Māršals: "Prieks, ka treneri uzticas, bet neuztveru to kā kaut ko pašsaprotamu''

Rīdzinieku pirmā pāra aizsargs Bens Māršals pēc otrās izcīnītās uzvaras divās spēlēs bija pacilātā noskaņojumā. “Sajūtas ir ļoti labas. Uzskatu, ka šovakar parādījām raksturu. Nesanāca pats labākais spēles sākums, bet atradām veidu, kā labāk ievadīt uzbrukumus un nogādāt ripu pie pretinieku vārtiem. Sezonas sākums padevies labs, un cenšamies progresēt katrā spelē,” pauda Māršals.

Amerikāņu hokejists uz “Dinamo” rindām pārgāja no Slovākijas čempionāta. “Banska Bystrica” rindās Māršals aizvadīja ļoti rezultatīvu sezonu, 55 spēlēs sakrājot 46 (12+34) punktus, kļūstot par Slovākijas čempionu un rezultatīvāko aizsargu. Arī “Dinamo” treneru korpuss no aizsarga gaida pienesumu uzbrukumā, uzticot vietu pirmajā vairākuma brigādē. Ja spēlē pret “Spartak” Māršals nopelnīja divas rezultatīvas piespēles, no kurām vienu tieši vairākumā, tad mačā pret “Torpedo” divreiz izcēlās vairākuma otrais piecinieks, par šī brīža labāko komandas vārtu guvēju ar divām ripām kļūstot Brendonam Makmilanam.

“Komandas vairākums bija labs – šodien iemetām divas ripas. Taču tas ir saistīts arī ar to, ka ļoti labi spēlējam mazākumā,” aizsargs uzslavēja komandas biedrus. Pašam Māršalam mazākumos tiek dota iespēja nedaudz atvilkt elpu, kamēr mazākuma speciālista lomu pilda pieredzējušais Sergejs Gimajevs, kurš spēlēm pieteikts kā septītais aizsargs. Tāpat Māršals izcēla vārtsarga Kristera Gudļevska sniegumu: “Gudijs noteikti bija mūsu panākumu atslēga.”

Jautāts par to, vai ir jau pieradis pie KHL spēles stila un ātrumiem, Māršals atbildēja: “Domāju, ka tas notiek no spēles uz spēli. Atkarīgs arī no tā, pret kādām komandām spēlējam. Bet šobrīd jūtos lieliski, gaidu turpmāko sezonu ar nepacietību. Sagaidu, ka komandai veiksies labi, un arī pats esmu apņēmības pilns aizvadīt labu sezonu. Dosimies uz priekšu soli pa solim.”

Abās līdzšinējās spēlēs Seintpolā, Minesotā dzimušais aizsargs iekrājis lielāko spēles laiku “Dinamo” komandā. Pret “Spartak” Māršals laukumā pavadīja 21 minūti un 59 sekundes, bet pret “Torpedo” – 22 minūtes un 16 sekundes.

“Manuprāt, tas saistīts ar to, ka daudz spēlējam vairākumā. Šobrīd treneri man uzticas un par to ir liels prieks. Taču neuztveru to kā pašsaprotamu lietu – jācenšas pašam spēlēt gudru hokeju,” atklāj Māršals, kurš darbojas vienā aizsargu pārī ar Uvi Balinski. Amerikānis piekrita tam, ka abi ir līdzīga stila aizsargi – tādi, kuri labprāt pieslēdzas uzbrukumiem.

“Mums ir laba ķīmija arī ārpus ledus, kas ļoti palīdz arī spēlē. Viņš ir līdzīga stila aizsargs kā es – arī pieslēdzas uzbrukumiem, bet mums pašiem jākontrolē situācijas, kad kādam jāpiesedz otrs un jāpaliek aizmugurē.”

Pēc pirmā mača uzbrucējs Koltons Gilīss, kurš “Dinamo” kreklu velk mugurā jau ceturto sezonu pēc kārtas, izteica atziņu, ka Māršals šo maču atcerēsies visu mūžu arēnā valdošās atmosfēras dēļ. Aizsargs pilnīgi piekrita kolēģa spriedumam: “Tas bija kaut kas neprātīgs [“That was insane”]! Nevaru atcerēties pēdējo reizi, kad spēlēju tādas publikas priekšā. Līdzīgas atmiņas ir par laiku koledžā, kad valsts čempionāta spēlē bija līdzīga atmosfēra. Tā ir pateicība visiem līdzjutējiem. Gilīsam bija taisnība – šo spēli, savu debiju KHL, tiešām nekad neaizmirsīšu.” Maču pret “Spartak” klātienē vēroja vairāk nekā 9000 skatītāju, bet otrajā mačā – vairāk nekā 5000.

Arī dzīvošana Rīgā Māršalam līdz šim sagādājusi tikai pozitīvas emocijas. “Jūtos svētīts. Šeit ir daudz lielisku ēdienu, bagātīga kultūra. Rīgu joprojām tikai apgūstu – tā ir liela pilsēta. Katru dienu atklāju kaut ko jaunu. Līdz šim dzīvošana šeit bijusi vienreizēja,” atzina amerikānis.

Šai brīdī sarunā nedaudz iejaucas jau pieminētais Gilīss, kurš nedaudz paķircina komandas biedru: “Vienkārši staigā pa līniju kā Džonijs Kešs! [“walk the line like Johnny Cash”]” Māršals par komandas biedra piezīmi nosmej un saka, ka Džonija Keša dziesmas gluži nav viņa dziesmu izlasē. “Nē, tā tas nav. Džonijam Kešam ir dziesma “Walk the line”, un Gilīss man to katru reizi piemin, kad pārvietojos pa zilo līniju, un sauc par Džoniju Kešu,” smej aizsargs. “Laikam varu pieņemt to kā savu iesauku komandā.”

“Vairāk klausos alternatīvo mūziku, indī roku. Bet pirms spēlēm man nav svarīgi, kāda mūzika tā ir – galvenais, lai tā uzlādē un dod enerģiju,” atklāj Māršals.