Buncis par "Dinamo" sastāvu un 13 leģionāriem, bandu un Skudras pazaudēto ģērbtuvi

Šī ir sarunas pirmā daļa, bet otro piedāvāsim trešdien 11:00.

Aprunājoties ar cilvēkiem no "Dinamo" iekšienes, kā vienu no tavām īpašībām dzirdēju prasmi savākt kolektīvu. Šāda prasme tev nākusi no dabas vai esi mācījies no saviem vadītājiem?
Varbūt to var iemācīties, bet pats esmu gājis empīrisko ceļu, sākot strādāt dažādos amatos. 2005. gadā sāku strādāt "Arēnā Rīga", kolektīvs tika veidots no nulles, un jāatzīst – 80% cilvēku joprojām strādā turpat. Kaut kā izdodas. Vismaz pagaidām.

Viens ir veidot kolektīvu pašam. Pavisam cits – ienākt jau izveidotā kolektīvā, kurā tev jāatrodas ļoti centrālā pozīcijā. Kā izjūti atšķirības?
Diezgan būtiski. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri piekrīt viedoklim, ka nekad nevajag nākt un jaukt visu līdz pamatiem. Tas ir nepareizi. Gribas salīdzināt – ja kā tūrists aizbrauc uz citu valsti un daudzas lietas šķiet nejēdzīgas un nepiemērotas, tad nevajag aizmirst, ka tas viss ir piemērots cilvēkiem, lai viņi tur varētu dzīvot. Tā viņi paši ir iekārtojuši – lai viņiem pašiem būtu ērtāk. Organizācijās ir līdzīgi. Ja tu ienāc, tas nozīmē, ka šī organizācija ir darbojusies. Veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi – tas ir cits stāsts. Bet katrā organizācijā ir gan pozitīvas, gan negatīvas lietas.

Ja nāc kā vadītājs, tas ir viens stāsts. Ja nāc kā izpildītājs, tas ir cits. Ir jāpielāgojas citādi. Ja nonāc citā organizācijā un neatrodi kopsaucēju, vai nu sāc ietekmēt organizāciju ar izmaiņām, vai nu ej prom. Tā ir normāla lieta. Ļoti daudz vērtību cilvēkiem un organizācijām ir atšķirīgas. Ja nevari iederēties, ja nav pieņemamas šīs vērtības, tad... Neuzskatu, ka darbs ir jādara tikai darba pēc. Darbam mūsu dzīvēs ir ļoti liela nozīme – strādājot mēs pavadām ļoti daudz laika. Ja tas nerada gandarījumu, tad ir grūti. Jāmeklē darbs, kas var būt daļa no dzīvesveida.

Uz tevi to var attiecināt, bet gribu pieķerties citam teikumam. Neuzskati, ka vajag visu jaukt līdz pamatiem. Taču – ja mēs paskatāmies uz "Dinamo" komandu, tad tur tiešām viss tika nojaukts līdz pamatiem. Kādi bija secinājumi pēc pagājušās sezonas?
Nebūšu no tiem, kuri metīs akmeņus pagājušās sezonas trenera un ģenerālmenedžera Pētera Skudras lauciņā. Tā bija viņa ideja un izvēle. "Dinamo" pievienojos pagājušās sezonas oktobra vidū, un mērķis nebija nākt un mainīt. Centos palīdzēt ar to, ko varu. Pēterim dikti daudz manu palīdzību nevajadzēja, tāpēc vairāk centos iepazīties ar organizāciju kā tādu un KHL būtību, atsvaidzināt "Donbass" iegūtās atmiņas.

Ja runājam par komandas uzbūvi, tad tas ir mazliet citādi nekā ar organizāciju. Komandas izveidē, manuprāt, ir viena būtiska kļūda, kas tika pielaista pagājušajā gadā un ko uzreiz vienojāmies, ka gribam mainīt. "Dinamo" vairs nebūs 58 spēlētāji – tas ir skaidrs. Mūsu izvēle tika virzīta turp, lai mēs šos 25-30 hokejistus, kuri ir tagad, izvestu cauri visai sezonai. Protams, notikt var jebkas – sākot ar traumām, beidzot ar to, ka kāds neiederas vai pats negrib šeit atrasties.

Kolektīvs tiek veidots, lai viņi paši grib to darīt un visa darbošanās nāk no ģērbtuves. Tai ir jābūt bandai – cits par citu. Banda, kas dzīvo savā burbulī – ģērbtuvē. Pētera lielākā kļūda bija ģērbtuves pazaudēšana. Un viņš to pazaudēja diezgan ātri. Kad atnācu oktobra vidū, viss jau bija garām... Kā var būt situācija, ka oktobra vidū no "Arēnas" nāk ārā latviešu spēlētājs, tu ar viņu aprunājies, garām iet kaut kāds čalis – kaut kāds, jo es nepazīstu –, prasu šim latviešu spēlētājam, kas viņš tāds. "Nezinu, otro nedēļu slido, bet kā sauc – īsti pat nezinu." Tā vairs nav normāla situācija.

