Pētījums: "Igaunijas modeļa" ieviešana ziedojumos jau paredzēja problēmas
Mainoties nodokļu sistēmai, šogad Latvijā ziedojumiem, kas veltīti sabiedriskā labuma organizācijām tika ieviests "Igaunijas modelis", tomēr līdz šim kaimiņvalstī ziedojumu apmērs bija nesalīdzināmi mazāks, līdz ar to jau bija prognozējams, ka ziedojumi kritīsies arī Latvijā, teikts pētījumā, ko prezentē iniciatīva "Es atbalstu sportu!".
Sporta federācijām šī gada sākumā par 51% krities saņemto ziedojumu apmērs, turklāt gada turpinājumā šis kritums varētu būt vēl dramatiskāks, līdz ar to daudzi sporta aktīvisti apvienojušies iniciatīvā "Es par sportu!", vēloties lielas pārmaiņas valsts sporta sistēmā. "Es par sportu!" pasūtījumā izstrādāts pētījums, ko radījusi Ingūna Ābele no zvērinātu advokātu biroja "Primus", un ar to iepazīstinām arī Sportacentrs.com lasītājus. Pētījumā "Primus" apkopojis un analizējis 2018. gada pirmajos sešos mēnešos saņemto ziedojumu apmēru un sniedzis ierosinājumus sabiedriskā labuma organizāciju finansēšanas modeļa uzlabošanai.
Daudzām sporta biedrības ir sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss. SLO ir biedrības un nodibinājumi, kā arī reliģiskas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, ja tām ir piešķirts SLO statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu. SLO, kurām vismaz viena no jomām ir sporta atbalstīšana, pērn ziedojumos kopā saņēma 23 785 997 eiro.
Pirms nodokļu reformas uzņēmumi varēja saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no nodokļa kopējās summas. Savukārt šobrīd uzņēmumi, kuri ziedo SLO, UIN vajadzībām var izvēlēties, vienu no trim atvieglojumiem: Divi no tiem nosaka limitus ziedojumu atskaitīšanai saimnieciskās darbības izdevumos (5% no peļņas vai 2% no algu fonda), kamēr trešais atvieglojums paredz nodokļu atlaidi, bet ir piemērojams tikai gadījumā, ja uzņēmums sadala savu peļņu dividendēs. Tāpat atvieglojuma piemērošanai tiek izvirzīti papildus ierobežojumi, tai skaitā tas netiek piemērots, ja ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu vai nosaukumu. Kā secināts pētījumā, kas izstrādāts pēc "Es par sportu!" pasūtījuma, šobrīd likumā paredzētie ziedojumu ierobežojumi ir zemi un ziedošanas aktivitāti neveicinoši.
No šī gada Latvijas ziedošanas sistēma pārveidota "Igaunijas modeļa" ietekmē, tomēr līdz šim Igaunijā SLO ziedojumos saņēma septiņas reizes mazāk nekā Latvijā. Tā, piemēram, 2015. gadā SLO kopā Latvijā ziedojumos saņēma 53,81 miljonu eiro, bet Igaunijā - 7,6 miljonus. Igaunijas modelis paredz, ka UIN nepiemēro ziedojumiem SLO, par summu, kas nepārsniedz vienu no šādiem kritērijiem: 3% no uzņēmuma darbinieku algotā darba gada ienākumiem, kuriem piemērojamas sociālās iemaksas; vai 10% no iepriekšējā finanšu gada peļņas saskaņā ar finanšu pārskatiem.
Pētījumā veikta arī sporta organizāciju aptauja, kur salīdzināts to saņemto ziedojumu apmērs pērnā gada pirmajā pusē un arī šī gada pirmajos sešos mēnešos. Atbildes sniegusi Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), 26 olimpisko sporta veidu federācijas un sešas neolimpiskās federācijas, kur secināts, ka ziedojumu apmērs šogad audzis vien trijās (hokeja, paukošanas un džudo) federācijās. Vēl 29 federācijas šogad ziedojumus saņēmušas mazākā apmērā, bet vienā summa nav mainījusies. Kopējais ziedojumu apmērs krities par 51 % (jeb 1 030 854 eiro). Šeit arī radies secinājums, ka kopā šogad ziedojumi varētu kristies par aptuveni 75%. LOK sola, ka ceturtdien tā būs saņēmusi atbildes no pilnīgi visām olimpisko sporta veidu federācijām un ieskats varētu būt vēl precīzāks.
