Facebook
GoogleRazgals: ''Jāsaprot, ka iespēja sevi pierādīt tiks dota - tā tikai jāizmanto''
Portāls Sportacentrs.com pēc ''Latvijas Dzelzceļa kausa'' izcīņas spēles pret Minskas ''Dinamo'' (3:1) uz nelielu sarunu aicināja trešo vārtu autoru Frenku Razgalu. Uzbrucējs, kurš pagājušo sezonu bija spiests noslēgt priekšlaicīgi pleca savainojuma dēļ, atzina - jāpierāda treneriem, ka var spēlēt tikpat labi, cik pamatsastāva hokejisti, kuriem spēlē tika dota atpūta.
Izcīnīta kārtējā uzvara Dzelzceļa kausa pārbaudes turnīrā. Kā raksturotu maču, kas sanāca un kas – ne?
Spēle jebkurā gadījumā bija smaga. Zinājām, ka Minskas “Dinamo” līdz šim nav bijis nevienas uzvaras. Katru sezonu spēlējam pret viņiem daudz spēļu, tā kā komandu jau zinām no A līdz Z. Cītīgi šai spēlei gatavojāmies. Uzskatu, ka sanāca labi – protams, bija arī brāķi un kļūdiņas, bet kopumā varētu teikt, ka mačs izdevās. Džeki atdeva visus 100%.
Šodien nespēlēja 11 vadošo maiņu hokejisti, kas aizvadīja iepriekšējās spēles. Vai trenera uzstādījumi pirms spēles tāpēc bija nedaudz atšķirīgi?
Nekā īpaši atšķirīga nebija. Visi ļoti labi saprotam, ka tā iespēja [sevi apliecināt – aut. piez.] tiks dota, un mums vienkārši tā jāizmanto, jāiet un jāspēlē uz 100%. Jāpierāda, ka mēs varam spēlēt tikpat labi, un uzskatu, ka šodien tas vairāk vai mazāk izdevās.
Savainojuma dēļ pagājušosezon tev gāja secen dalība pasaules čempionātā [KHL sezonas izskaņā, februāra sākumā Razgals guva pleca savainojumu – aut. piez.]. Ja tagad vajadzētu skolā rakstīt sacerējumu par to, kā pavadīji vasaru, ko tu tajā iekļautu?
Teikšu godīgi – vasara pagāja ļoti smagi. Pirmā nopietnā trauma manā karjerā, arī pati sezona nebija diez ko izdevusies. Vajadzēja vienkārši atpūtināt savu prātu un atjaunoties. Pēc rehabilitācijas gatavojos cītīgi. Ir grūti un smagāk nekā iepriekšējās vasarās, bet tāds ir sports un tāda ir dzīve. Jāmāk sadzīvot un jāstrādā tālāk.
Kad varēji atsākt pilnvērtīgus treniņus?
Kad izlase gatavojās pasaules čempionātam, man atļāva uzkāpt uz ledus un pašam nedaudz paslidot uz brīvā ledus. Tā nopietni trenēties sāku tad, kad sākās pasaules čempionāts. Nemācēšu pateikt precīzu datumu, bet varētu būt 7. vai 8. maijs. Tad jau sāku nopietni iet uz ledus un strādāt zālē.
Šosezon komandas kodols ir saglabājies, bet ir arī daudz jaunu spēlētāju. Kāds šobrīd ir noskaņojums kolektīvā, kā iekļāvušies jaunpienācēji?
Visi čaļi ir ļoti profesionāli, draudzīgi, augsta līmeņa spēlētāji. Ar atmosfēru un saliedētību nevajadzētu būt nekādām problēmām. Par īpašām iesvētībām nezinu – varbūt tādas vēl tikai būs.
Komandas lielais mērķis visiem ir diezgan skaidrs – dalība izslēgšanas spēlēs un cīņā par kausu, bet vai esi sev uzstādījis kādus mērķus personīgi?
Nav nekādu ciparu vai tik konkrētu mērķu. Gribu nostiprināties sastāvā un palīdzēt komandai beidzot tikt pie tiem gaidītajiem mērķiem – tikt izslēgšanas turnīrā un cīnīties tālāk par kausu.
