Facebook
GoogleKirovs Lipmans saņems IIHF balvu par ieguldījumu hokejā (precizēts)
@UlvisBrozhe
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) Vēstures komiteja pieņēmusi lēmumu par četru hokejistu un viena funkcionāra uzņemšanu Slavas zālē. Starp apbalvotajiem ir arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) bijušais prezidents Kirovs Lipmans, kurš amatu atstāja pagājušajā gadā, taču pretēji sākotnēji ziņotajam balvas iegūšana nenozīmē Lipmana iekļaušanu Slavas zālē.
Kirovs Lipmans saņems Pola Loika vārdā nosaukto balvu, kas tiek pasniegta par nesavtīgu ziedošanos hokejam. Viņam apbalvojums tiks pasniegts gan par IIHF ģimenē paveikto, gan par darbu Latvijas Hokeja federācijā. Beļģis Loiks, kurš divas reizes kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļnieku, pēcāk 20 gadus pavadīja IIHF prezidenta amatā, popularizējot hokeju un palīdzot tam iegūt svarīgu lomu olimpiskajās spēlēs.
Loika balvu pasniedz kopš 1998. gada, un to saņēmis arī ārsts Visvaldis Nagobads, kurš dzimis Latvijā, tomēr lielāko dzīves daļu pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs. Pērn tā nonāca pie francūža Patrika Franšetera, bet 2016. gadā apbalvojumu saņēma Nikolajs Ozerovs no Krievijas.
Paziņojumā par Lipmanu vēstīts, ka laika posmā no 1993. līdz 2016. gadam Latvijas Hokeja federācijai bija tikai viens prezidents, kaut tas neatbilst patiesībai. Pirmais prezidents bija Vilnis Burtnieks, kurš amatā atradās līdz 1994. gadam, bet laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam federāciju vadīja Uģis Magonis, kura vadībā Latvijas valstsvienība iekļuva spēcīgāko komandu sabiedrībā. Lipmans prezidenta amatā bija starp Burtnieku un Magoni, kā arī no 1998. līdz 2016. gadam, kad viņa vietā stājās Aigars Kalvītis.
Latvijas valstsvienība Lipmana vadībā piedalījās četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, bet vietu elites divīzijā izcīnīja arī U20 un U18 izlases. "Rezultāti ir atalgojums par attīstības programmu, kuras izveidi iedrošināja Lipmans, kurš arī piedalījās vairāku hokeja haļļu celtniecībā. Tagad Latvijā ir 19 arēnas un septiņi tūkstoši reģistrēto spēlētāju – skaitlis, kas Lipmana vadībā ir pamatīgi pieaudzis," teikts IIHF mājaslapā.
"Līdzās vairākiem spēlētājiem Nacionālajā hokeja līgā, viens no Lipmana lielākajiem panākumiem bija Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas "Dinamo" izveidošana, kas ļāva mazās valsts spēlētājiem attīstīties Eiropas meistarīgākajā līgā." Tomēr IIHF norāda, ka Lipmana lepnākais brīdis bijis 2006. gada pasaules čempionāta sarīkošana Rīgā. Turnīru apmeklēja 331 tūkstotis līdzjutēju.
IIHF pilnu sarakstu publicēs dienas gaitā, bet tagad zināms vēl tikai viens cilvēks, kurš arī tiks uzņemts Slavas zālē – 45 gadus vecais dānis Jespers Damgords, kurš saņems Toriani balvu. Tā pienākas hokejistiem, kuri nepārstāv vadošās valstis, bet tāpat aizvadījuši bagātīgas karjeras. Damgords piedalījies 17 pasaules čempionātos pēc kārtas.
Viņš palīdzēja Dānijas izlasei 2002. gadā iekļūt pasaules čempionātā, un vēju zeme spēcīgāko komandu sabiedrību vairs nav atstājusi. Turklāt jau pirmajā turnīrā – 2003. gada 2. maijā – dāņiem izdevās nospēlēt neizšķirti ar kanādiešiem – 2:2. Damgords bija savas izlases kapteinis. Kopumā viņš bija kapteinis 11 pasaules čempionātos, un Damgorda septītais numurs ir vienīgais, kuru Dānijas federācija iemūžinājusi.
Ceremonija, kurā IIHF Slavas zāles dalībnieku pulks tiks papildināts, norisināsies 2018. gada pasaules čempionāta pēdējā nedēļā. Turnīrs norisināsies Dānijā.
Izmantotie resursi:
Hall of Fame - 2018 IIHF Ice Hockey World...
IIHF Hall of Fame
[+] [-]
+2 [+] [-]
Priekā!!!
+2 [+] [-]
Kirovu Lipmanu - par ANO ģenerālsekretāru!
