Karsums: "Absurdi teikt, ka neesmu patriots"
Rīgas „Dinamo” uzbrucējs Mārtiņš Karsums intervijā laikrakstam „Latvijas Avīze” paudis neizpratni par viņa virzienā izteikto kritiku sakarā ar nepiedalīšanos Latvijas izlasē. Karsums uzsver – vēlēšanās ir, taču spēlēt atkal liedzis savainojums.
Mārtiņš Karsums: „Daži runā, ka nevēlos piedalīties tādēļ, ka man jau kabatā baigais līgums un es neesmu Latvijas patriots. Tas mani tracina. Viņi nezina patiesību. Es gribu turpināt karjeru, tāpēc nedrīkstu riskēt. Ko gribētu pateikt līdzjutējiem? Nekritizējiet, ja nezināt īstos iemeslus! Droši vien līdzjutējiem grūti saprast, kā ir sadzīvot ar traumām, spēlēt „uz špricēm”. Absurdi teikt, ka es neesmu patriots. Vienmēr esmu gribējis būt izlasē un tajā spēlējis ar lielu prieku. Naudai ar to nav nekāda sakara. Nevaru iedomāties sevi bez iemesla sēžam mājās. Lai atpūstos? To var izdarīt arī pēc pasaules čempionāta. Tā ir tikai sakritība, ka netieku divus gadus pēc kārtas. Ceru, ka mani sapratīs.”
Par to, kur spēlēs nākamsezon, Karsums nosaka: „Sarunas notiek, tās ir aģenta ziņā, es daudz neiejaucos. Viņš savu darbu māk darīt. Galviņš? Varbūt viņam kaut ko ļoti labu piedāvāja (smejas). Es nekur nesteidzos, pirms diviem gadiem līgumu parakstīju tikai nedēļu pirms treniņu nometnes sākuma. Visticamākais, ka palikšu Rīgā, jo līdz 28 gadu vecumam skaitos ierobežotais aģents, un tas samazina izvēles iespējas. Vai gribētu uzspēlēt kādā Krievijas klubā? Droši vien gribētu, bet vēlāk – uz vecumdienām. Man patīk spēlēt mājās, mums ir lieliski līdzjutēji. Daudzi ārzemnieki ir ar mieru uz Rīgu braukt par mazāku naudu, nekā piedāvā Krievijā. Tur dažas pilsētas nav pārāk pievilcīgas, ielido tādā kā mākonī, bet es nesaku, ka nekādā gadījumā nepiekristu tādā vietā spēlēt.”
Tikmēr diena.lv vēsta, ka vakardienas brīvas izvēles Latvijas izlases treniņā uz ledus bija divi vārtsargi un deviņi laukuma spēlētāji – Edgars Masaļskis, Māris Jučers, Rodrigo Laviņš, Atvars Tribuncovs, Ģirts Ankipāns, Mārtiņš Cipulis, Kristaps Sotnieks, Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis, Gints Meija un Roberts Jekimovs. Piņķos bijis arī Jānis Sprukts, kurš ar izlases ģenerālmenedžeri Māri Baldonieku apspriedis apdrošināšanas jautājumu. Rīt (piektdien) Rīgā jāierodas arī Laurim Dārziņam, kuram pēc rūpīgākas veselības pārbaudes būs skaidrāks, kā ir sadzijis pagājušajā rudenī operētais plecs.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Latvijā jau pilnīgi loģiski ir, ka ja cilvēks ierauga līgumu ar vismaz 4-ām nullēm, kāds tur patriotisms!!!
Skarbi, bet tas tā ir!!!
Pie mums, nabagu valstī, no bomža līdz miljonāram ir nenormāla kāre pēc piķa, ka tik dabūt vairāk, vienalga kādā veidā.
Dabīgi, ka ambiciozie Dinamo spēlētāji var pateikt, ka nespēlēs, iemesli var būt visādi, veselība, sagurums, motivācija, sieva neļauj u.t.t......
Labi, iztiksim bez Karsuma, vēl kāda, a kas, ja Masaļskis izdomātu nespēlēt?????? Jau startā var pāriet uz B grupu, nemocīties.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
*Vai Jūs esat Latvijas vārdu nesuši pasaulē tik daudz kā Mārtiņš? Nē? Tad kā Jūs varat viņu nosodīt?
*Gadījumā, ja Mārtiņš piekristu spēlēt un notiktu ļaunākais - Pasaules čempionātā tiktu aizvadīts pēdējais periods profesionālajā hokejā. Vai Jūs apņemtos finansiāli nodrošināt Mārtiņa, Baibas un viņu meitas turpmāko dzīvi? Nē? Tad kā Jūs uzdrošinaties nosodīt viņu, ka nevēlas riskēt zaudēt darbu?!?
