Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3

Virslīga 2020. gadā: jaunība, leģionāri un rezultativitāte

Agris Suveizda

Virslīga 2020. gadā: jaunība, leģionāri un rezultativitāte
Tolu Arokodare. Foto: Jānis Līgats

Virslīgas futbola sezona uz iepriekšējo gadu fona izcēlās ne tikai ar pašsaprotamo – Covid-19 pandēmiju un no tās izrietošajām sekām, piemēram, turnīra īsuma un kalendāra saspiestību. Šī bija arī pirmā sezona jaunā leģionāru limita apstākļos, minimālo laukumā esošo vietējo spēlētāju skaitu samazinot divkārši (no sešiem uz trim), un tāpat Virslīgas klubi turpināja kursu uz sastāva atjaunināšanu – komandu vidējais vecums bija jaunākais šajā desmitgadē. Un līgā spēlētais futbols kļuva krietni rezultatīvāks.

Vietējo futbolistu laukumā vairāk nekā leģionāru

Jaunā leģionāru limita sausais atlikums debijas sezonā ir tāds, ka katrā Virslīgas komandā vienlaikus laukumā bija vidēji 5,68 vietējie futbolisti jeb vietējo īpatsvars drusku pārsniedza 50%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu kritums bija tikai par 0,79 spēlētājiem, bet kvantitatīvā ziņā uz komandu pieauguma rēķina vietējo skaits bija gandrīz nemainīgs – ja iepriekšējā sezonā vienā nosacītajā kārtā (nosacīti, jo bija nepāra skaits klubu) bija vidēji 58,23 vietējo, tad šogad 56,80. Arī vietējo jauniešu skaits, kas leģionāru ieplūšanas gadījumā ir lielākā riska grupa, bija ļoti pieklājīgs – vidēji laukumā spēlēja 2,36 vietējie futbolisti, kuri vecuma ziņā drīkstēja kandidēt uz U21 izlasi. Sezonu iepriekš tādu bija 1,63.

2020. gada statistika

KomandaVietējieVecumsVietējie U21Visi U21Visi U23
Riga4.8027.210.190.223.08
RFS4.4326.730.281.454.11
Valmiera4.1021.962.207.1210.22
Ventspils3.2927.351.261.512.59
Liepāja5.6927.200.631.564.37
Spartaks3.3423.150.586.547.67
Jelgava8.7624.583.394.067.16
Daugavpils6.5622.804.827.858.76
Metta7.7720.646.469.6910.99
Tukums8.0722.943.785.388.52
Visa līga5.6824.442.364.566.77
Bez Tukuma5.4224.622.204.446.55
2019. gads6.4725.121.632.774.92

Piebildes: 1) šajā rakstā par vietējo futbolistu uzskatīti tie, kuri drīkst spēlēt Latvijas izlasē, nevis Latvijā izaudzinātie spēlētāji, kā ir pēc reglamenta. Tādējādi manā statistikā Kristians Damians Torress ir vietējais, bet Vugars Askerovs - leģionārs, kaut pēc reglamenta ir otrādi. Tādēļ "Jelgavā" pagājušajā sezonā pēc manas definīcijas sanāca pat mazāk nekā seši vietējie vidēji laukumā (Artjoma Osipova dēļ), kas būtu pretrunā reglamentam. 2) vecuma grupas tika pielāgotas U21 izlases kvalifikācijas cikliem jeb U21 vecuma grupā ietilpst 1998. gadā dzimušie un jaunāki, bet U23 vecuma grupā - 1996. gadā dzimušie un jaunāki. Tātad pēc būtības tās drīzāk bija U24 un U22 vecuma grupas. 3) Noraidījumu dēļ trūkstošās minūtes netika kompensētas, tādēļ "Mettai" U23 vecuma grupā nesanāk pilni 11,00 spēlētāji, kaut neviens komandā nebija vecāks par 23 gadiem.

