Facebook
GoogleLipmans: "Nedomāju, ka Latvijas izlasei vajag ārzemju speciālistu"
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, F64
Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans sarunā ar laikrakstu "Diena" atklāj, ka šobrīd ir atteicies no domas par ārzemju galvenā trenera nolīgšanu. Viens no kandidātiem ir Leonīds Beresņevs, kurš sakrājis lielu pieredzi nacionālās izlases vadīšanā.
"Praksē ir apliecinājies, ka ārzemju treneris sāk strādāt tikai vienu mēnesi pirms pasaules čempionāta, tāpēc nedomāju, ka tagad būtu jānolīgst ārzemju speciālists, lai viņam visu gadu maksātu algu," akcentē Latvijas hokeja vadītājs.
Kā jau ziņots, septembra sākumā Sportacentrs.com portālam Kirovs Lipmans norādīja, ka izlases galvenā trenera sezonas alga varētu būt 100 000 eiro, šāds speciālists tiek meklēts arī Ziemeļamerikā, kur viens no pretendentiem ir Teds Nolans.
Šobrīd kandidātu lokā ir pašmāju treneri. "Leonīds Beresņevs ir viens no kandidātiem. Skatīsimies, kā viņa vadītajai U20 izlasei decembrī veiksies pasaules pirmās divīzijas čempionātā," atzīst Kirovs Lipamans, kurš neapstiprina izskanējušo informāciju par Andreja Maticina kandidatūru. "Esmu ar Maticinu runājis, bet viņš nav kandidāts, jo nopietni lūkojas KHL virzienā. Tuvākajā laikā kļūs zināms, vai Maticins pievienosies KHL komandai, jo ir viens no pretendentiem uz galvenā trenera amatu."
Atgādinām, ka minētais Leonīds Beresņevs patlaban trenē Latvijas Virslīgas klubu HS "Rīga", savukārt nacionālo izlasi viņš vadījis piecos pasaules čempionātos (1996, 1997, 1998, 1999, 2005).
Kā zināms, 5.-7. novembrī Kurzemes lielākajā pilsētā Liepājā mūsu izlase piedalīsies "Euro Ice Hockey" turnīrā, kur valstsvienību vadīs treneris-koordinators Ēriks Miļūns un asistents Kārlis Zirnis. 2016. gada pasaules čempionāts notiks Maskavā un Sanktpēterburgā.
Izmantotie resursi:
Laikraksts "Diena"
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tāpat arī zaudējumu sērija iekš PČ Norvēģija-Dānij-Zviedrija-Krievija ar kopējo rezultātu 15:0 izskatās daudz foršāk... 3:6 pret Austriju, 0:2 pret Vāciju (tās ir tās atbildīgās spēles uz kurām Nolana motivators tika ieslēgts)... .
Es nesaku, ka Nolans ir SLIKTS Latvijas izlases treneris, taču viņš nav ar izlasi parādījis neko tādu, kamdēļ tagad viņu būtu jāpiemin uz katra stūra kā galveno Latvijas hokeja glābēju. Rezultāti ir tieši tādi paši kā jebkuram citam izlases trenerim (gan ar uzvarām, gan zaudējumiem), kurš ir strādājis ar komandu ilgāk kā vienu PČ.
+1 [+] [-]
Atkārtošu to, ko jau n reizes esmu teicis - PRO sports principā ir tāds pats šovs kā koncerti vai teātra izrāde, kur gala vārds pieder skatītājiem. Jebkura šova primārais mērķis ir sniegt baudījumu tā skatītājiem. Ja tautai vislabāk pie sirds iet režisors Nolans, tad viņš ir vislabākais tieši tāpēc. Ja 1:2 pret Kanādu rada bezmaz vai masveida ekstāzi skatītājos (tāpat kā piemēram 3:2 pret RUS Pēterburgā savulaik), tad tās ir spožākās šo režisoru izrādes.
Savukārt, režisoram Beļavskim nebija neviena spoža izrāde - ja neskaita, pēdējo - drāmu ar laimīgām beigām (patiesībā - tikai drāmas finālu) pret Franciju. Bet nu, tur tas nebija Beļavska nopelns - bet gan pašu aktieru (Sotnieka un Masaļska) individuālais sniegums.
-1 [+] [-]
Tad nu lūk, sports ir par uzvarām. Latvijas sporta slimība ir "skaistie zaudējumi", par kuriem, kā izrādās, priecājas vairāk nekā par smagām darba uzvarām.
