Labākās Latvijas handbola komandas regulārajā turnīrā spēlēs tikai Baltijas līgā

Šāds formāts paredzētu, ka četras spēcīgākās Latvijas komandas regulārajā turnīrā startētu tikai Baltijas līgā, bet Latvijas čempionātam pievienotos izslēgšanas spēlēs jeb sākot ar 1/4 fināliem. Savukārt pārējās komandas no SynotTip handbola Virslīgas apvienotos ar 1. līgas komandām, tādā veidā izveidojot pilnvērtīgu Latvijas čempionātu ar iespēju augt un kādu sezonu izkarot sev vietu Baltijas līgas turnīrā. Savu skaidrojumu par šādu lēmumu snieguši visu trīs valstu ģenerālsekretāri.

Guntis Ciematnieks, Latvijas Handbola federācijas (LHF) ģenerālsekretārs: "Šī projekta realizēšanas galvenais mērķis ir Baltijas valstu kopīgās intereses, lai handbols kā sporta veids būtu konkurētspējīgs. Caur vienotas līgas prizmu mēs varētu sekmīgāk attīstīt handbolu gan visā Baltijā kopumā, gan Latvijā, Igaunijā un Lietuva individuāli. Līdz šim esošais Baltijas līgas formāts nodrošināja labu spēļu praksi gan vadošajām komandām, kas var uzlabot savu spēli un gatavoties citiem turnīriem, gan tām, kas grib pacīnīties ar meistarīgākām komandām un pilnveidoties. Galarezultātā gan vienalga jāsaka, ka kopējais līmenis bija jūtami atšķirīgs. Līdzīgs stāsts principā ir arī par katras valsts nacionālo čempionātu, kur līmeņa atšķirības starp komandām ir ļoti izteiktas.

Baltijas vadošās komandas līdz šim demonstrējušas skatāmu handbolu, un līmenis kopumā bija pat ļoti iepriecinošs. Tas ir jānovērtē ikvienam sporta līdzjutējam. To arī gribam sagaidīt no jaunā formāta, jo prognozēju, ka visas spēles būs spraigas, un čempionāts būs neprognozējams. Somijas un Baltkrievijas spēcīgākās komandas, kas nav īsti Baltijas reģions, regulāri iekļuva Final4 turnīrā, kur lielākoties arī parādīja savu īsto spēku. Nav īsti loģiski, ka līgas izšķirošās spēles, kurām potenciāli jāpiesaista vislielākā interese mūsu reģionā, notiek ārpus Baltijas robežām. Ilgāku laiku neviena no Latvijas komandām nav bijusi tuvu finālturnīram. Izņēmums varēja būt šis gads ar Dobeles Tenax dalību.

Uzskatu, ka mums jādomā par to, kā varam celt savu līmeni Baltijā, bet domām par citiem jābūt otrajā plānā. Nenoliedzami ir ļoti vērtīgi pacīnīties ar klubiem, kas ir ar Čempionu līgas spēļu praksi. Pat spēt uzvarēt šādas komandas, kas šogad izdevās Dobeles Tenax. Domāju, tam var organizēt cita veida turnīru, rīkojot Austrumeiropas čempionu kausu, bet atkal ir cits stāsts. Ja sāksim ar iekšējo čempionātu un Baltijas vadošajām komandām, tad tā noteikti būs jauna motivācija daudziem, jo īpaši jaunajiem handbolistiem, kas grib sevi apliecināt un pierādīt. Baltijas līgas būs labs atspēriens. Katrs uz šo projektu skatās ar savu interesi, bet tam jākalpo kā vienotam modelim, lai mēs attīstītu handbolu un meklētu jaunus ceļus, kā to izdarīt.

Redzam, ka tā ir laba iespēja klubiem sevi prezentēt un likt vienu soli uz priekšu. Protams, tas nebūs vienkārši, jo prasīs papildu izmaksas un citu darba kvalitāti, bet ticu, ka tas ir pareizais virziens, lai mēs noturētos starp citu organizāciju un sporta veidu piedāvājumiem. Organizējot Baltijas līgu ar četrām komandām no katras valsts ar vienotu un skaidru izspēles sistēmu, ilgtermiņā iegūsim lielāku auditoriju un piesaistīsim arī lielāku uzmanību no potenciālajiem sadarbības partneriem, kas mums varētu palīdzēt attīstīt līgas prestižu un celt popularitāti. Uzreiz visu paveikt nebūs iespējams, būs jāieliek liels darbs, lai visus mērķus varētu sasniegt, bet ticu, ka sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju tas mums ir pa spēkam. Ir daudzas idejas, kā soli pa solim pilnveidosim jau izstrādāto plānu. Ceru, ka mums noticēs klubi, atbalstītāji un arī sporta līdzjutējs."