Šai statistikai gan ir vajadzīga virkne atkāpju. Pirmkārt, vietējo futbolistu spēles laika kritums bija pieklājīgs uz iepriekšējās sezonas fona, taču tas nenozīmē, ka iepriekšējā sezonā šis rādītājs bija optimāls. Virslīgā jau vairākus gadus bija tendence palielināties leģionāru skaitam, un pie mums vietējo vidējais skaits 2019. gadā bija tikai nedaudz lielāks nekā Lietuvā, kur leģionāru limits ir vēl krietni brīvāks par mūsu šīs sezonas reglamentu. Un mazā komandu skaita (uz Eiropas, nevis Lietuvas fona) dēļ kvantitatīvā ziņā Virslīgā vietējo spēlē būtiski mazāk nekā virknē citu līgu ar samērā līdzīgu vidējo rādītāju, taču lielāku komandu daudzumu. Otrkārt, jāņem vērā pandēmijas apstākļi, kas rada šaubas par šo skaitļu objektivitāti, - ja ne pandēmijas, tad "Daugavpils" un jo īpaši "Tukuma 2000"/TSS leģionāru skaits laukumā visdrīzāk būtu bijis krietni lielāks. Visos vadošā sešinieka klubos leģionāru skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga (labāko sešinieka vidējais latviešu skaits saruka no 6,44 līdz 4,28), tādēļ līgas statistika ir ļoti atkarīga no apakšgala klubu filosofijas – ārzemniecisks Tukums šosezon vai ārzemnieciska "Lokomotiv" nākamsezon šos skaitļus var būtiski mainīt.

Treškārt, gan vietējo spēlētāju, gan vietējo jauniešu īpatsvars laukumā pieauga sezonas gaitā, bet pirmajā kārtā vidējais latviešu skaits laukumā bija 5,07 jeb vairāk nekā par pusspēlētāju mazāks nekā sezonas griezumā. Ja vietējo spēlētāju skaita neliels pieaugums sezonas gaitā kopumā ir loģisks blīvā kalendāra un attiecīgās rotācijas dēļ, tad netrūka piemēru, kur vietējo skaits pieauga ne aiz labas dzīves – "Riga" netrāpīja ar kreisās malas aizsargu Talošu, kuram tika pateikts paldies jau pēc divām spēlēm, "Metta" ar leģionāriem netrāpīja vispār, bet "Jelgavai" strauji ruka finansiālā rocība. Šim trijniekam vietējo skaits sezonas gaitā pieauga par vidēji 1,0-1,5. Vienīgais klubs, kurā vietējo pieaugums sastāva kvalitātes un konkurences ziņā izceļams kā pozitīvs, bija RFS, kas vasarā piesaistīja ļoti spēcīgus vietējos futbolistus Vitālija Jagodinska un Jāņa Ikaunieka personās.

Ceturtkārt, jauniešu statistikā ar U21 ir saprasts nevis 21 gada vecuma cenzs, bet gan atbilstība U21 kvalifikācijas ciklam, tādējādi gan 2019. gadā, gan 2020. gadā šajā vecuma grupā iekļuva spēlētāji, kuri dzimuši ne agrāk par 1998. gadu. Līdz ar to pāra gada sezonas statistika ir jāsalīdzina nevis ar iepriekšējo sezonu (gadu vecāka futbolista spēles laikam būtu jāaug), bet gan citām pāra gada sezonām. Šajā ziņā 2,36 vidēji U21 vecuma vietējie ir mazāk nekā 2014. un 2016. gadā (attiecīgi 2,96 un 2,69), taču praktiski identiski 2018. gadam (2,39). Tādējādi jauniešu ziņā progresa nebija, taču arī ne regresa, kas ir labā ziņa, turklāt jāuzsver, ka Virslīga jauniešu ziņā uz Eiropas fona izskatās ļoti labi – tiesa, šis rādītājs ir pārāk atkarīgs no "Mettas" un "Daugavpils". Būs interesanti pavērot tendences pārējos klubos nākamajā ciklā, kad būs jāskaita jau citu dzimšanas gadu minūtes un daudzi klubi potenciālos U21 izlases spēlētājus vēl nebūs piesaistījuši.