Paturpinot par Nolana režisora talantiem - ja viņš taisītu filmas, tad tas būtu grāvējs ar pasaules līmeņa specefektiem, taču bez nekādas aktierspēles un sižeta. Prasti sakot - zema līmeņa 90to gadu bojeviks.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Paņemšu vēl radikālāku piemēru - Sanmarīno futbola izlase. Tad, ko Sanmarīno iedzīvotājiem vispār nepriecāties par savu izlasi??? Tāpat jau >90% spēļu vienīgais jautājums ir, cik viņiem golus sasitīs šoreiz.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Par cīnīšanos utt., tas jau ir tavs izdomājums, jo es tā neesmu teicis. Protams, ka ir jāiet un jāspēlē! Runa ir par ko citu, proti, tas pats Nolana tēls ir "uzbūvēts" uz VIENAS ZAUDĒTAS SPĒLES! Tas tev neliekas dīvaini?
Jā, malači, parādīja labu spēli, taču tāpat tā nav bijusi pirmā tāda spēle, kur Latvija kādam pasaules hokeja grandam liek nervozēt (un grandam ne tikai pēc formas, bet arī pēc spēlētāju sastāva), vēl jo vairāk, ir bijuši mači, kur izlase arī piesit šos grandus.
Lai gan no basketbolistiem reti kādu prātīgu domu var paņemt, taču ir divas tēzes, kas tajās aprindās ir radušās (vismaz Latvijas mērogos) - "labāk neskaista uzvara nekā skaists zaudējums" un "spēlē skaitākais ir rezultāts uz tablo".
Kas sanāk Latvijas sportā - ir spēle pret labu komandu, puiši cīnās, nu zaudē... loģiski būtu, ka tagad ir tāda nu vismaz viegli drūma noskaņa... bet, nē, visi skraida apkārt, priecājas, jo, redz ir ZAUDĒTS, bet skaisti un ar mazu rezultāta starpību. Šis zaudējums tiek svinēts kā uzvara. Beigu beigās, viens šāds gadījums, otrs un ko mēs beigās iegūstam? A priekš kam sisties, ja jau pat zaudējumus var labi iebarot?
Es šajā jautājumā, tomēr, esmu visai kategorisks - ja jau tu dari, tad dari un, ja neizdarīji, tad nav nekāda pamata priekam. Jā, protams, ka 1:2 pret Kanāda ir jānopelna un spēlētājiem tā globāli jau nav ko pārmest, taču priecāšanās par zaudējumiem uzvarētāju kultūru neveido.
[+] [-]
Tas, ka viņu tagad vēl vairāk heito tāpēc, ka Latvija "varēja izkrist", "bija tuvu izkrišanai" utt. Nu... tas jau, tāpat kā ar lielo mīlestību pret Nolanu, ir individuālas lietas.
Es pats uzskatu, ka Beļavskis vienkārši nebija īstajā laikā un vietā, taču, no otras puses, braukt uz PČ ar tādu komandu kā Beļavskis izdarīja, turklāt, tomēr nosargāja vietu elitē, tur, tomēr, ar zināmai drosmei jābūt (es to sauktu pat par "sportisko trakumu").
Viss beidzās labi un labi, ka tā.
P.S. Par tām filmām... nu nekas kvalitatīvs arī Beļavskim nesanāktu. Tas būtu tāds izteikts mākslas kino, ko rādīt tikai īpašos seansos priekš kino-frīkiem.
-1 [+] [-]
Lai tāds būtu, tad gan vajag tās iepriekš pieminētās uzvaras, medaļas utt. Pagaidām nevienam tāds nav bijis un nez vai arī tuvākajos gados būs.
+1 [+] [-]
To popularitāti tautā iznesa viss šis kopumā nevis tieši zaudējums pret Kanādu...
Es šajā jautājumā, tomēr, esmu visai kategorisks - ja jau tu dari, tad dari un, ja neizdarīji, tad nav nekāda pamata priekam. Jā, protams, ka 1:2 pret Kanāda ir jānopelna un spēlētājiem tā globāli jau nav ko pārmest, taču priecāšanās par zaudējumiem uzvarētāju kultūru neveido. - tad jau individuālajos sprta veidos ar dubļu piku ir jāmet visiem, kas ir zemāk par 1. vietu - jo taču tapa kādam zaudēts!