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
Lipmans nonāca LHF vadītāja krēslā tad, kad nevienam to nevajadzēja, neviens to negribēja. Tieši viņš bija tas, kurš uzcēla pirmo normālo hokeja halli ārpus Rīgas, Liepājā, kā arī uzturēja šo ideju, ka ir jāceļ halles reģionos, jo līdz tam tikai Rīgā bija mākslīgais ledus (un tikai dažās hallēs). Vēl aizvien lielākā daļa izlašu hokejistu nāk no Rīgas, taču pamazām jau parādās pa kādam reģionu pārstāvim. Tas ir tiešs Kirova nopelns - hokeja izvešana ārpus Rīgas!
2006. gada PČ ir tīrs Lipmana projekts. Jā, protams, ka ne viņš viens visu darīja, bet tā ideja un iniciatīva nāca no viņa! Viņam pietika ambīciju, lai sāktu Latvijā ko nebijušu. Daduz pie mums ir notikuši Pasaules čempionāti olimpiskajos komandu sporta veidos?
Var smīkņāt par Lipmana autoritāti IIHF, taču tieši viņš vairākas reizes panāca to, lai tieši Latvijā notiek kā jauniešu un junioru čempionāti, tā olimpiskās atlases, lai arī tie paši baltkrievi to vēlējās ne mazāk. Svarīgākie no turnīriem bija 2006. gada U-18 PČ, 2008. gada U-20 PČ, 2005. un 2009. gada OS kvalifikācija (gados gan varu kļūdīties).
Vietējais čempionāts, tā laika iespējām, arī bija ļoti normāls. Rīga, Liepāja, Ogre, Daugavpils - visas spēlēja labu hokeju. Jā, spēlēja arī BAČ, taču tikai tāpēc, ka Latvijas ekonomika nevar nodrošināt 8 šādas komandas, bet spēlēt ntos mačus ar vieniem un tiem pašiem pretiniekiem nav interesanti. Tai pat laikā, visas četras komandas nodrošinājās arī ar otrajiem sastāviem.
Taču ne jau Kirovam vajag tagad visiem dod naudu - taisiet komandas! Pie mums vairāk par četrām tiešām spēcīgām komandām nekad nebūs, jo nav ne naudas, ne spēlētāju tik daudz.
Lipmans arī bija tas, kurš trenera darbā ieveda ļoti daudzus bijušos izlases hokejistus, Znaroku ieskaitot. Protams, viņa apgalvojumi, ka viņš Znaroku ir izaudzinājis, ir aplami, taču nevar noliegt, ka sava loma bija tam, ka viņam uzticēja gan izlases, gan Latvijas čempionāta junioru komandu.
Kirovs, protams, ka ir specifisks cilvēks, bet kurš no mums tāds nav? Esot visu laiku prožektoru gaismā, vadošā amatā, protams, ka tas viss lien ārā daudz vairāk. Visas naudas lietas, shēmošana, kā arī milzīgas ambīcijas. Taču, lai vai kā daudzi pukstētu par viņu, līdz Kalvītim nevien pret Kirovu nebalsoja. Arī revolucionārs Koziols, kad divtūkstošo gadu sākumā mēģināja pirmo reizi gāzt Lipmanu, saprata, ka Kirovam atbalstītāju pietiek.
+5 [+] [-]
Jūs, protams, varat smieties, bet man sarakstā pirmais ir tikai Indriksons. Pārējie ir amēbas.
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bez tam, Ozoliņš ir piedalījies tikai 3 PČ, absolūti izgāzies 1996. gada OS kvalifikācijā, 2005. gada kvalifikācijā spēlēja pēc traumas un tur bija tikai uzvārds, ne hokejists un arī tajā visā Soču epopejā viņš vairāk bija kā tēls, kā "batjka" visiem šitiem puņķ-Indrašiem.
Irbe tiešām taisīja bumu. Viens bums bija tad, kad izlases spēle paralizējās, ja viņš nebija vārtos, otrs - tad, kad viņš bija vārtos, bet laida iekšā muļķīgus golus.
Tos stāstus par varonīgajiem NHL spēlētājiem vari stāstīt pensionārēm pie kāpņutelpas, nevis cilvēkiem, kas to visu ir redzējuši un tam visam cītīgi sekojuši līdzi gan klātienē, gan vēlāk.
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
Sūti kontaktus,bildi PM!
+2 [+] [-]
[+] [-]
p.s. Gribētu redzēt tos skaitļus ko Lipmans ir sagaidījis.
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Ivanāns uz izlasi tika ņemts, lai gan treneriem viņu nevajadzēja. Precīzāk, Latvijas izlases zīmējumā nebija viņam vietas, Lai gan, pat spēlējot ar Štālu un Bļinovu, viņš atdeva vairākas piespēles, kur maiņas partneriem bija jāmet iekšā.
Tā laika rezultātu kritums ir saistīts ar paaudžu maiņu, jo vairs nebija neviena vecā, jaunie, ar Daugaviņu priekšgalā, vēl tikai sāka spēlēt lielo hokeju.