2019. un 2020. g. sezonu salīdzinājums

KlubsVietējieVietējie U21Vecums
Riga6.57-4.800.16-0.1927.62-27.21
RFS6.23-4.430.00-0.2828.00-26.73
Valmiera6.88-4.100.85-2.2024.11-21.96
Ventspils6.06-3.291.25-1.2625.22-27.35
Liepāja6.56-5.691.44-0.6326.29-27.20
Spartaks6.34-3.340.90-0.5824.44-23.15
Jelgava5.88-8.760.99-3.3925.74-24.58
Daugavpils6.56-6.564.79-4.8223.31-22.80
Metta7.17-7.774.32-6.4621.32-20.64

"Tukuma 2000"/TSS tabulā nav, jo klubs 2019. gadā spēlēja 1. līgā un komplektāciju veica cita reglamenta un konkurences apstākļos.

Latvieši aizsardzībā un pretinieku nešķirotājs Krollis

Piepildījās diezgan acīmredzamā prognoze par to, ka vadošajos klubos latvieši pildīs galvenokārt aizsardzības funkcijas. Sešos vadošajos klubos vismaz desmit reizes pamatsastāvā šosezon izgāja 29 latviešu spēlētāji, no kuriem 19 bija vārtsargi vai aizsargi. Vēl septiņi bija pussargi, bet uzbrucēju bija tikai trīs – viens no "Liepājas" līderiem Artūrs Karašausks, ventspilnieks Kaspars Svārups un Ēriks Punculs, kurš vietu "Valmieras" sākumsastāvā atkaroja sezonas beigās. Jāatceras gan, ka lielākā daļa Latvijas vadošo uzbrukuma spēlētāju ir ārzemēs - Vladislavs Gutkovskis, Roberts Uldriķis, Dāvis Ikaunieks, Andrejs Cigaņiks, Daniels Ontužāns, Valērijs Šabala, pieskaitīt uzbrūkošajai grupai var arī Gļebu Kļuškinu. Ar viņiem aina droši vien būtu labāka.

PozīcijaLatvieši "Top 6" klubu pamatsastāvā
VārtsargiOzols 23; Ošs 18; Zviedris 12
Centra aizsargiJagodinskis 21; Bulvītis 21; Bērenfelds 18; E. Stuglis 17
Černomordijs 16; D. Litvinskis 16; Isajevs 11; Balodis 10
Malējie aizsargiJurkovskis 25; Kārkliņš 24; Solovjovs 21; Savaļnieks 17
Fjodorovs 17; Rugins 15; Sorokins 13; Pētersons 10
PussargiJaunzems 25; Tīdenbergs 23; Ķigurs 22; I. Stuglis 20
Ulimbaševs 16; Zjuzins 13; Ikaunieks 11
UzbrucējiKarašausks 19; Svārups 17; Punculs 13

Līgā kopumā latvieši iesita tikai 31,8% vārtu (atceramies, ka viņu īpatsvars bija virs 50%), vadošā sešinieka klubos latvieši iesita 26,5% vārtu, bet vadošā sešinieka klubu latvieši pret citiem vadošā sešinieka klubiem guva tikai 19,1% savu klubu vārtu. Šajā ziņā Svārups un Punculs bija spilgti piemēri, pret vadošo sešinieku iesitot tikai pa vieniem vārtiem, un arī Karašausks vairāk iesita pret pastarīšiem – piecus no deviņiem vārtiem. Latviešu snaiperu godu gan aizstāvēja "Mettas" uzbrucējs Raimonds Krollis, kurš par spīti tam, ka spēlēja otrajā vājākajā komandā, spēja iesist gandrīz visām Virslīgas komandām – bešā viņš palika vienīgi pret "Liepāju". Par labākajiem vārtu guvējiem, izejot uz maiņu, kļuva latvieši Punculs un Svārups.

