Ābols: "Šī ir, iespējams, grūtākā "Dinamo" sezona"

Interviju sarunājam pēc viena no „Dinamo” treniņiem un Ābols sola, ka 30 – 40 minūtes viņš būs manā rīcībā. Kad ierodos izrādās, ka trenerim jāsteidz uz Hokeja federāciju, kur jānoformē pēdējās formalitātes, lai oficiāli kļūtu par vienu no izlases treneriem. Saruna, protams, ievelkas līdz pat iepriekš solītajai pusstundai un treneris, kurš kopā ar „Dinamo” ir kopš komandas atjaunošanas brīža, var lidot uz Raunas ielu. Sarunas laikā skaram dažādas tēmas. Ābola viedoklis vienmēr ir bijis interesants un izņēmums nav arī šī reize.

Kā vērtējams līdzšinējā sezonā sasniegtais?
Domāju, ka sezona ir tikpat smaga kā pirmā, iespējams, tā ir pat vēl grūtāka. Lielākajai daļai spēlētāju Šuplers bija zināms arī iepriekš, bet šogad bija jāsastrādājas ar jaunu treneri. Tik daudz traumu kā šosezon, manuprāt, mums nav bijis visās līdzšinējās sezonās kopā. Ankipāns atsācis spēlēt pavisam nesen, tas pats attiecināms arī uz Ņiživiju, Džeriņš ir ārā kopš septītās spēles… Laviņš nespēlē jau ilgāku laiku. Savainojumi bijuši arī citiem, bet visus tagad te neuzskaitīšu.

Ar ko izskaidrojams neveiksmīgais sezonas sākums?
Domāju, ka tas viss saistīts ar pārmaiņām. Ar komandu darbu sāka treneris, kuram ir pavisam cits skatījums uz spēli, katram ir nepieciešams laiks, lai pie tā pierastu. Tāpat arī trenerim bija jāiejūtas komandā. Bija pozīcijas, kurās bija nedaudz jāatkāpjas no savām prasībām. Tas viss prasīja laiku un atstāja iespaidu arī uz rezultātiem.

Vai šobrīd Rautakallio pilnībā ir izdevies aprast ar pastāvošo situāciju?
Mūsu mentalitātes ir diezgan atšķirīgas. Viņš ir bijis liels spēlētājs un pārstāv nāciju, kas regulāri izcīna lielas uzvaras. Mēs tomēr esam nedaudz citā situācijā. Mums ir prieks par mazumiņu un bieži lielus mērķus nemaz nevirzām. Trenēt latviešus nav tas pats, kas strādāt ar, piemēram, japāņiem. Viņiem tu pasaki ir jāskrien un viņi skries, mums rodas jautājums – kāpēc jāskrien, ja var darīt pa savam? Es ar viņu vairākkārt esmu runājis par šīm lietām. Mums tomēr nav tik ļoti attīstītas šīs profesionālās attiecības. Ja mani lamā, tad es to uztveru personīgi kā cilvēks, ne kā spēlētājs. Peka ir stingrs un nepiekāpīgs, taču viņš ir pratis pielāgoties. Es uzskatu, ka jau šobrīd viņš ir devis milzīgu ieguldījumu visā Latvijas hokejā. Arī es kā treneris esmu ļoti daudz guvis un iemācījies. Pie Šuplera es jutos ļoti komfortabli, taču arī tagad nav ne vainas, pie visa jaunā ir nedaudz jāpierod. Tāpat arī mūsu spēlētājiem viņš dod ļoti daudz. Ja pie Šuplera komanda spēlēja ar domu, lai kaut kas nenotiek, tad tagad ar principu – arī mēs taču varam! Peka vēlas koncentrēt spēli ne tik daudz uz pretiniekiem, kā uz savu spēli.

Cik ļoti bija jūtams tas, ka Peka pārdzīvo šo neveiksmīgo sezonas sākumu?
Viņš ir tāds cilvēks, kurš cenšas ar problēmām tikt galā pats. Jā, bija reizes, kad viņš nāca un jautāja – ko darām, kā darām, kā tu domā, bet lielā mērā viņš ir vērsts uz iekšu. Ja viņam būs kas sakāms vai jautājams, viņš pats atnāks pie tevis. Šobrīd esmu sapratis, ka lieki viņam iet virsū ar jautājumiem nav vērts. Viņš ir kā tāds vientuļais vilks, kuram lieka brāļošanās nav nepieciešama (smejas).

