Facebook
GoogleNazarovs uzskata, ka KHL reitingus glābtu kauslīgās "Vityaz" atgriešanās
@UlvisBrozhe
Kontinentālās hokeja līgas klubu Čehovas “Vityaz”, kas savulaik bija pazīstams ar daudzajiem kautiņiem, vadījušais treneris Andrejs Nazarovs uzskata, ka izvēlētā stratēģija piesaistījusi milzu interesi, tāpēc bijusi pareiza.
“Kautiņi bija daļa no kluba stratēģijas. Tā mēs audzējām “Vityaz” atpazīstamību. Ir pagājuši seši gadi, bet to komandu joprojām atceras. Kāpēc gan neizvēlēties šādu izaugsmes stratēģiju? Ja atmiņa mani neviļ, tad mūsu slavas virsotnē “Vityaz” kluba veikals Maskavā katru mēnesi pārdeva atribūtiku 100-150 tūkstošu dolāru vērtībā. Tas parāda, ka mēs visu darījām pareizi,” teica Andrejs Nazarovs.
Viņam tika vaicāts, vai būtu reāli šāda tipa komandu izveidot arī tagad, un speciālists atbildēja apstiprinoši. “Kāpēc gan ne? Ņemot vērā pandēmiju, KHL reitingi krīt, tribīnēs nav fanu. Būtu interesanti, ja kāds uz ledus atdzīvinātu dūru kaujas. Domāju, ka ieinteresētas būtu visas puses,” teica Nazarovs.
Vairāki bijušie “Vityaz” kaušļi Ziemeļamerikā stāstījuši par savu pieredzi, taču Nazarovs uzskata, ka teiktas jādala ar astoņi. Bijušie hokejisti skaļus izteicienus izvēloties, lai audzētu interesi par sevi un savu brendu, uzskata Nazarovs. Viņš norādīja - ja šie spēlētāji izstāstītu, ka Krievijā viss bija kārtībā, tad neviens viņu teiktajam nepievērstu uzmanību.
“Tiek veidota interese. Viņus klausās visur, pēc tam viņu teiktais tiek iztulkots Krievijā, un tad izskatās, ka tolaik “Vityaz” spēlēja bars ar stulbiem noziedzniekiem. Es tam pilnībā nepiekrītu! Gudrākie cilvēki, kuri izgājuši cauri nopietnai dzīves skolai. Esmu priecīgs, ka varēju tur nostrādāt divus gadus. Esmu priecīgs un lepns, ka pazīstu šos cilvēkus,” teica Nazarovs.
Izmantotie resursi:
https://www.sports.ru/hockey/109207...
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Čehovas komandai tolaik vispār neinteresēja spēle, tie kautiņi nebija konkrēts spēles stila sastāvdaļa, tie vienkārši bija "mahači", lai izklaidētu kluba īpašniekus un skatītājus.
Ja "Vityaz" (vai jebkuri citi) izdomā, ka viņi grib spēlēt izteikti agresīvu un fizisku hokeju, tad tas ir cits stāsts, jo, jā, tādas komandas bija, ir un būs. Dažreiz pat tādām izdodas tikt pie tituliem.
Cita lieta, ka pašlaik hokejā kautiņi pamazām pazūd. Salīdzinot - laikā, kad Raitis Ivanāns noslēdza savu pirmo NHL līgumu kautiņu biežums bija 3 reizes lielāks nekā pašlaik. Īsāk sakot, ja tad kautiņi notika katrā otrajā (pat biežāk) spēlē, tad tagad nenotiek pat katrā piektajā.
Arī pašu kaušļu skaits ir samazinājies vairāk kā par 50%. Ja pirmslokauta gadā vismaz vienā kautiņā iesaistījās 340 hokejisti, tad 18./19. gada sezonā tie bija tikai 140.