Jautājums sportacentram:
Kad beidzot sāksiet kaut ko domāt, lai uzlabotu komentāru kultūru?!? Te sāk palikt trakāk kā delfos. Regulāra cilvēku aizskaršana, nosodīšana, nod.iršana.
Divi varianti:
1) Anonimitātes likvidēšana (piemēram reģistrēties iespējams ienākot no draugiem.lv saglabājot datus)
2) Vienreizēja simboliska samaksa reģistrācijai, lai būtu iespējams atstāt komentārus.
Un abiem variantiem līdzi nāk regulāra sodīšana par pārkāpumiem.
Tiešām ļoti žēl, par kādu sūūūūū pārvēršas Latvijas galvenās sporta vietnes komentāru sadaļa.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Un vēl- ja kluba vadība liks lekt iekšā ugunī, tas arī ir jautājums, kurš pašam sportistam nebūtu jārisina un jārod atbilde?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
1) lielākas algas, lielāks risks to zaudēt;
2) lielāks vecums, grūtāk noturēt formā;
3) augstāks līmenis, grūtāk "atpūsties" uz laukuma, līdz ar to visu laiku traumiņas;
nevajag salīdzināt ar to kā bija, lielvalstīm ir tas labums, ka mierīgi var savākt 4-5 izlases, mēs knapi tikai vienu, bet nu vajag saprast, ka laiks iet uz priekšu, mums aug pietiekami labi jaunatne, līmeni noturēs, lai katrs izvēlas pats, tā kā agrāk kad skrēja pa galvu kaklu kā Artūrs, tā vairs diemžēl nekad nebūs, un tas arī nav mums no visiem jāprasa.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Jāsaka dažreiz cilvēku stulbumam nav robežu-ja cilvēkam ir traumas tad kad lai viņš tās ārstē-maija beigās iet uz operāciju un tad atveseļošanās-dažiem te patīk spēka hokejs bet kad ir traumu dēļ jāatsaka izlasei tad pīkst ka nepatīk. Jā ja tiktu PO 2 kārtā tad protams spēlētu uz špricēm-tas ir pamatdarbs kas ir jāpilda atbilstoši līgumam. Parasti visā pasaulē saka ka PO nespēlē tikai mirušie vai tie kuri fiziski nespēj paiet, izlasē nav nevienam obligāti jāspēlē(protams man arī ir ļoti skumīgi to rakstīt, jo es arī sapņoju ka kādreiz mums būtu visi izlasē), izlase ir papildpienākumi un nespēlēšana vai spēlēšana izlasē nav saistība ar patriotismu. Cilvēks nav robots un ja ir sezonā kaut kas jāsaīsina tad jebkurš kurš kaut necik orientējās hokejā sapratīs ka izlaidīs izlases spēles nevis kluba spēles
[+] [-]
[+] [-]
Par spēlēšanu klubā ar traumu - ja klubs lieks spēlēt, tad jāspēlē. Neliks jau, ja būs kas patiešām nopietns, kā lauzta kāja vai kas tāds - ar ģipsi jau slidot neliks. Bet tā - daudzi, lai neteiktu visi, hokejisti agri vai vēlu, un vairākkārt, spēlē ar pretsāpju špricēm caur sāpēm. Kad ir playoffi vai sezonas beigu izšķirošās spēles, tad bieži vien satraumēts līderis būs noderīgāks par neiespēlētu aizvietotāju, kuram vajag laiku lai iespēlētos maiņās un uzbrukuma kombinācijās. Protams, ka tas ir risks, to jau neviens neapstrīd, bet tas ir arī maizes darbs, kur viņš nevar amzierēties, jo tam var būt ļoti negatīvas sekas nākotnē. Savukārt starpsezona ir domāta lai atpūstos un apārstētu traumas, kas ir iekrājušās un kurām nebija laika vai iespēju sezonas laikā pievērsties. Bet ja viņš brauks uz PČ - viņš riskēs padarīt traumu smagāku, no viņa jēga, visticamākais, būs mazāka kā no daža laba spēlētāja, kurš spēlētu viņa vietā un visbeidzot, viņam var nepietikt laika saārstēt traumu, kā rezultātā nākošā sezona jāsāk savainotam un šādā gadījumā klubam kurā viņš spēlēs, būs visas tiesības nākotnē liegt viņam dalību izlasē, kur nu vēl ar traumu.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Atkārtoju jautājumus:
1. Vai tā ir gudrības pazīme- apzināti spēlēt ar traumu sašpricēts un riskēt ar turpmāko karjeru? Kurš pēc tam pabaros tos ģimenes locekļus, kā viņus tur sauca?
2. Vai ugunī arī ir jālec pēc kluba rīkojuma? Vai atteikšanās neradīs "ļoti negatīvas sekas nākotnē"?
+1 [+] [-]