Pētījumā "Primus" arī veikusi vairākus secinājumus un priekšlikumus. Secināts, ka Latvija, pārņemot Igaunijas modeli, pārņem arī problēmas Igaunijā SLO sektorā: liela atkarība no valsts/pašvaldību atbalsta, projektu naudām, biedru naudām; privātā sektora ziedojumi un sadarbība joprojām netiek izmantoti, u.c. Latvijā SLO sporta nozarē tiek finansētas caur ziedojumiem un SLO līdz šim paļāvušās uz ziedojumiem, kā būtisku finansējuma avotu. Uzņēmumi parasti neziedo lielākā apjomā par noteiktajiem UIN atvieglojumiem. Savukārt tagad uzņēmumiem ir izdevīgāk sponsorēt SLO (reklamēties) nevis ziedot. SLO darbība šādi iegūstot komerciālu raksturu, kas neatbilst SLO darbības mērķiem. Samazinoties ziedojumu apjomam, samazinās NVO spējas veikt savas (tai skaitā ar deleģēšanas līgumu vai likumu noteiktās) funkcijas, kā rezultātā NVO var nespēt iepriekšējā apjomā (vai vispār) veikt savas funkcijas, kuras savukārt ir nozīmīgas sabiedrībai vai kādai daļai sabiedrības daļa. Situācijā, kurā lielākajai daļai aptaujāto NVO ziedojumu apjoms jau ir samazinājies, kā arī aplūkojot situāciju Igaunijā, ir paredzams ziedojumu apjoma samazinājums.
Priekšlikumos aicināts veikt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmajā daļā, tur neiekļaujot taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 10% (šobrīd 5) apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% (šobrīd 2) no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Savukārt tiek aicināts likumā paredzēt bruto darba darba devēja veiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu. Tiek arī aicināts samazināt taksācijas periodā uzņēmumu ienākuma nodokli par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas. Tāpat pārskatīt ierobežojumus ziedotāja zīmola un nosaukuma izvietošanai
Pētījums aicina pārskatīt sporta organizāciju finansēšanas modeli, jo ziedojumi nav prognozējams finansējuma avots - sekmīgas darbības nodrošināšanai un normatīvajos aktos paredzēto uzdevumu izpildei, sporta organizācijām ir nepieciešama finanšu resursu stabilitāte un finanšu apmēra plūsmas prognozējamība. Tiek secināts, ka pašreizējā finansēšanas sistēma nav piemērota ilgtermiņa programmu atbalstam. Viens no veidiem finanšu stabilitātes veicināšanai ir paredzēt finansēšanu no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem, vienlaikus neveidojot speciālo budžetu. Finansējums būtu proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa, tabakas akcīzes nodokļa, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa (no valsts budžeta daļas). Analoģisks princips paredzēts Valsts kultūrkapitāla fondam.
Tāpat tiek aicināts neierobežot sabiedrisko organizāciju iespējas gūt ienākumus no dažādiem finanšu avotiem, piemēram, veikt saimniecisko darbību. Kā arī tiek aicināts valstiskā līmenī veicināt ziedošanas tradīcijas attīstību Latvijā, kā arī nodrošināt tādu tiesisku sistēmu, kas sekmē biznesa sektora interesi par atbalsta sniegšanu nevalstiskajam sektoram. Šādi jāatvieglo fizisku personu ziedošanas sistēmu - to nevajag apvienot ar citiem attaisnotajiem izdevumiem (medicīnai un izglītībai), kura slieksnis šobrīd ir neadekvāti zems, salīdzinājumā ar citām valstīm. Tiek aicināts celt attaisnoto izdevumu slieksni no 600 uz 1920 eiro ( kā Igaunijā). Tāpat ieviest mehānismu, kas sniedz ziedotājiem (fiziskām pers.) iespēju EDS sistēmā nodokļu pārmaksu novirzīt SLO. Ieviest nemonetārus motivējošus mehānismus uzņēmējiem ziedot: novērst ierobežojumu izvietot publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu, veicinot caurspīdīgumu; izstrādāt jaunu tiesību normu, kas nosaka tiesības piešķirt ziedotājam atbalstīto produktu (grāmatu, koncerta biļeti u.tml.) ziedojuma līgumā paredzētajā apmērā un kārtībā, līdzīgi kā tas tika precizēts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 21. pantā.
Pētījums arī aicina nākamajā valsts budžetā meklēt papildus līdzekļus sporta nozares SLO finansējuma palielināšanai, ņemot vērā ziedojuma apjoma samazināšanos, nosakot atbildīgo institūciju un kritērijus, pēc kuriem līdzekļus sadala. Kā arī aicina pārskatīt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas procesu un nodrošināt tā caurspīdīgumu. Jānodrošina, ka NVO veiktās funkcijas konkrētām mērķa grupām un kopējam sabiedriskam labumam, var tikt īstenotas pienācīgā apjomā, neatkarīgi no ziedojumu piesaistīšanas iespējām. Aicina pārskatīt piešķiramā finansējuma apjoma aprēķināšanas prakses atbilstību deleģētā uzdevuma īstenošanas saturam un patiesajām izmaksām.
Pilna prezentācija atrodama Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) mājaslapā: olimpiade.lv
+10 [+] [-]
+8 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
te taa raksits, njem un lasi pats - Sporta atbalsta iniciatīva: Apsveicama doma,...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]