Jau no 05./06. gada hokejs pārliecinoši virzās ātruma virzienā - priekšrocības ir nevis tiem, kas sit pretinieku, bet noskrien vai liek ripai kustēties ātri. Tāpēc, starp citu, arī supersmagā svara kaušļu nav (nav tik daudz, lai veidotu savu "divīziju") pat zemākajās līgās. Tos milzīgos mamutus vairs nevajag.
Vai tas ir uz mūžiem? Nu, gan jau, ka nē. Kad visas komandas būs gana ātras, atkal meklēs iespējas uzvarēt un, varbūt, atradīs tās tieši spēka spēlē un pretinieku sišanā.
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Par invaliditāti - hokejs arī bez kautiņiem nav tā vieta, kur nāk uzlabot veselību, bet kautiņos smagas traumas drīzāk ir izņēmums un nelaimes gadījums, nevis "nereti kļūst par invalīdiem".
Ir pat pētījumi šai sakarā, piem.: https://consumer.healthday.com/fitn...
[+] [-]
[+] [-]
Arī lielā ātrumā lidojoša ripa pastiprina galvas traumu iespējamību.
Profesionālais sports kopumā un hokejs atsevišķi, kā jau minēju, vispār palielina iespēju sabojāt veselību.
Protams, ka ir jādomā par spēlētāju drošību. Tajā pašā laikā tam nebūtu jānotiek uz sporta veida rēķina. Lai arī kautiņi hokejā nekad nav bijuši atļauti (par tiem vienmēr ir bijis lielāks vai mazāks sods), pilnībā tos izslēdzot no spēles, hokejs SMAGI zaudēs.
Un jautājums nav par izsistajiem zobiem, asinīm uz ledus vai šovu uz kuru pērk biļetes, jo patiesībā iespēja dabūt pa degunu ļoti bieži ir labs arguments nedarīt daudzas "netīrās" lietas, piemēram, apšaubāmus spēka paņēmienus. Kad būs izslēgti kautiņi no spēles (faktiski jau to nevar izdarīt, taču var iedod lielus sodus un diskvalifikācijas), tad šie uzbrukumi spēles laikā varēs kļūt biežāki. Kas tālāk? Aizliegs spēka paņēmienus (ir te jau šogad bijušas šādas idejas Kanādā)?
Ko daudzi nevēlas ņemt vērā - to, ka sports, jebkurš, ne tikai hokejs, ir sistēma un izņemot ārā vienu tās elementu nav jāgaida, ka viss paliks kā ir, tikai bez tā viena elementa. Viss mainīsies - hokejs bez spēka spēles vai ar "apzīmētu spēka paņēmienu" (kā dažos cīņas sportos sitiens tiek "apzīmēts", bet ne izpildīts) noteikti nebūs tas hokejs, kas cilvēkus saistīja kādreiz un saista vēl aizvien.
[+] [-]
Taču, tā jau ir komandu, ne sporta un kautiņu problēma.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Protams,infantiliem cilvēciņiem(nebūt ne vēsturiskiem Vitjaz faniem) bija prieciņš pirkt Vitjaz atribūtiku un staigāt tajā,jo uzreiz bija skaidrs kas ir kas
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
https://m.youtube.com/watch?v=NYD8C...
[+] [-]
[+] [-]
Manuprāt, nav.
Protams, ka ir situācijas, kad kautiņš tiek samenedžēts vispār bez nekādiem priekšnoteikumiem, tikai tāpēc, lai divi kaušļi attaisnotu savu atrašanos uz ledus, tā ir cita lieta.
Ja runā par Ivanānu, tad, lai saprastu, kas notika pirms desmit gadiem, vajag mazliet atkāpties no tā konkrētā kautiņa.
Jāsāk ar to, ka tas ir liels mīts, ka tieši tas kautiņš beidza viņa NHL karjeru. Visu 10./11. gada sezonu "Flames" cerēja uz to, ka Ivanāns atgriezīsies (tātad, norakstīts nebija) un 11./12. gada sezonā arī uz vienu maču atgriezās.