Migļus Astrausks, Lietuvas Handbola federācijas (LRF) ģenerālsekretārs: "Baltijas handbola līgai ir sena un lieliska vēsture. Tas ir vecākais reģionālais turnīrs Eiropā. Pirmo čempionu noteicām 1993. gadā. Baltijas līgā šo gadu laikā ir spēlējušas komandas no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Somijas un Grenlandes. Baltijas līgas klubi ir uzvarējuši ne tikai vietējos čempionātos, bet arī Eiropas kausā, ir arī spēlējuši Čempionu līgā. Bet neskatoties uz vareno vēsturi, Baltijas līgas nekad nav bijusi atzīta par oficiālu čempionātu no EHF puses. Labs piemērs ir SEHA līga, kas šobrīd ir starp piecām spēcīgākajām līgām pasaulē. Baltijas līga pēdējos gados ir stagnējusi. Klubi spēlēja spēlēšanas pēc, lai būtu kāds papildu turnīrs. Klubiem tā nebija prioritāte. Pēdējos gados tieši Baltijas valstu klubiem no šī turnīra bija maz ieguvumu. Ideja ir izveidot prestižu turnīru ar spēcīgu menedžmenta un mārketinga struktūru, labu komunikāciju sociālajos tīklos, stabilu kalendāru, kas palīdzētu progresēt klubiem, spēlētājiem un handbolam kopumā.

Sarunas par šādām izmaiņām notika jau pirms dažiem gadiem, bet tas bija tikai runu līmenī. Igaunija pēc tam uzņēmās iniciatīvu, organizējot pirmo mūsu kopīgo sanāksmi Tallinā. Tur nolēmām izveidot Baltijas handbola asociāciju, kuras viens no produktiem būs Baltijas handbola līga. Turnīrs sniegs iespēju progresēt spēlētājiem, iegūt starptautisko spēļu pieredzi, kas palīdzēs mūsu nacionālajām izlasēm. Arī klubiem būs jāprogresē, ievērojot visas prasības no līgas. Bet tajā pašā laikā līga ar to palīdzēs klubiem arī pelnīt ar handbolu. Spēļu organizēšanai būs jābūt augstākajā līmenī, lai mēs varētu sacensties ar citiem sporta veidiem mūsu valstīs. Handbola līdzjutējiem būs iespēja baudīt šīs spēles, būt daļai no šī turnīra."

Pirje Orasona, Igaunijas Handbola asociācijas ģenerālsekretāre: "Visas trīs federācijas ieguldīja darbu, lai šādu ideju realizētu. Pie tās sākām strādāt jau pirms gada. Protams, ka notikumi šajā pavasarī ietekmē arī mūsu sporta veidu, taču ceram, ka sadarbībā ar klubiem spēsim sākt jauno formātu. Domāju, ka šāda turnīra sākšana palīdzēs progresēt visu trīs valstu federācijām un nacionālajām izlasēm.

Sports vienmēr ir bijis kaut kas vairāk par sportu. Tie ir draugi, komandas biedri, izaicinājumi un pārbaudījumi, kas nav maz. Baltijas līgas klubu attīstība ies roku rokā ar klubu attīstību. Viens no mūsu mērķiem ir palielināt klubu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Baltijas līgas jaunā formāta izveidošana ir tikai pirmais solis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbībā. Plānojam organizēt kopīgus treniņus un nacionālo izlašu spēles. Handbola līdzjutēji turpmāk varēs plānot aizraujošu handbola spēļu apmeklēšanu nedēļas nogalēs. Spēļu rezultāti būs neprognozējami, tāpēc vienīgā izvēle ir dzīvot kopā ar savu mīļāko komandu un būt astotajam spēlētājam laukumā."

Aizvadītajā sezonā Virslīgā sezonas pārtraukšanas brīdī vadībā bija "Tenax" ar 14 uzvarām 14 spēlēs, kamēr otrie bija Rīgas "Celtnieks" ar 12 panākumiem un divām neveiksmēm. Ogrēnieši (8-1-5) ieņēma trešo vietu, bet ceturtā labākā komanda bija "Latgols" (7-0-7). Koronavīrusa pandēmijas dēļ pārtrauktajā sezonā čempioni netika noteikti. Baltijas līgā šosezon piedalījās tikai "Tenax" (4-1-4 un 4. vieta A grupā) un "Celtnieks" (4-1-2 un 1. vieta B grupā).

Izmantotie resursi:
Latvijas Handbola Federācija