Pret Top6SkApakšgalsSkUzvaras vārtiSkUz maiņuSk
Arokodare9 (2)Dodo11 (1)Dodo5Punculs5/7
Emersons8Mbombo8Arokodare5Svārups4/8
Kuadio7Belakovičs8Šimkovičs4Mbombo4/12
J. Kozlovs7 (1)Svārups7Prenga3Debelko3/4
Belakovičs7 (2)Ofors7Kuadio3Nvaoriza3/6
Dodo7 (4)Punculs6J. Kozlovs3Ofors3/10
Krollis6Arokodare6 (1)Mbombo3
Smits5Karašausks5

Visvairāk vārtu uzmainītiem spēlētājiem bija "Riga" rindās - 16 no 60 jeb 26,7% vārtus čempionei guva rezervisti. Savukārt vismazāk bija "Mettai" - tās vienīgos vārtus, ejot uz maiņu, guva raženais centra aizsargs Normunds Uldriķis, izraudams uzvaru pār "Liepāju" (2:1).

Tikai viena iekarota pretinieka pietrūka arī "Spartaka" serbu līderim Nemaņam Belakovičam, kurš ne reizi neiesita…tukumniekiem. Belakovičs bija pārliecinošs līderis izdarīto sitienu ziņā (50 mērķī, 117 pavisam), bet latvietis Krollis bija turpat līdzās – 75 sitieni bija otrais rādītājs līgā, bet 30 sitieni mērķī bija trešais. Tiesa gan, Krollis aizvadīja 82,1% sezonas minūšu un vidējā sitienu skaita ziņā bija astotais. Belakovičs dominēja arī vidējos sitienu rādītājos un to būtu paveicis arī bez iespaidīgiem 14 sitieniem priekšpēdējā kārtā pret "Jelgavu" (7:0), kad "Spartaks" izpildīja fantastiskus 50 sitienus spēlē (bez "Jelgavas" spēles Belakovičs izdarīja vidēji 4,38 sitienus 90 minūtēs). Toties kvalitātes rādītājos izceļas izcilais Dodo sniegums – ja Belakoviča, Krollim, Jevgeņijam Kozlovam, Karašauskam vieniem vārtiem vidēji vajadzēja 6-8 sitienus, brazīlietim rezultatīvs bija katrs otrais sitiens. Vidēji 90 minūtēs Dodo guva 1,01 vārtus, šajā ziņā pavisam drusku apsteidzot Tolu Arokodari (0,97), taču visvairāk vārtu pilnā mačā guva Kulē Mbombo (1,08), kurš gan nevienus neiesita pret medaļniecēm RFS un "Valmieru". Jāpiebilst, ka par sezonas snaiperi kļuvušais Dodo 11 no 18 vārtiem iesita pret apakšējo četrinieku, kamēr labākais bombardieris pret lielo sešinieku bija Arokodare (9 no 15).

SpēlētājsVārtiVārti 90'SitieniSitieni/vārtiSpēlētājsSitieni 90'
Dodo18 (5)1.0125/362.00Belakovičs4.77
Belakovičs15 (2)0.6150/1177.80Mbombo3.87
Arokodare15 (3)0.9830/553.67J. Kozlovs3.77
Mbombo12 (2)1.0824/433.58Eristavi3.71
Krollis11 (1)0.5030/756.82Arokodare3.58
J. Kozlovs11 (1)0.5832/746.45Karašausks3.54
Ofors100.6624/494.90Smits3.44
Emersons100.5521/404.00Krollis3.38
Karašausks9 (1)0.4925/657.22Punculs3.27
Svārups80.4915/293.63Ofors3.25

Vidējo sitienu statistikā vērā ņemti tikai tie futbolisti, kuri aizvadīja vismaz 900 minūtes jeb pilnas 10 spēles. "Valmieras" un "Daugavpils" nepabeigtā spēle sitienu statistikā netika ņemta vērā, jo par šo maču atskaite nav pieejama. Datu avots: InStat.

