Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:875, Did:0, useCase: 3

No NHL fārmkluba uz Šveici: vai Egles sapnis beidzies?

Ulvis Brože
Ulvis Brože @UlvisBrozhe

No NHL fārmkluba uz Šveici: vai Egles sapnis beidzies?
Haralds Egle. Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix

Haralds Egle uz Ziemeļameriku pārcēlās 2011. gada rudenī. 11 sezonas vēlāk latviešu hokejists pieņēmis lēmumu atgriezties Eiropā un pievienoties Šveices pēc spēka otrās līgas klubam "Langenthal", lai lauztu ceļu augšup. 25 gadus vecais Egle sarunā ar portālu Sportacentrs.com atzina, ka nākotni ar okeāna otru krastu vairs nesaista.

"Bija iespējas palikt AHL [Amerikas Hokeja līga]. Piedāvājumi bija tādi pat kā iepriekš. Taču vilka atpakaļ uz māju pusi. Pietiks taipus okeānam ņemties. Izlēmu, ka arī Eiropā ir lielas iespējas. Gribējās būt tuvāk ģimenei, draugiem, radiem. Pazīstu Ziemeļamerikas dzīvi, bet Eiropas kultūra man ir tuvāka. Uzskatīju, ka, atgriežoties mājās, neko nezaudēšu," pieņemto lēmumu skaidroja Haralds Egle.

Viņš divas iepriekšējās sezonas pavadīja Nacionālās hokeja līgas kluba Vinipegas "Jets" fārmklubā Manitobas "Moose". Pērn uzbrucējs laukumā devās 30 spēlēs un izcēlās ar 14 punktiem. Abas Kanādā aizvadītās sezonas aizritēja ar problēmām fonā – gan visas pasaules apstāšanās, gan savainojumi, kas sekoja cits citam.

"Pirmais gads Manitobā bija diezgan fenomenāls – neko tādu nebiju pieredzējis. "Moose" fārmklubs bāzējās Floridā, bet kovida dēļ parastā ceļošana starp ASV un Kanādu bija aizliegta. Nebija iespējams spēlētājus sūtīt uz vienu vai otru komandu, tāpēc visus nācās sapulcināt vienkopus. Komandā bijām 45 cilvēki. Sezonas laikā visi kopā pat nevarējām trenēties. Vispirms uz ledus gāja grupa, kas spēlē, bet pēc tam tie 15-16, kuri nespēlē. Katru dienu vajadzēja cīnīties par vietu sastāvā. Pat pie laba snieguma varēja izņemt laukā, jo iespēja jādod visiem, visi jātur spēļu tonusā."

"Otrajā sezonā bija lielas neveiksmes ar traumām. Vispirms savainoju plecu. Kā atgriezos sastāvā, tā pirmajā spēlē dabūju smadzeņu satricinājumu. Izveseļojos, atgriezos ierindā, un man ar slidu sagrieza augšstilbu. Stūrī cīnījāmies, pretiniekam slida uzgāja augšā un trāpīja man kājā. Sašuva, viss bija kārtībā, bet pagāja laiks. Vēl sezonas sākumā desmit spēles izlaidu, jo man neizdeva vīzu ceļošanai uz ASV. Kā izrādījās beigās, divi departamenti nebija komunicējuši savā starpā. Procesu varēja nokārtot nedēļas laikā, bet man tas paņēma pusotru mēnesi," stāstīja Egle.

Gribu pierādīt, ka spēju būt līderis – mantra, kas strāvo cauri Egles domām visas sarunas gaitā. Arī AHL džungļos viņam epizodiski izdevās nopelnīt treneru uzticību un tikt pie lielāka spēles laika, taču tā bija īslaicīga uzticēšanās. Šveicē viņš ņemts, lai veidotu rezultātu, un sezonas sākumā latviešu uzbrucējs cerības attaisnojis ar uzviju.

Egle sezonu sāka ar astoņu spēļu rezultativitātes sēriju, "Langenthal" paceļoties līdz turnīra tabulas otrajai vietai. Traumas dēļ izlaidis vienu spēli, uzbrucējs sestdien atgriezās ierindā un nopelnīja vēl vienu punktu – piecpadsmito sezonas desmit spēlēs. Savā komandā viņš ir pirmais, visā līgā – septītais.

"Vairākus mēnešus domāju, kurp doties tālāk. Piedāvājumus izsvēru pēc trim faktoriem – kāda būs loma komandā, cik augsti mērķi un iespējas ir komandai, kā arī dzīvošanas apstākļi. Citām komandām bija grūti sacensties ar "Langenthal" piedāvāto," priekškaru vasaras lielajam lēmumam pavēra Egle. Šveices klubs par latvieša pievienošanos pavēstīja augusta vidū.

