Mūžībā devies Vitauts Mihalovskis

Tā sagadījās, ka savu pašu pirmo TV reportāžu, būdams vēl pirmo kursu students Latvijas universitātē (tolaik - LVU), veidoju tieši par Ogres vīriešu handbola komandu un Vitautu Mihalovski. Tas bija 80. gadu sākumā iknedēļas sporta pārraidē "Arēna". Bijām pazīstami jau iepriekš, jo tieši tajā laikā ienācu uz palikšanu handbola aprindās un tikāmies gan Latvijas čempionāta spēlēs, gan Rīgas "Celtnieka" meistarkomandas spēlēs.

Tad netikāmies īsāku vai ilgāku laiku, netikāmies pat vairākus gadus, kamēr Vitauts Mihalovskis veica savu militāro misiju ārzemēs. Satiekoties -n sarunas par handbolu, jo tas vienmēr bija Vitauta sirdī. Nereti atcerējāmies arī 1984. gada PSRS skolnieku spartakiādi Taškentā, kur Vitauts bija Latvijas puišu izlases galvenais treneris un kur tikāmies katrā spēlē. Latvijas izlase, ja nemaldos, toreiz ieņēma 7. vietu, bet Ainārs Dudarevs kļuva par turnīra otru rezultatīvāko spēlētāju aiz vēlāk slavenā divkārtējā pasaules gada labākā handbolista Talanta Duišebajeva (spēlēja toreiz Kirgīzijas izlasē).

Par Vitauta devumu Latvijas handbolā liecina kaut vai tikai viņa pazīstamāko audzēkņu vārdi, no kuriem varētu iznākt gandrīz pilna un ļoti laba komanda - jau minētais Ainārs Dudarevs (ilggadējs Rīgas "Celtnieka" meistarkomandas spēlētājs), Valts Bērziņš (ilggadējs "Celtnieka" spēlētājs, PSRS izlases kandidāts, dienesta laikā - PSRS čempions ar Maskavas CSKA), Juris Jonāns (ilggadējs "Celtnieka" spēlētājs, PSRS izlases kandidāts), Jānis Dūšelis (ilggadējs "Celtnieka" spēlētājs), Vilnis Āzens (bijušais "Celtnieka" spēlētājs), Ojārs Ošiņs (bijušais "Celtnieka" spēlētājs), Einārs Siliņš (bijušais "Celtnieka" spēlētājs, bronzas medaļas ieguvējs PSRS junioru čempionātā), Andris Sosnars, Andrejs Peško (abi no minētās 1984. gada skolnieku spartakiādes izlases,kuras sastāvā, šķiet, bija 5 vai 6 Ogres handbola audzēkņi)... Kādu varbūt piemirsu.

Vitauta vadībā Ogres komandā ilgi spēlēja daudzi Latvijas čempionāta līmenī labi pazīstami spēlētāji. Kopš tika izveidots HK "Ogre un līdz pat pagājušajam gadam - kamēr ļāva veselība - Vitauts bija tā prezidents. Pagājušajā gadā pēdējo reizi arī tikāmies - protams, ka vienā no Latvijas virslīgas čempionāta spēlēm Ogrē.

Par Vitauta Mihalovska devumu foto liecina kaut vai tikai vairāk nekā 20 personālās izstādes (arī ārzemēs) un arī šeit viņš ir izaudzinājis daudzus meistarus. Ar Vitauta devumu fotomākslā var iepazīties foto kluba "Ogre" mājas lapā, bet par viņa militāro karjeru kopš Zemessardzes izveidošanas lai liecina kaut vai tikai faktoloģiskais materiāls:
1991. –1994. Latvijas Zemessardzes ārrindas dienests. 54. bataljona Ikšķiles vada komandieris. Virsleitnants 1994. – 1995. ZS 54. bat. Operāciju plānošanas daļas priekšnieks.Virsleitnants. 1995. - 1997. Nacionālo bruņoto spēku štāba operāciju plānošanas pārvaldes, plānošanas virsnieks. Kapteinis 1997. – 1998. Nacionālo bruņoto spēku Operāciju plānošanas pārvaldes priekšnieks Kapteinis. 1998. – 1999. Aizsardzības ministrijas Starptautisko sakaru departaments. Majors 1999. – 2003. Aizsardzības atašejs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īslandē 2003. – 2007. Latvijas Aizsardzības atašejs Lielbritānijā, Nīderlandē. Pulkvežleitnants.
Lielisks cilvēks. Patriots. Treneris. Fotomeistars.

Lai vieglas smiltis, Vitaut...