Apbrīnojamā "Valmiera" un potenciālu neizmantojušais "Spartaks"

Ja raksta sākumā papētījāt tabulās norādītos vecumus, droši vien pamanījāt ne tikai superjauno "Mettu", kura pašlaik visdrīzāk ir jaunākā komanda visās Eiropas augstākajās līgās, bet arī bronzas īpašnieci "Valmieru", kura no pagājušās sezonas vecuma nometa vairāk nekā divus gadus un bija otrā jaunākā komanda līgā, gandrīz visiem spēlētājiem neesot vecākiem par 24 gadiem. Taču "Valmieras" bronzu vēl īpašāku padara tas, ka komandai bija arī trešā mazākā bumbas kontrole – pat mazāka nekā tai pašai "Mettai". Pretuzbrukumus mīlošajai "Valmierai" lielāka bumbas kontrole pret pirmā sešinieka klubiem bija tikai divās no piecpadsmit spēlēm, un arī tās divas drīzāk izskatās pēc nejaušībām – pret "Liepāju" (1:1 mājās) pārākums bumbas kontrolē bija tikai trīs sekunžu apmērā, bet pret "Ventspili" (3:0 mājās, 51,5%) vidzemnieki 52 minūtes spēlēja vairākumā.

Virslīgas statistika

KomandaBumbaSitieniMērķīDivcīņas
Riga58.74% (1.)+9.23 (1.)+3.46 (1.)54.00% (1.)
RFS56.69% (2.)+3.96 (4.)+2.85 (2.)51.33% (4.)
Valmiera46.15% (8.)-0.12 (6.)+0.85 (5.)51.67% (3.)
Ventspils55.25% (3.)+4.54 (3.)+0.58 (6.)52.99% (2.)
Liepāja53.59% (4.)+1.70 (5.)+1.37 (4.)49.69% (6.)
Spartaks53.32% (5.)+5.67 (2.)+2.00 (3.)49.46% (8.)
Jelgava46.71% (6.)-5.59 (8.)-3.00 (9.)49.69% (6.)
Daugavpils42.33% (9.)-3.38 (7.)-1.65 (7.)49.96% (5.)
Metta46.41% (7.)-7.85 (10.)-2.44 (8.)46.58% (9.)
Tukums40.90% (10.)-7.33 (9.)-3.67 (10.)45.21% (10.)

Statistikā nav iekļauta "Valmieras" pārtrauktā spēle pret "Daugavpili" (3:0), par kuru InStat analīze nav pieejama. Datu avots: InStat.

"Valmieras" bumbas kontrole

Pretiniece1. spēle2. spēle3. spēle
Riga40.7%43.8%43.1%
RFS41.9%41.0%29.6%
Ventspils45.2%51.5%38.1%
Liepāja36.1%50.0%32.9%
Spartaks45.0%39.0%48.5%
Jelgava46.3%51.1%55.4%
Daugavpils52.3%46.1%?
Metta46.2%51.4%50.3%
Tukums67.2%55.5%51.8%

Kamēr "Valmiera" droši vien savu potenciālu izmantoja vislabāk, kā negatīvāko piemēru var izcelt Jūrmalas "Spartaku", kas vēl vasarā gozējās Eirokausu zonā, bet sezonu noslēdza briesmīgi un nokrita pat uz sesto vietu. Kā varat redzēt augstāk esošajā tabulā, "Spartaks" sitienu starpības ziņā bija starp līgas vadošajiem klubiem, un tas būtiski nemainītos arī tad, ja saprotamu iemeslu dēļ sezonas pēdējās divas kārtas uzskatītu par neobjektīvām un no statistikas izslēgtu. Un vēl lielāka nožēla par vietu tabulā jūrmalniekiem būtu tad, ja paskatītos spēļu galotnes – tajās "Spartaks" bija pārliecinoši sliktākais klubs Virslīgā. Ja vērā ņem iznākuma maiņu pēdējās 20 minūtēs (jeb sākot no 71. minūtes), "Spartaks" pamanījās zaudēt pat 11 punktus.