Tas kautiņš arī nebeidza viņa kaušļa karjeru (un nebeidza arī karjeru kā tādu), jo 11./12. gada sezonā viņam bija 3 kautiņi AHL un pēc gada - vēl tikpat jau KHL.
Ivanāna karjera NHL beidzās vairāku apstākļu dēļ, no kuriem tā smagā smadzeņu trīce bija tikai viens no iemesliem. Svarīgāk ir tas, ka viņš 2012. gada vasarā palika par UFA un bija 33 gadus vecs. Protams, ka komandām tas ir risks. Tie paši "Flames" pēc tam paņēma Braienu Makgratanu, kurš bija 2 gadus jaunāks.
Beigu beigās, Ivanānam NHL vien bija 68 kautiņi, neskaitot zemākās līgas, kur sezonā bija pa 20+ kautiņi (kopā kādi vēl 55, ja neskaita sīkās grūstīšanās). Kaut kad jau tās beigas pienāk.
No otras puses - Raitim tas liktenīgais sitiens pienāca pēc kādiem 120 kautiņiem. Kādam nepienāk, kādam pienāk daudz ātrāk. Kā jau teicu - nelaimes gadījums, ne sistēma.
Turklāt, ja mēs atgriežamies pie konkrētā Ivanāna un Makintaira kautiņa, tad, lai arī var šķist, ka tas ir tāda "trula sišanās", taču patiesībā starp viņiem bija jau, ja nemaldos, vairāku cīņu sērija. Vēl togad pirmssezonā abi sarīkoja tādu kārtīgu kautiņu (netipisku smagsvariem).
Raitis arī bija tikko jaunā komandā ticis, uzreiz "Battle of Alberta" pret principiālajiem pretiniekiem, Edmontonu. Nu, kā saka, nebija iespēju nekauties.
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ok. Aizliegsim arī cīņas sportus, jo tur vispār viss grozās tikai ap pretinieka sasišanu. Vai, zini, krāvēja darbs arī ir grūts un tur cilvēki var kļūt par invalīdiem.
Zini kā ir? Neviens viņiem kauties neliek. Negribi? Nu, spēlē, sities. Tālāk par ECHL, visdrīzāk, netiksi. Tad sitīsies pa Eiropas joberlīgām, ja vispār paveiksies izveidot karjeru. Lūdzu.
Vai arī sāc kauties. Tas pats Ivanāns, lai arī viņam nebija tā, ka baigi patiktu kauties, ne tikai apzināti gāja šo policista ceļu, bet pat nomainīja spēles pozīciju no aizsarga uz uzbrucēju (ZAmerikas hokeja specifikas dēļ). Un tika NHL. Ar savu spēli, lai man piedod Raitis, viņš nez vai būtu ticis.
Viņa laikabiedrs Arvīds Reķis, lai gan junioru CV viņam bija labāks, palika par aizsargu un tikai mazliet aizķērās AHL, pirms atnāca atpakaļ uz Eiropu. Jā, te viņam karjera bija ok, bet NHL spēlēja citi.
Tas, protams, ka ir smagi. Viņi visi sēž uz šaibām (kurš tikai uz zālēm, kurš ne tikai uz zālēm), lielai daļai no viņiem ir pamatīgas psiholoģiskas problēmas utt., kas beidzas ĻOTI bēdīgi. Vai kautiņi ir vainīgi? Zinot daudzu kaušļu dzīvesstāstus drīzāk teiktu, ka kautiņi ir daudzo problēmu rezultāts, ne iemesls.
Pirms kāda laika par vienu no 80/90-to gadu mijas spilgtākajiem kaušļiem arī biju rakstījis:
Kokaīns, kautiņi un steroīdi – 25 gadi bez...
[+] [-]
[+] [-]
Tas ir tik elementāri, un tāpēc nav jāraksta gari palagi.
