Kad par prioritāti kļūst izglītība: Vernera Egles ceļš līdz Beļģijas hokejam

Vernera vecākais brālis Haralds uz Ziemeļameriku devās jau 2011. gadā un izlauzās līdz divām sezonām Amerikas Hokeja līgā (AHL), Manitobas "Moose" rindās 55 spēlēs iekrājot deviņus vārtus un desmit piespēles. Jaunākajam brālim tik labi nesekmējās. Viņš pievienojās "American International College", ko gadu iepriekš bija absolvējis Latvijas izlases aizsargs Jānis Jaks, tomēr iecere par hokeja un studiju apvienošanu vismaz uz laiku tika nopauzēta.

"Neapmierināja ne hokeja, ne izglītības daļa. Skolas līmenis vienkārši nebija tāds, kādu biju iedomājies. Godīgi sakot, vispār nemācījos, bet atzīmes tāpat bija starp labākajām skolā. Viss ir atkarīgs, kāda līmeņa koledžā tiec. Lai tiktu iekšā, man pat nepajautāja testu rezultātus… Tas jau raisīja aizdomas," ar smaidu trīs gadus senos notikumus atcerējās Verners. "Mums bija pati lielākā komanda NCAA, un arī pati vecākā. Treneris skaidri un gaiši pateica – kā pirmgadnieks varu necerēt tikt uz ledus. Tikai otrajā un trešajā sezonā var parādīties varianti."

Atgriezies Eiropā, Egle pievienojās Zviedrijas trešās līgas klubam "Stromsbro", kur astoņās spēlēs izcēlās ar trīs punktiem, līdz nolēma pielikt punktu sadarbībai un atgriezties dzimtajā Liepājā, lai sezonu pabeigtu Latvijas čempionātā. "Mazākajiem klubiem budžets un apstākļi var mainīties katru sezonu. Ja man galvā nebūtu domas par mācīšanos, tad varbūt paliktu Zviedrijā un turpat censtos tikt uz augšu," pauda Verners. Gadu pirms viņa "Stromsbro" kā tramplīnu izmantoja Georgs Golovkovs, kurš maijā spēlē pret Šveici debitēja pasaules čempionātā.

Beļģijas variants Eglem pirmo reizi piedāvāts, kad viņš izlēmis pamest Ziemeļameriku. "Sākumā to nopietni neņēmu," ar ironisku smaidu atcerējās šobrīd 24 gadus vecais uzbrucējs. Gadu vēlāk piedāvājums nācis vēlreiz. "Sapratu, ka mana prioritāte ir laba augstskola, taču vēl gribu darīt to, kas man sagādā prieku – spēlēt hokeju. Varu teikt, ka esmu apmierināts ar savu izvēli."

Egle otro sezonu pārstāv Mehelenas "Golden Sharks", kas spēlē Beļģijas un Nīderlandes apvienotajā čempionātā. Šosezon pievienojušies arī divi klubi, kas agrāk spēlēja Vācijas trešajā līgā. Mehelena pēc astoņām spēlēm ir tukšā – tikai zaudējumi –, bet tas neliedz liepājniekam ar pieciem vārtiem un desmit piespēlēm būt starp rezultatīvākajiem hokejistiem līgā.

Viņš atzina, ka vadošās komandas diez vai spētu iesaistīties cīņā par Latvijas zeltu, taču tās viennozīmīgi esot spēcīgākas par mūsu apakšgala vienībām. "Šogad komandās drīkst būt trīs ārzemnieki, no nākamās sezonas būs četri. Tieši leģionāri ir tie, kuri taisa rezultātu. Apstākļi šeit ir ievērojami labāki nekā Zviedrijā, jo viņi grib, lai cilvēki brauc un spēlē. Papildus piedāvā trenēt bērnu un jauniešu komandas, piepelnīties. Viņi ir atvērti un grib pacelt līmeni."

Egle studē loģistiku 30 minūtes attālajā Antverpenē, Beļģijas plašākajā un otrajā apdzīvotākajā pilsētā. Ja mācībām laiks jāatvēl vismaz piecas dienas nedēļā, tad hokeja spēlēšana prasa mazāk. Komanda trenējas divus vakarus nedēļā, bet vēl divi vakari paredzēti spēlēm. Vācijas un Nīderlandes komandās attieksme ir profesionālāka, norādīja Egle. "Tur pilnīgi visi spēlējošie saņem algas, pieredzējušajiem algas ir lielākas. No Beļģijas komandām tikai Ljēžā algu saņem visi hokejisti, pārējie klubi ir pusprofesionāli."

Zelta haizivis Eglem maksā ne tikai algu, bet arī nodrošina dzīvokli un auto. "Kamēr mācos, man ar to pietiktu – varētu arī neko citu nedarīt. Dzīvošana un mašīna šeit ir diezgan dārgi prieki, un tas visu atvieglo," stāstīja hokejists. Taču viņš nolēmis brīvos vakarus izmantot lietderīgi un piepelnīties, nākot talkā ar jauniešu trenēšanu.

Ja pagājušajā sezonā Egle bija vienīgais latvietis Mehelenā, tad šosezon viņam pievienojies Roberts Baranovskis un Latvijas pasi ieguvušais baltkrievs Artjoms Anosovs. Baranovskis pagājušajā sezonā kļuva par Latvijas čempionu "Zemgales"/LBTU rindās, bet Anosovs 2021./22. gada sezonā bija viens no "Liepājas" līderiem.

"Komandas menedžerim uz galda stāvēja vesela mape ar hokejistiem, kurus piedāvājuši aģenti. Kopā skatījāmies cauri, un tad ieraudzīju Baranovska un Anosova vārdus. Ar Anosovu kopā spēlēju Liepājā, Baranovski arī zinu. Pateicu, ka šīs būtu labas izvēles." Trijotne ir "Golden Sharks" trīs rezultatīvākie hokejisti. "Pārsvarā spēlēju vienā maiņā ar Anosovu, Baranovskis ir citā virknējumā, reizēm uzspēlē arī aizsardzībā. Ja, tuvojoties beigām, ir ciešs rezultāts, tad mūs saliek kopā. Parastās situācijās viņi mēģina veidot sabalansētas maiņas."

Egle norādīja, ka interese no citiem latviešiem kļūst tikai lielāka – raksta ne tikai liepājnieki, bet vienaudži un jaunāki hokejisti no Rīgas, jautā par apstākļiem un līmeni. "Ieteiktu to apsvērt kā variantu, ja paveras tāda iespēja. Pārsvarā cilvēki domā, ka šeit valda pilnīgs amatierisms, taču daudzi būtu pārsteigti, ja redzētu līmeni. Īpaši tad, ja satiekas Nīderlandes un Vācijas komandas."

"Ja līdz šim hokejs bija pirmajā vietā, tad pirms Beļģijas nobriedu, ka tagad prioritāte būs skola, bet hokejs – fonā. Godīgi sakot, šeit hokeju spēlē pietiekami labā līmenī, lai pēc tam varētu atrast variantus Eiropā. Nav tā, ka visas durvis būtu aizslēgtas," teica Egle, kura studijas ilgs vēl pusotru gadu, un šajā periodā viņš Beļģiju neplāno pamest. "Pārsvarā cilvēki brauc uz Vācijas trešo līgu un tad mēģina tikt vēl augstāk. Cik esmu dzirdējis, arī tur ir labi apstākļi."