PtiPretinieceRezultātsMinūteRezultāts
+2Metta1:171'2:1
-2Valmiera2:179'2:2
-1Liepāja2:281'2:3
-2RFS1:089'1:1
-2Ventspils1:080'1:1
-2Liepāja2:088'90'+42:2
+1Daugavpils2:384'3:3
-3Riga1:076'90'+61:2
-1Ventspils1:183'1:2
-1Tukums2:271'2:3

Piebilde: ja komanda 71. minūti sagaidīja vadībā, tad ielaida, bet beigās tomēr izrāva uzvaru, tie tik un tā tika skaitīti kā +2 punkti – lai arī beigu iznākums bija tāds pats kā galotnes sākumā.

Atkarībā no minūtes, kuru ņem par atskaites punktu, vai metodes, šie skaitļi drusku mainītos, taču ne tendence – "Spartaka" jaunā un nestabilā komanda galotnēs atstāja, iespējams, pat bronzas medaļas. "Spartaks" sasniedza fenomenālu rādītāju, vārtus gūstot visās sezonas spēlēs, un tikai sešās no tām jūrmalnieki nebija vadībā kaut uz mirkli, taču no šīs 21 spēles "Spartaks" uzvarēja tikai 11. Tikmēr pieredzējušās komandas…"Riga" uzvarēja visās 23 spēlēs, kurās bija vadībā, bet RFS, "Ventspils" un "Liepāja" vadību līdz uzvarai nenoveda tikai divos mačos. Šajā ziņā jauniešiem raksturīgos amerikāņu kalniņus izjuta arī "Valmiera", kas uzvarēja tikai 13 no 20 spēlēm, kurās bija vadībā, taču valmieriešiem pietika rakstura arī nezaudēt 10 no 16 spēlēm, kurās bija iedzinēju lomā. "Spartaks" zaudēja deviņos no piecpadsmit mačiem, kuros kaut uz mirkli zaudēja. Ja sarēķina minūšu skaitu, cik ilgi komanda bija vadībā un iedzinējos, ar milzīgu atrāvienu līderos ir Rīgas klubi, taču arī šeit trešajā vietā ir tieši "Spartaks", kas vadībā bija visos trijos mačos pret čempioni, beigās pret to iegūstot četrus punktus. Galotnes ievērojami ietekmēja arī cīņu par izdzīvošanu, kur pirkstos kost var tukumnieki, bet jelgavnieki bez teicamām galotnēm tabulā, iespējams, riskētu pat ar izkrišanu.

KomandaPtiGalotnePti 70min.VadībāUzvarasIedzinējosZaudējumiSummā
Riga69+8611364 min.23/23150 min.3/5+1214 min.
RFS66+2641311 min.21/23308 min.3/7+1003 min.
Valmiera47*+245825 min.13/20550 min.6/16+275 min.
Ventspils44+143644 min.11/13495 min.7/13+149 min.
Liepāja42+636688 min.12/14708 min.9/14-20 min.
Spartaks40-1151806 min.11/21444 min.9/15+362 min.
Jelgava22+715218 min.6/101142 min.17/20-924 min.
Daugavpils20-424475 min.5/10836 min.17/19-361 min.
Metta16-319339 min.4/11953 min.19/21-614 min.
Tukums14-418162 min.3/81246 min.19/23-1084 min.

Piebilde: ja komanda 71. minūti sagaidīja vadībā, tad ielaida, bet beigās tomēr izrāva uzvaru, tie tik un tā tika skaitīti kā +2 punkti – lai arī beigu iznākums bija tāds pats kā galotnes sākumā.

Čempione "Riga" gāž "Liepāju" no apmeklētības troņa

Pandēmijas izraisīto pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav nekāds pārsteigums, ka Virslīgas vidējā apmeklētība (357,4 skatītāji tajos mačos, kuri nenotika aiz slēgtām durvīm) bija zemākā kopš 2014. gada, kad uz spēli nāca vidēji tikai 276,6 interesenti. Tomēr arī šajā sezonā ir vērts pievērst uzmanību apmeklētības datiem – pārliecinošu pirmo vietu ar vidēji 868,8 skatītājiem izcīnīja "Riga", divkārši apsteidzot "Liepāju", kas līdz šim visos kluba pastāvēšanas gados bija Virslīgas apmeklētības līdere. Turklāt, tā kā "Skonto" stadions deva "Riga" pulcēšanās apjoma priekšrocības, ilgu laiku rīdzinieki gāja uz to, lai kļūtu tikai par otro klubu desmitgadē, kas ticis pie vidēji tūkstoš skatītājiem.