[+] [-]
Hokejs ir hokejs - tas pats pa sevi ir spēka kontakta sports, kurā kautiņi ir bijuši vienmēr (kopš 19. gadsimta). Ja kādam dailes un elegances cienītājam tas ļoti nepatīk, tad, nu, viņi var šķobīties un teikt "Fu!" vai citēt Ozerovu, bet tas nemainīs faktu, ka ik pa reizei cimdi tiek nomesti.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Un tas ir neapgāžams fakts.
-1 [+] [-]
Piemēram cūkai pupi ir priekš tā, lai zīdītu sivēnus, bet nafig kuilim ir pupi? Lūk, tas ir rudiments.
Tāpat ir ar kautiņiem hokejā, ka tas ir rudiments, kurš evolūcijas procesā paliek ar vien mazāks. Kāpēc basketbolā, futbolā utt., bez visādiem kautiņiem var lauzt spēles gaitu? Tāpat to var arī hokejā.
+1 [+] [-]
Pēc 2007. gada Anaheimas Stenlija kausa daudzas komandas mēģināja kopēt "Ducks" stilu ("Flyers", "Canucks", piemēram), bet tas stils bija tieši kautiņi (71 visas sezonas laikā, pārliecinoši pirmajā vietā līgā, par 24 vairāk kā tuvākajiem konkurentiem). Kādā brīdī tas arī deva rezultātu, jo gan PHI, gan VAN tika līdz SC finālam.
Taču ar laiku, kad hokejs kļuva ātrāks un pat vidējā svara kaušļiem jau palika grūti skriet, kā arī turēt vienu supersmagsvaru komandā arī bija liela izšķērdībā, akcenti pamainījās.
Tagad "Ducks" vēl aizvien ir kaušanās līderi (pēc pagājušās, nepilnās sezonas), taču jau ar 25 kautiņiem.
Redzēs kā būs nākotnē. Kā jau teicu, panākumu sastāvdaļas komandām, kas cīnās - tās tā globāli nemainās. Nevar hokejā izdomāt kaut ko jaunu, nemainoties noteikumiem. Tieši tāpēc arī tās modes tendences cirkulē uz riņķi.
Tagad, kad uzbrukuma hokejs dominē pār aizsardzību, komandas sāks domāt par kaut ko jaunu, līdz atkal parādīsies kāds "jaunais NJD" (kā 90to beigās) un tā tālāk. Viss iet uz riņķi. Atšķiras tikai izpildījums.
+1 [+] [-]
Tāpēc, ka futbolā savulaik tika nodalīti sporti priekš tiem, kas grib un var sisties un tiem, kas nē - tā tie tagad arī saucas Asociācijas futbols un Regbijas futbols.
Basketbols vispār bija izdomāts sports priekš skolniekiem, lai viņiem ziemā ir ko darīt. Turklāt, sākotnēji to spēlēja jauktās komandas, t.i., zēni un meitenes kopā. Tiešām vajadzēja kautiņus? Starp citu, sākotnēji basketbols meitenēm un vecākiem cilvēkiem tāpat likās par agresīvu un tika izdomāts volejbols.
Hokeja izcelsme ir "mazliet" citādāka un arī pats hokejs nav sports, kurā par katru kontaktu svilpj sodu. Jau pašā sākumā, kad noteikumu bija maz, bet emociju daudz, kautiņi kalpoja kā pašregulēšanās instruments. To arī normāli uztvēra, jo bija zināms "kodekss".
Tas, ka Eiropā tika spēlēts bendijs un daudzi bendisti pārgāja uz kanādiešu hokeju, ņemot līdzi savu "labo audzināšanu", t.i., spēli bez kautiņiem, lielā mērā nosaka to kāpēc pie mums daudziem ir tāda bezgalīga tieksme uz skaisto un uzmācīga ideja, ka hokeja kautiņi ir barbarisms.
[+] [-]
[+] [-]