Uzbrucējs atzina, ka galvenā trenera un ģenerālmenedžera solījumi atbilduši realitātei – desmit no desmit. Langentāles galvenais treneris ir kanādietis Džefs Kempbels, kurš savulaik Šveicē ieradās kā spēlētājs. Ceļgala trauma pielika punktu viņa karjerai, bet jau nākamajā gadā viņš kļuva par galveno treneri.

Lai gan Langentālē dzīvo tikai 15 tūkstoši, turpat blakus ir vēl vairākas pilsētiņas, tāpēc četru ar pusi tūkstošu ietilpīgās hokeja halles aizpildīšana nav problēma. "Arī pats dzīvoju kādu desmit minūšu brauciena attālumā no Langentāles. Apkārt ir pilsētas, kas savos izmēros neatpaliek. Un, ja nepievērs uzmanības zīmēm, pat nepateiksi, ka esi nonācis citā pilsētā, jo savieno parasta iela."

Savukārt stundas brauciena attālumā ir Alpi, un kalnu burvību Egle izbaudījis jau pirmajā dienā pēc pievienošanās. "Mums bija komandas saliedēšanas pasākums – vairāku stundu pārgājiens kalnos. Pēc tam kājas pāris dienas bija beigtas. Taču no skatiem mute bija vaļā. Katru bildi varētu likt Instagram. Pilnīgs pretstats Vinipegai, kur vispār četrus mēnešus nevari iziet no mājas, jo ārā ir -30," secināja Egle.

Protams, katrai vietai ir savi plusi un savi mīnusi. Eglem nodrošināti apstākļi dzīvošanai un mašīna, tomēr Šveice tāpat sit pa kabatu. Ja citviet klubi mēdz nodrošināt gan brokastis, gan pusdienas, tad Langentālē spēlētājiem jāatver maciņš. "Tāpat ir izdevīgāk. Klubs sarunājis, ka mums pusdienas maksās desmit frankus [10,24 eiro], kamēr citur pilsētā paēst maksātu 30-40 frankus. Šveice ir pārliecinoši dārgākā vieta, kur esmu dzīvojis. Taču – ja pameklē, ja parunā ar vietējiem, ja zina, uz kuriem veikaliem braukt, tad visu var atrast."

Reizē – algu līmenis Šveices otrajā līgā ir pietiekami augsts. "Te ir vairāki klubi, kas pieredzējušajiem hokejistiem maksā lielākas algas nekā viņi jebkad pelnījuši AHL. Tāpēc daudzi te paliek ilgus gadus un pat neapsver iespēju doties citur." Egle min, ka līgas bagātākās komandas saviem leģionāriem maksā ap 150 tūkstošiem. Ar to spēj konkurēt retā līga Eiropā.

25 gadus vecais uzbrucējs uz Šveici devies ar mērķi otro līgu iemainīt pret augstāko, taču viņš nav gatavs sasteigt notikumus. "Kuram katram piedāvājumam pakaļ neskriešu. Jānostāda sevi tādā pozīcijā, lai tiktu pie līguma, kas ļaus sevi parādīt no labākās puses. Jo nav daudz iespēju, lai parādītu sevi Šveices augstākajā līgā." Citiem vārdiem – ja pirmais piegājiens būs nesekmīgs, vairs neviena komanda nezvanīs.

Egle atklāja, ka pēc sekmīgā sezonas sākuma jau saņēmis pirmo interesi un zvanus. Taču viņš izvēlējies būt uzticīgs "Langenthal" komandai. "Esmu uz viļņa un negribu apstāties. Gribu pierādīt pats sev, ka varu turēt līmeni ilgtermiņā. Iepriekšējās divas sezonas sanākušas saraustītas. Nav vēlmes tagad pašam sākt mētāties apkārt un mainīt lietas. Gribas ieiet ritmā. Šī komanda man uzticējās – sastāvā ir vietas tikai diviem ārzemniekiem, un mani paņēma kā pirmo. Gribu sevi pierādīt tieši šeit!"

     [+] [-]

, 2022-10-18 11:24, pirms 2 gadiem
Liels prieks par Haraldu. Viņš noteikti ir spēlētājs kurš vēl nav ticis pie savas iespējas un nākošgad būs NL.
Izlasei būs lielisks papildinājums jau pavasarī mājas čempī. Redzot kā spēlē Pingvini un Panteras, mums viņš ļoti noderēs un būs pirmo 2 maiņu uzbrucējs.
Veiksmi tev!