Pagājušajā gadā tas tika palaists garām. Lielais leģionāru skaits un lielais spēlētāju skaits nemaz neļāva izveidot kolektīvu. Skatoties uz šo modeli, mūsu vēlme bija izveidot kolektīvu, kas strādātu vienā virzienā un visu atrisina ģērbtuvē, nevis pēc tam medijos, ar kaimiņiem vai citā ģērbtuvē. Man patīk vārds "banda".

Bandām parasti ir ļoti skaidra hierarhija – lūk, šis ir mūsu līderis, kuram neviens neiebilst, bet šie ir viņa rokaspuiši, kuri paveic netīros darbiņus. Kurus tu redzi kā līderus?
Pagaidām grūti viennozīmīgi pateikt, bet ir daži spēlētāji, uz kuriem klusībā lieku lielas cerības. Šobrīd skaļi negribētu nevienu nosaukt. Neesmu treneris, kura uzdevums būs izveidot maiņas, lai mēs uzvarētu. Tāpat treneru darbs būs saprast, kurš vārtsargs attiecīgajā brīdī ir labākais. Komplektēšanu uzreiz sākām ar diviem vārtsargiem. Mūsu redzējums bija – ir jābūt diviem pirmajiem vārtsargiem. Edgara Lūsiņa uzdevums tagad būs izveidot situāciju, kurā iespēja tiek dota abiem, vienlaikus – lai viens no viņiem nesāktu par to īpaši satraukties.

Lai komandā spētu atrasties divi pirmie vārtsargi, viņiem jābūt ar saderīgiem raksturiem, jābūt draugiem ārpus laukuma. Citādi tā strauji var pārvērsties par neveselīgu konkurenci. Izvēloties ārzemniekus, kādam ceļam izejat cauri, lai saprastu, kādi viņi ir tieši kā cilvēki?
Gan ar dažādiem aģentiem parunājam, gan ar dažādiem treneriem, gan ar organizācijām, kurās viņi ir spēlējuši. Arī paši sekojam līdzi. Piemērs – bijām noskatījuši vienu slovāku, un pasaules čempionāta laikā aizgājām paskatīties viņu klātienē. Un uzreiz redzi – nu, neder! Pēc tā, kas notiek laukumā, pēc tā, kas notiek uz soliņa. Ķermeņa valoda...

Tajā brīdī slovāks tika norakstīts. Mums bija pietiekami liela interese, visi rādītāji un video likās labi. Pirms parakstījām, gribējām aiziet un paskatīties dzīvē. Aizgājām un sapratām. Visi parametri der, bet – nebūs. Te ir stāsts arī par biznesa pusi. Ir budžets, kurā jāiekļaujas. Var gribēt zvaigznes, tomēr nauda ir tik, cik ir. Jāmeklē balanss. Manuprāt, esam atraduši diezgan labu balansu starp spēlētāju meistarību un finansēm.

"Dinamo" spēlē pasaules otrajā spēcīgākajā līgā, bet komandai nav un droši vien tuvākajā laikā nebūs neviena skauta, kurš sezonas laikā brauktu un vērtētu potenciālos papildinājumus. Visus hokejistus pasaules čempionāta laikā no malas nepavērosi... Kā apiet šo trūkumu?
Tas ir nedaudz plašāks un sarežģītāks stāsts. Jautājumam gribētu pieiet no citas puses. Hokeja kultūra un hokejs Latvijā pēc būtības. Mums ir vesela virkne lietu, kas vairāku iemeslu dēļ – naudas trūkums, attīstība – netiek uztverta kā norma. Junioru vecumā visās lielajās līgās ir ekipējuma menedžeris. Tā ir hokeja kultūra. Mums tā nav, jo reti kura komanda to var atļauties un uzskata par vajadzīgu.

Skautošana – ir klubi KHL, kuriem ir, bet lielākajai daļai nav. Tas ir saistīts ar finansēm. Līdz tam ir jāizaug. Jānonāk pie punkta, kad tā ir biznesa un hokeja radīta vajadzība, bez kuras nevar iztikt. Lielie klubi var to atļauties, un viņi augšgalā atrodas ne tikai tāpēc, ka viņiem ir daudz naudas. Viņiem ir cilvēki, kuri cauru gadu skatās, analizē, kaut kur arī palīdz attīstīties spēlētājam. "Dinamo" pagaidām tādas sistēmas nav, līdz ar to nākas iesaistīt daudz un dažādus cilvēkus, lai nonāktu pie rezultāta.