Četrciparu skaitli "Riga" šosezon gan savāca vienīgi derbijā – 2717 skatītāju 30. augusta zaudējumā pret RFS (0:2) -, taču rīdziniekiem bija vēl septiņas spēles virs 700 skatītājiem. Derbiju "Riga" sagaidīja ar vidēji 800,8 skatītājiem, pēc derbija vidējais rādītājs pieauga līdz 1074,6 skatītājiem, bet vēl 4. oktobrī pret "Liepāju" bija 860 klātesošo, panākot vidēji 1011,9 skatītājus. Oktobrī un novembrī epidemioloģiskā situācija gan strauji pasliktinājās, bet pulcēšanās ierobežojumi kļuva arvien stingrāki, un "Riga" nākamajās mājas spēlēs bija tikai 150 un 300 skatītāju. Bez "Riga" savu vidējo apmeklētību salīdzinājumā ar 2019. gadu spēja uzlabot vienīgi 1. līgas čempions "Tukums 2000"/TSS, kas no 228,0 skatītājiem progresēja līdz 308,1.

Arī līgas apmeklētības tendence līdz rudens ierobežojumu pastiprinājumiem nemaz nebija slikta – šādiem apstākļiem. Pēc oktobra pirmās nedēļas spēlēm vidējā līgas apmeklētība bija tikai nedaudz zem 400 vai lielāka par 360, ja neskaita Rīgas derbiju. Neskaitot Rīgas derbiju, līgas vidējā apmeklētība sezonā no 357,4 saruktu līdz 333,6. Kopumā šosezon aiz slēgtām durvīm notika ceturtā daļa spēļu – 34 no 134. Jūnijā slēgtas bija visas 20 spēles, oktobrī – viena, bet novembrī klātbūtne bija liegta 13 no 20 aizvadītajiem mačiem. Tā kā sezona piespiedu kārtā sākās jūnija vidū, nevis agrā pavasarī, šogad bija daudz labāka situācija ar spēļu mājvietām – uz mākslīgajiem laukumiem notika nepilna ceturtdaļa spēļu (33/134), bet bez "Valmieras" un "Daugavpils", kas visus mačus aizvadīja mākslīgajā laukumā, pārējie klubi uz dabīgā zāliena nespēlēja tikai 5,6% spēļu (6/107). Sezonu pirms tam šis rādītājs, neskaitot valmieriešus un daugavpiliešus, bija 22,3% (25/112). Kopumā visa līga galvenajos stadionos neaizvadīja tikai septiņus mačus – sešas spēles uz mākslīgā seguma un "Mettas" sezonas atklāšana Daugavgrīvas dabīgajā laukumā.

Komanda100%80%2019. 100%+/-
Riga868.8743.3571.3+52.1%
Liepāja434.0453.7658.9-34.1%
Daugavpils335.2322.9431.8-22.4%
Tukums312.1308.1228.0+36.7%
Metta295.0304.0295.1-0.0%
Jelgava288.6290.8400.6-28.0%
Valmiera283.8279.1455.0-37.6%
Ventspils260.4269.3429.5-39.8%
Spartaks250.5252.4313.3-20.0%
RFS204.7201.8415.7-50.8%
Virslīga357.4309.5441.2-19.0%

80% - no datu kopas svītroti aptuveni 10% vislabāk apmeklēto un aptuveni 10% vismazāk apmeklēto spēļu.

