucējs Adams Burišs, 2003. – Brents Sībruks un Dastins Bafglins, vēl pēc gada komandas rindas papildināja Kems Bārkers (tagad - Minesotas "Wild"), Trojs Brūvers un Deivs Bolands. 2005. gada jauno spēlētāju izvēle, pagaidām, gan nav devusi lielu ieguldījumu, taču Niklass Hjarmalsons sevi šīs sezonas izslēgšanas spēlēs pierādīja visai labi, bet nākamo divu gadu draftos tika izvēlēti abi pašreizējās vienības līderi, attiecīgi, vispirms Džonatans Teivzs, bet pēc tam Patriks Keins.
Zīmīgi, ka no šiem visiem augstākminētajiem spēlētājiem tikai četri hokejisti ir draftēti pirmajā kārtā un trīs jaunajiem censoņiem ir laimējies iekļūt starp attiecīgā gadagājuma trim labākajiem spēlētājiem – Keins (1. numurs), Teivzs un Bārkers (abi – 3. numuri).
Tātad, 10 pēdējos astoņos gados draftētie spēlētāji šosezon "Blackhawks" panākumos ir devuši visai ievērojamu ieguldījumu. Pie tam, ja ieskatās statistikas listēs, tad izslēgšanas spēlēs no 10 komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem, septiņi bija Čikāgas sistēmas audzēkņi. Regulārajā sezonā šī attiecība bija mazliet sliktāka un sistēmas/ne-sistēmas spēlētāji starp rezultatīvākajiem komandas hokejistiem dalījās vienādi – 5:5.
Tāpat var apskatīties spēlētāju izaugsmi (statistikas ciparu ziņā). Piemēram, Patriks Keins. Komandas rezultatīvākais spēlētājs šosezon (reg. sezonā). Kopš spēlē NHL ik sezonu ir uzlabojis savus rādītājus vidēji spēlē gūto vārtu ziņā (0.26 pirmajā sezonā, 0.37 - šogad), tāpat arī vidēji spēlē gūto punktu ziņā Keins šosezon ir manāmi "pielicis", jo, ja pirmajās divās sezonās viņam izdevās vidēji mačā gūt 0.88 punktus, tad šogad tie jau bija 1.07 punkti vidēji spēlē. Ja ieskatās kapteiņa Džonatana Teivza statistikas lapā, tad var redzēt, ka vidēji spēlē izdarīto rezultatīvo piespēļu ziņā Kanādas hokejists triju sezonu laikā ir uzlabojusies par 21%.
Ja pievēršas aizsardzības līnijai, tad ņemot par piemēru tās līdera Dankana Kīta piecās sezonās iespēto var redzēt, ka viņš ik sezonu aizvien vairāk uzlabo savus uzbrukuma rādītājus gan vispārējos ciparos, gan rādītājos vidēji spēlē, bet kopš komandai ir pievienojušies Keins ar Teivzu (07./08. sezonā), Kīta kopējā rezultativitāte ir vairāk kā dubultojusies. Tāpat var apskatīties arī Brenta Sībruka paveikto – kopš debijas NHL viņš savu vidējo lietderības koeficientu (kas aizsargam ir visai svarīgs rādītājs), salīdzinot ar aizvadīto sezonu, ir uzlabojis par 19 punktiem, bet kopš sliktākās sezonas (06./07.) pat par 33 punktiem.
Vārtsargu līnijā gan Čikāgai nav pašu izvēlēto spēlētāju, vienīgi var uzteikt komandas "skautingu", kuri savulaik Somijas čempionātā pamanīja vietējo talantu Anti Niemi, ar kuru, kā ar nedraftētu spēlētāju, arī tika noslēgts līgums un, kā šī sezona parādīja, ne velti. Kaut gan, savulaik (2001. gadā), tieši Čikāgas "Blackhawks" bija tā komanda, kas draftā izvēlējās šīs sezonas vienu no labākajiem vārtsargiem Kreigu Andersonu (pašlaik – Kolorado "Avalanche" rindās).
Līdz ar to var teikt, ka progress ir acīm redzams un nākotnē, ja vien Čikāgas kluba vadība spēs noturēt sastāvā vadošos spēlētājus, "Blackhawks" varētu kļūt par vienu no nākamās desmitgades Rietumu Konferences draudīgākajām komandām.