Ārzemnieku izvēle vienmēr ir liela loterija, bet šosezon laikam ar to nav trāpīts…
Šo jautājumu man pārāk negribētos komentēt. Protams, visiem gribētos, lai ārzemnieku pienesums būtu lielāks, taču sezona nav beigusies. Analizēt ārzemniekus varēsim pavasarī.

Kas notiek ar momentu realizāciju?
Jā, tieši šodien par to atkal runājām ģērbtuvē. Ja neskaita Marselu, kurš šosezon jau guvis vairāk par desmit vārtiem (arī Maskavas „Spartak” sastāvā), tad mums šosezon desmit un vairāk vāru guvis tikai viens. Pagājušajā sezonā, uz šo brīdi mums tādu bija seši…

Ar ko tas izskaidrojams? Spēles stila izmaiņas?
Grūti pateikt, bet nedomāju, ka tas ir iemesls. Man tāda viena konkrēta izskaidrojuma nav. Ja iepriekš bijām starp rezultatīvākajām komandām, tad šosezon tieši pretēji. Spēlējam agresīvāk, taču vārti nekrīt, pat nezinu.

Un pēcspēles metieni?
Tā ir meistarība un psiholoģija. Ja pagājušajā sezonā regulāri meta Dārziņš un Ņiživijs, tad šogad mums nav ne viena ne otra. Lauris ir prom, bet Saša lielu sezonas daļu mokās ar savainojumiem. Pēcspēles metiens un bullītis - tās arī ir divas dažādas lietas, nevajag jaukt. Lai iemestu izgājienā viens pret vienu ir jābūt lielam meistaram.

Pats esat bijis kopā ar „Dinamo” jau kopš komandas atjaunošanas brīža. Kas ir mainījies šo gadu laikā?
Ar katru gadu tiek sperts neliels solītis uz priekšu. Spēlētāji aug un progresē, un to parāda arī vietējo spēlētāju pienesums – Guntis Galviņš, Krišjānis Rēdlihs, Sprukta trijnieks. Arī hokejā daudz kas ir mainījies, treneri viens no otra kaut ko mācās nepārtraukti, spēlētāji gūst pieredzi no katra konkrētā pretspēlētāja. Uzskatu, ka līga attīstās un iet uz priekšu. Krievu komandās, kur ir labi izpildītāji, treneri spēj ieviest kārtību un arī zvaigznes spēlē ļoti disciplinēti.

Kurš ir tas spēlētājs, kurš „Dinamo” rindās progresējis visvairāk?
Noteikti Karsums, Miķelis, Sprukts, arī Guntis Galviņš. Nekaunības viņam vienmēr ir pieticis, taču pēdējās sezonas laikā viņš ir ļoti pielicis. Aizsargam svarīgi ir tas, ka viņš ir pārliecināts par sevi – drosmīgs un nebaidās kļūdīties. Vismaz vizuāli izskatās, ka viņam šīs drosmes ir visvairāk un viņš šobrīd aizvada ļoti labu sezonu. Šī varēja būt lūzuma sezona Andrim Džeriņam, taču savainojums visu nedaudz atmeta atpakaļ. Viņš ir atsācis treniņus un ļoti ceram, ka viņš spēs atgriezties spēļu režīmā vēl šosezon. Gints Meija negūst daudz rezultativitātes punktus, taču ir labs slidotājs, labi pilda trenera dotos uzdevumus un ļoti labi spēlē mazākumā. Arī Kristaps Sotnieks ir pielicis jūtami, viņam ir viss, lai spēlētu vēl labāk.

Katram trenerim ir savi mīluļi un favorīti. Izskatās, ka Pekam tāds ir Galviņš, tā ir?
Jā, tā ir! Gunča ir cilvēks ar lielu es, kuram nepieciešama individuāla pieeja. Izskatās, ka Peka šo sapratni ar viņu ir radis. Viņš spēlē labi, taču dažbrīd viņam šis un tas tiek arī piedots.