Protams, ja skatāmies no šodienas viedokļa, nevaru apgalvot, ka sastāva izvēlē neesam kļūdījušies. Taču – es redzu pozitīvas iezīmes. Ir sākušies pirmie testi, un tas, ko redzu, man tiešām patīk. Ir ārzemnieku rasols, bet pie visa tā viņi cits citu uzmundrina, palīdz. Kad jāuztaisa pēdējais pietupiens, tad visi sapulcējas un skaļi atbalsta. Pie visa tā, ka viņi pirmo reizi atrodas kopā. Tā ir patīkama sajūta, ka sākums ir pareizajā virzienā. Droši vien nebeigšu slavēt, bet ļoti gribu uzteikt Sergeja Zubova piegājienu kā galvenajam trenerim. Esmu pārsteigts un apmierināts.

Pastāsti vairāk par viņu. "Sochi" tomēr nav komanda, kurai Latvijā kāds sekotu līdzi, un pussezonas laikā uz SKA viņš nepaguva atstāt pamanāmu nospiedumu. Ko gaidīt no viņa?
Viņš grib strādāt ar komandu. Mācīt un vest uz priekšu. Viņš nenāca ar uzstādījumu par spēlētāja kvalitātēm vai uzvārdiem. Reizēm atnāk treneris un paziņo, ka viņam vajag tikai Hosu, jo tikai Hosa var iemest. Ar Zubovu apspriedām kandidātus, bet no viņa puses uzstādījumu vai ietekmēšanas nebija. Viņš grib profesionālu attieksmi. No visām pusēm – fiziskā sagatavotība, pašu treneru darbs, grafika ievērošana, ēdināšana, ģērbtuves. Ir skaidra bilde, pēc kādiem principiem strādājam. Ja par hokeju – protams, ka ilgie gadi NHL ir atstājuši savu. Ātrs un pretiniekiem neērts hokejs, ļoti fizisks un, protams, ar vēlmi iemest pēc iespējas vairāk.

Ļoti plašs jautājums, bet – kādas kvalitātes meklējāt spēlētājos? Kāpēc Jānis, nevis Pēteris?
Visu līdz galam negribētos stāstīt, bet idejiski – gribam strādājošu komandu. Čaļi, kuri ir gatavi strādāt. Protams, bez meistarības nekur tālu neaizbrauksi. Tikai stieņus cilājot, nevar uzvarēt. Protams, jāskatās arī, ko varam atļauties no naudas viedokļa un kā savu komandu varam pārdot šiem ārzemniekiem. Ja vari piesaistīt spēlētāju par tādu pat algu, kas viņam bija pagājušajā sezonā, tikai, mainot līgu... Mums jārēķinās, ka "Dinamo" nevar piedāvāt ilgtermiņa līgumus par lielu naudu. Daudziem ārzemniekiem "Dinamo" ir kā atspēriena punkts, lai tiktu uz bagātākām komandām un nopelnītu vairāk. Tāds ir mazo klubu liktenis. Katru reizi šis stāsts ir jāiet no jauna.

Visiem ārzemniekiem ir viena gada līgums?
Jā.

13 ārzemnieki – daudz, maz, ideāli?
13 ir optimālais skaitlis. Ja paskatāmies uz Latvijas izlasi – mums ir gana daudz hokejistu, kuri Ziemeļamerikā spēlē jau AHL līmenī. Paaudžu maiņa izlasē notiek, bet "Dinamo" kontekstā šiem Latvijas spēlētājiem netiekam klāt. KHL kontekstā... Jā, pagājušajā sezonā Švanenbergs un Ošenieks nospēlēja, bet – vai viņi tagad atbilst KHL līmenim? Es teiktu, ka nē. Viņi ir tuvu tam, lai dabūtu minūtes, bet pagaidām viņi nav gatavi pamatsastāva prasībām. Šobrīd ar Latvijas spēlētāju kvalitāti ir tā – tiem, kuri mūs pastiprinātu, mēs netiekam klāt, jo viņiem ir citi līgumi, bet tiem, kuriem tiekam klāt, īsti neatbilst kvalitātei. Līdz ar to tas ir jākompensē ar ārzemniekiem.

Skudra pēc pagājušās sezonas izteicās, ka "Dinamo" ir nepieciešama paaudžu maiņa. Kā spēlētājus, ap kuriem būvēt komandu, viņš nosauca uzbrucējus no viena trijnieka – Švanenbergs, Mārtiņš Dzierkals un Rihards Bukarts. Švanenbergam ir pārbaudes laika līgums, Dzierkala un Bukarta "Dinamo" nav. Gados jauni un Latvijas izlasē spēlējoši... Rodas jautājums: kāpēc?
Švanenbergs ir un domāju, ka paliks "Dinamo". Konceptuāli – "Dinamo" spēlēs tie, kas grib šeit spēlēt.

Mazliet pārfrāzējot – spēlēt Rīgā viņi noteikti grib, bet ne par to summu, kas tiek piedāvāta.

Sarunas otro daļu piedāvāsim trešdien pulksten 11:00