Tas bija skatoties individuāli. Ja skatās no komandas sasniegumu aspekta, tad, pirms "Blackhawks" pievienojās pēdējais papildinājums Teivsa un Keina personās, "Blackhawks" atradās pēdējā vietā savā divīzijā (06./07. sezonā), no izslēgšanas spēlēm kvalifikācijas zonas atpaliekot 25 punktus un salīdzinot ar līgas komandu vidējiem rādītājiem, bija visai vāja komanda (piemēram, dalīja pēdējo vietu gūto vārtu ziņā ar 201 vārtu guvumu sezonā).
Savukārt nākamajā sezonā situācija bija manāmi uzlabojusies. Jaunie talanti uzreiz ķērās pie darba – uzbrukumā rezultatīvākais bija Patriks Keins, Džonatans Teivzs sezonu noslēdz kā trešais rezultatīvākais, bet aizsardzībā komandu vadīja jau vairakkārt pieminētais Kīts kā arī Brents Sībruks un Džeimss Višnevskis (arī Čikāgas sistēmas audzēknis, pašlaik aizmainīts uz Anaheimas "Ducks"). Šāda jauno talantu iekļaušanās komandā uzreiz deva arī rezultātu – trešā vieta divīzijā, -3 punkti no PO zonas, pašā spēlē arī bija redzams ievērojams uzlabojums, taču, protams, bija kur piestrādāt arī, pirmkārt jau aizsardzībā. Tas arī tika izdarīts, jo kā zināms daudz ko izšķir pieredze, kura uzkrājas laika gaitā. Līdz ar to var teikt, ka komanda bija "dzimusi" – to pierādīja arī nākamās divas sezonas. Pirms gada "Blackhawks" aizkļuva līdz konferences finālam, kur piekāpās daudz pieredzējušakajiem Detroitas "Red Wings", bet šogad "melnie vanagi" tika pie Stenlija kausa.
Protams, jebkura statistika ir tikai cipari, ja to nesalīdzina ar kopējo "fonu". Tad nu lūk salīdzināsim Čikāgas "Blackhawks" ar fināla pretiniekiem Filadelfijas "Fyers". Ja par pamatu ņem to pašu laika posmu (kopš 2002. gada), tad finālos spēlēja septiņi "lidotāju" draftētie spēlētāji. Starp komandas 10 rezultatīvākajiem izslēgšanas spēļu hokejistiem bija vien trīs "savējie" (atgādinājums – par pamatu tiek ņemti spēlētāji, kuri ir draftēti kopš 2002. gada), regulārajā sezonā – četri. Labāka priekšstata gūšanai var salīdzināt arī ar Sanhosē "Sharks" vienību, kuriem Konferences finālā palīdzēja septiņi pēdējos astoņos gados izvēlētie hokejisti, no kuriem starp 10 rezultatīvākajiem bija vien četri.
ASV koledžu sportā ir tādi termini – "sistēma"/"programma", ar ko apzīmē kādas skolas realizēto stratēģiju kādas sporta komandas rezultātu attīstīšanā – ar labu treneru darbu, spēcīgu rekrutēšanas nodaļas darbību utt. Tad lūk, ja tādus terminus attiecināt uz NHL, tad Čikāga uz šo brīdi, tiešām, ir vislabākā sistēma.
Un, atgriežoties pie raksta sākumā paustajām tēzēm, par 2005. gada lēmumu pieņemšanas pareizību, tad Čikāgas "Blackhawks" (un arī Pitsburgas "Penguins") piemērs parāda, ka mūsdienu NHL savākt komandā jau esošās NHL zvaigznes neatmaksājas ne no naudas, ne sportisko rezultātu aspekta. To, starp citu, jau daudzas citas komandas arī ir sapratušas (un jau guvušas dažāda mēroga panākumus), tāpēc var puslīdz droši teikt, ka nākotnē TOP komandas būs tās, kuras tagadnē veiks kārtīgu selekcijas darbu jauno spēlētāju aizrunāšanā.
[+] [-]
Kā redzams, pēdējā laikā tas nesanāk.