Vai „Dinamo” šobrīd jau briest „play-off” spēlēm?
Par to mēs aprunājāmies brīdī, kad līdz regulārā sezonas beigām bija atlikušas 13 spēles. Peka teica, ka viss atkarīgs no mums pašiem – būsim astotie, spēlēsim ar „SKA”, tiksim augstāk pretī, visticamāk, dabūsim kādu citu komandu. Secinājumus izdariet paši, apmēram, tādi bija Pekas vārdi. Atbilde bija momentā - spēle Čeļabinskā! Runāt par iespējamajiem pretiniekiem izslēgšanas spēlēs nav pareizi. Paši esam pierādījuši, ka varam uzvarēt spēcīgas komandas. Vieta „play-off” šobrīd vēl nav garantēta, taču gribētos augstāku vietu kā astotā.

Kā komandā iejuties Hosa?
Statistika runā pati par sevi. Man sanācis dzirdēt runas, ka Hosa ir tāds, Hosa – šitāds. Astoņās spēlēs pieci vārti, trīs piespēles (līdz pēdējai spēlei ar Maskavas „CSKA”), koeficients plus pieci – komentāri lieki. Viņš ļoti labi saprot, kas viņš ir, kur viņš ir un, kas viņam jādara. Tā kā viņš spēlē šobrīd, es redzēju viņu spēlējam Kazaņā. Viņš aizsardzībā atpakaļ bieži vien ir pirmais. Viņš ir ļoti gudrs, viltīgs, ātrām rokām, gūst vārtus un ja viņš guļas zem ripas un bloķē metienus, tad, ko gan mums vairāk vajag? Viņš šobrīd vēlas atgūt savu vārdu un izskatās, ka viņam tas izdosies.

Kādi ir pirmie iespaidi par Tedu Nolanu?
Pirmā reize, kad aprunājāmies, bija Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā. Vakar (janvāra pēdējās dienās) aprunājāmies nedaudz vairāk. Grūti tā uzreiz noraksturot cilvēku (smejas). Likās tāds atklāts un adekvāts cilvēks.

Pašam ilgi nācās domāt, lai piekristu federācijas piedāvājumam?
Piekritu bez domāšanas. Man kā jaunam trenerim tā būs jauna un interesanta pieredze. Esmu strādājis kopā ar Šupleru, tagad darbojamies kopā ar Peku, esmu drošs, ka būs iespēja pamācīties un kaut ko iegūt arī no Nolana. Centīšos izlasei palīdzēt arī ar savu darbu un pieredzi.

Vai jaunais pasaules čempionāta formāts Latvijas izlasei ir parocīgāks?
Tas ir, apmēram, tas pats, kas 1997. gadā. Ja izdosies savākt pienācīgu un solīdu sastāvu, tad izredzes ir gana labas. Ir divas top komandas, taču ar pārējiem var spēlēt. Kāpēc gan lai mēs neuzvarētu krievus vai zviedrus? Viss atkarīgs no mūsu izlases sastāva.

Kas šogad spēlēs Gagarina kausa izcīņas finālā?
Gribētos, lai viena no komandām būtu Rīgas „Dinamo”. Vai tas ir reāli, nezinu. Domāju, ka uz mums neviens neliek, bet kas zina. „Traktors” neizskatās slikti, šī komanda spēlē ļoti pārliecinoši. Teikt, ka „Traktor” ir galvenais favorīts arī nebūtu pareizi, bet man patīk kā tā spēlē. Tā ir laba vidusmēra komanda, taču bez lielām zvaigznēm. Vai Maskavas „Dynamo” ir cerības aizspēlēties līdz finālam, nezinu. Jāsaka, ka „Lokomotīve” pirmssezonas pārbaudes spēlēs izskatījās ļoti iespaidīgi. Lai puišiem vieglas smiltis. Tas hokejs, ko viņi rādīja, sākot ar vārtsargu un beidzot ar komandas spēli, bija iespaidīgs. Tur bija redzama meistarība, aukstasinība… Tā viennozīmīgi bija KHL četrgades spēcīgākā komanda.