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
(1) Beresņevs - ir rezultāts, bet tas bija sen un hokejs pa šo laiku ir mainījies,
(2) Maticins - savā laikā ar R2000 un U20 jauniešiem sāka labi, bet slikti beidza abās frontēs, pēc tam kā treneris neko nav parādījis
(3) Miļūns - ar jauniešiem uzrāda pozitīvu dinamiku, bet pašam nav nekādas pieredzes ausgtākajā PRO līmenī
Ābols - viņam sava tiešā darba problēmas pašreiz pietiek, domāju - ka viņš nav spējīgs vadīt lielo izlasi pašreiz ...
Heikkila - neticu es viņam, jo pašreiz RD arī startēģiski buksē jeb neņem punktus no tabulas konkurentiem ...
Gan jau, ka būs Miļūns vai Beresņevs beigās ...
[+] [-]
Par piku mešanu - tā jau atkal ir tava interpretācija, jo rezultāts ir arī rezultāta progress. Ja sportists vai komanda ir pat tālu no cīņas par medaļām, taču parāda rezultāta pozitīvo dinamiku (vai nu vietās, vai rezultātā, kur to var viennozīmīgi izmērīt), tad arī tas ir plusiņš.
Arī Nolana laikā, ja izlase būtu, rādījusi progresu savā rezultātā, tad nekādu iebildumu nebūtu, bet viņi, ar savām sīk-uzvarām, kopumā mīņājās uz vietas un var pat teikt, ka līkne bija ar vieglu lejupejošu tendenci 10-11-11.
Ja mēs apskatāmies citus trenerus, tad:
Beresņevs: 7-9-11-9
Vasiļjevs: 8-13
Lindstrēms: 11-9-7
Znaroks: 13-11-7-11-13
Vienīgi, Vasiļjevam tā līkne arī ir tikai uz leju, Beresņevs arī ir paspējis dažādi novadīt PČ, turklāt, ij neizšķirtu, i skaistu zaudējumu pret Kanādu dabūjis.
Znarokam un Lindstrēmam pirmajos trijos gados ir skaidra augšupejoša līkne. Pēdējie divi Znaroka gadi... nu tur jau viņam bija citas domas un izlase nebija aktuālākā, tāpēc uzskatu, ka, iespējams, viņš tika pārturēts.
Pie rezies, lai nerakstīt vēl vienu komentāru, par to šovu - šāda pieeja ir aktuāla apmēram tam pašam kontingentam, kas var skatīties kaut kādus realitātes šovus, kur tiek radīts bezjēgā daudz kustību un darbību, bet rezultāts ir absolūta nulle.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
2002. gadā no sākuma bija jātiek līdz OS, tad ar Austriju-Slovākiju-Vāciju jānospēlē (faktiski, bez tiesībām zaudēt) un tikai tad varēji runāt par kaut kādu OS turnīru un potenciālo 8. vietu.
Nolana gadījumā tas izskatījās: Zaudējumi 3 pirmajos mačos, dalīta pēdējā vieta turnīrā (pirmspēdējā, ja ņem papildrādītājus - vārtu attiecību) un tad vienalga ir mačs ar to pašu Šveici... Latvijai jau izdevīgi un labi, kā arī, protams, malači, ka vinnēja, taču, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējā formāta PČ (tāpēc, ka tur ar bija grupas pa 4), tad pēc pirmajiem trim pakāsieniem komanda spēlētu nevis par 1/4, bet par palikšanu... .
Atkārtošos vēlreiz, ja nu kāds mani nav sapratis, es neesmu pret Nolanu, pasarg Dies', taču es arī neredzu tos objektīvos iemeslus kāpēc viņš tagad būtu jāsauc par supertreneri. Ja kādam viņš nu dikti jau nu patīk, man jau nekādu iebildumu nav, taču te tad tā tas arī jāformulē, jo kādam jau tā meita, kādam - māte, bet citam - abas un bez kleitas, nevis jāsludina, ka viņš jau nu ir Latvijas hokeja glābējs un tagad mēs visi gaidām viņa atgriešanos (bez maz vai jau labs materiāls sektas veidošanai sanāk
[+] [-]
Panjem lineaalu un izmeeri saveejo, pirms meetaajies ar glupiem apgalvojumiem.
+1 [+] [-]
Turklāt, atšķirība no Znaroka, Nolana izlase nezaudēja nevienu spēli vairāk par 2 golu starpību. Sasniegums? Protams!
+3 [+] [-]
[+] [-]