Vācijā spēlējošais handbolists Valkovskis saņēmis atļauju spēlēt Latvijas izlasē

Šogad 18 gadus vecais Jānis ir iekļauts Vācijas 2. Bundeslīgas komandas “HSC 2000 Coburg” sastāvā. Kā jau iepriekš informējām, leģendārā Latvijas vīriešu izlases spēlētāja Margota Valkovska dēls Latvijas izlasē savu pirmo spēli aizvadīja LHF rīkotajās sacensībās “Baltijas kauss 2023”.

Pastāsti, kura ir tava dzimtā pilsēta? Kur sāki trenēties handbolā?

- Esmu dzimis Jūrmalā, bet principā visu mūžu dzīvoju ārpus Latvijas. Ar Jūrmalu man saistās tikai īsi, bet ļoti sirsnīgi brīži no ciemošanās Latvijā. Cenšamies vienmēr, kad esam Latvijā, atrast brīdi, lai aizbrauktu uz jūru. Handbola gaitas sāku ļoti agri, dzīvojot Austrijā, kur tobrīd spēlēja mans tētis. Jau no trīs gadu vecuma piedalījos mini handbola treniņos, jo tētis tur darbojās kā handbola treneris.

Kāpēc izvēlējies savu dzīvi saistīt ar handbolu? Tava tēta nopelns?

- Kopš bērna kājas ļoti daudz laika esmu pavadījis handbola hallēs. Varētu apgalvot, ka neko citu nemaz nepazīstu, bet tā nav. Man patīk izmēģināt arī citus sportus, bet tas tikai izklaides nolūkā. Kad biju mazāks ar labiem rezultātiem spēlēju papildus arī futbolu, bet handbols vienmēr ir bijis un būs mans sports.

Janvārī aizvadīts Baltijas kauss. Tev bija iespēja doties laukumā. Kādas bija tavas sajūtas, iespaidi pirmo reizi spēlējot Latvijas izlasē?

- Baltijas kauss bija mana pirmā pieredze Latvijas izlasē. Esmu priecīgs, ka man tika dota šī iespēja. Protams, ka biju nedaudz uztraucies kā viss noritēs, jo šī bija pirmā saskare ar Latvijas handbolu. Kaut gan ar savu sniegumu nebiju apmierināts, guvu jaunu un ļoti vērtīgu pieredzi. Ceru, ka turpmāk ar savu dalību spēšu vairāk palīdzēt Latvijas izlasei.

Kā raksturotu savu dzīvi Vācijā? Tagad esi pilngadīgs, nav bijusi vēlme atgriezties Latvijā?

- Mana dzīve Vācijā ir ļoti labi sakārtota un perfekti pakārtota tam, lai lēnām un mērķtiecīgi virzītos pa handbola karjeras kāpnēm. Domas par atgriešanos Latvijā šī iemesla dēļ nav bijušas. Ārzemēs dzīvoju jau kopš septiņu mēnešu vecuma. Latvija man ir mīļa, bet savu dzīvi, galvenokārt, handbola dēļ plānoju arī turpmāk ārpus tās.

Mācies, strādā? Grūti apvienot grafiku ar treniņiem?

- Šobrīd mācos profesiju pēc vācu izglītības sistēmas, kurā ietilpst gan profesionālā skola, gan darbs uzņēmumā. Principā, sešas nedēļas strādāju reģionālā interneta uzņēmumā un divas nedēļas apgūstu teoriju skolā. Pēc diviem gadiem oficiāli iegūšu papīru, ka esmu izmācījies par informācijas tehnoloģiju speciālistu. Pēc darba vai skolas katru dienu dodos uz handbola treniņiem un nedēļas nogalēs parasti spēlēju divas spēles: vienu jauniešu Bundeslīgā un otru pie vienas no vīriešu komandām. Mans treniņu plāns šobrīd tiek kombinēts starp treniņiem pie trīs komandām un bieži trenējos vakaros pie divām komandām pēc kārtas.

Kāpēc izvēlējies par labu Vācijas komandai “HSC 2000 Coburg”?

- HSC 2000 Coburg šobrīd ir mans klubs, jo pirms trīs gadiem kopīgi ar tēvu un brāli izlēmām, ka Koburga ir ļoti laba vieta, kur man un brālim handbolā ilgtermiņā attīstīties. Bija domas un piedāvājumi no citiem, ļoti labiem vācu sporta internātiem, bet lēmums krita par labu Koburgai. Toreiz vecāki spēra lielu soli un pārdeva mūsu iekārtoto māju Bad Neustadtā. Tur bijām nodzīvojuši 10 gadus, tomēr visi kopā pārvācāmies uz Koburgu.

Sezona pusē, vai jau kal plānus nākamajai sezonai? Kādi ir tavi plāni un mērķi tuvākajiem pieciem gadiem?

- Šobrīd man atvilktnē ir līguma uzmetums uz trīs gadiem ar Koburgu. Piedāvājums vilinošs, bet vēl nav parakstīts. Visticamāk, ka tuvākos trīs gadus tiešām palikšu Koburgā. Kas notiks tālāk būs atkarīgs no mana snieguma un piedāvājumiem. Manā nākamo piecu gadu plānā viennozīmīgi ietilpst nopietns līgums vismaz ar otrās Bundeslīgas vai līdzvērtīgu klubu un apgūta oficiāla profesija Vācijā.

Kā vērtē savu pašreizējo sniegumu, spēlējot Vācijā?

- Līdz šim, mērķtiecīgi strādājot handbola laukumā, esmu kļuvis par vienu no vadošajiem spēlētājiem savā jauniešu komandā. Spēlējam augstākajā jauniešu līgā “Jugendbundesliga” un statistiski varam sevi ierindot starp Top 20 jauniešu komandām Vācijā. Paralēli gūstu pieredzi pie otrās bundeslīgas vīriešu komandas un esmu pamata sastāva spēlētājs vīriešu 4.līgas komandā. Ar savu sniegumu un attīstību esmu apmierināts, bet vienmēr gribas vairāk un labāk.

Arī tavs jaunākais brālis spēlē handbolu. Kur?

- Mans brālis Leonards (16) spēlē Coburgas handbola sistēmā. Šobrīd U17 un ar mani kopā “Jugendbundesliga” (U19). Pēc Vācijas likumiem startēt vīriešu komandās ir atļauts tikai no 17 gadu vecuma, tas nozīmē, ka jau šīs vasaras beigās viņš pievienosies manām gaitām Coburgas vīriešu komandu sistēmā. Leonards ir ļoti talantīgs handbolists un esmu pārliecināts, ka nākotnē viņš spēlēs augstas klases handbola klubos.

Tavs kvēlākais sapnis, attīstoties handbolā?

- Es ļoti gribētu iegūt vienu vai pat vairākas nopietnas handbola medaļas vai titulus.

Ko novēlētu jaunajiem handbola censoņiem?

- Es novēlu visiem handbolistiem spēlēt bez traumām un sekot saviem sapņiem.

Izmantotie resursi:
Latvijas Handbola Federācija