Gads1. vietaSkaits
2020.Riga868.8
2019.Liepāja658.9
2018.Liepāja929.9
2017.Liepāja762.9
2016.Liepāja875.6
2015.Liepāja1498.3
2014.Liepāja732.6
2013.Jelgava517.7
2012.Jelgava647.2
2011.Ventspils841.3

Rezultatīvākā sezona (vismaz) deviņu gadu laikā

Daudz jaunības kļūdu, trakulīgs futbols, nesaspēlētas aizsardzības, ātri pretuzbrukumi un arī kvalitatīvi leģionāri priekšējās līnijās – tas viss noveda pie ļoti rezultatīva futbola. Un ne tikai uz sezonas beigu sagrāvju rēķina. Ja skatās visas aizvadītās spēles, Virslīgas vidējā rezultativitāte bija 3,07 vārti – labākais rādītājs kopš 2011. gada. Kopš neatkarības atjaunošanas ar 3,07 vārtiem gan pietiek tikai 14. vietai 29 sezonu konkurencē, taču daudz uzskatāmāka aina paveras, ja paanalizējam sīkāk un koncentrējamies uz sīvajām spēlēm, nevis sagrāvēm ar 7:0, 10:0 vai 15:2, kādu īpaši netrūka pirmajās divās desmitgadēs. Ja skatās tikai tās spēles, kuras beidzās ar ne vairāk kā divu vārtu starpību, vidēji mačā tika gūti 2,53 vārti, kas ir trešais labākais rādītājs otrās brīvvalsts laikā, bet starp spēlēm, kuras beidzās ar ne vairāk kā trīs vārtu starpību, rezultativitāte bija 2,78 vārtu apmērā – labākais rādītājs 29 sezonu laikā.

  +2 [+] [-]

, 2020-12-28 13:59, pirms 3 gadiem
Var jau skaisti pagriezt statistiku un stāstīt, ka leģu limits neko daudz nemainīja, bet paskatoties top6 komandas var redzēt ievērojamu kritumu vietējo izmantošanā starp 19. un 20. gadu. Tas, ka Jelgavā, Tukumā, Mettā un Daugavpilī nebija tik daudz leģu - ne jau aiz labas dzīves.

  -1 [+] [-]

, 2020-12-28 15:17, pirms 3 gadiem
varenais_eksperts rakstīja: Var jau skaisti pagriezt statistiku un stāstīt, ka leģu limits neko daudz nemainīja, bet paskatoties top6 komandas var redzēt ievērojamu kritumu vietējo izmantošanā starp 19. un 20. gadu. Tas, ka Jelgavā, Tukumā, Mettā un Daugavpilī nebija tik daudz leģu - ne jau aiz labas dzīves.
Tāda situācija ir gandrīz visās līgās ,līgas TOP komandās spēlē +/- izlases līmeņa vietējie un leģionāri . Iebraucēju vecums un kvalitāte ir atkarīga no kluba rocības un filozofijas (piemēram Meta, kas grib lai iebraucēji palīdz attīstīties jauniem vai Liepāja kas grib lai iebraucēji taisa rezultātu).

  -1 [+] [-]

, 2020-12-28 15:40, pirms 3 gadiem
varenais_eksperts rakstīja: Var jau skaisti pagriezt statistiku un stāstīt, ka leģu limits neko daudz nemainīja, bet paskatoties top6 komandas var redzēt ievērojamu kritumu vietējo izmantošanā starp 19. un 20. gadu. Tas, ka Jelgavā, Tukumā, Mettā un Daugavpilī nebija tik daudz leģu - ne jau aiz labas dzīves.
Te vēl mazliet jāņem vērā, ka bija atļautas vairāk maiņas un vietējie/jaunie savas minūtes vēl varēja salasīt, tomēr nav teikts, ka pašreizējo maiņu skaits paliks.

Kopumā gan jāteic, ka pie iepriekšējās sistēmas palikt nevarēja. Čempionāts nebūtu interesants ne klubu investoriem, jo tie vēlas vai nu a) panākumus eirokausos vai b) pārdod spēlētājus - un ar latviešu spēlētājiem šāds modelis nav īstenojams.

Jautājums gan par mūsējo vietu šajā sistēmā ir aktuāls un kļūs vēl aktuālāks ar nākamo sezonu, jo dažām komandām izskatās būs izdzīvošanas režīms, kas ir laba ziņa jaunajiem, bet ne tik laba jau nosacīti paspēlējušajiem.

     [+] [-]

, 2020-12-28 19:20, pirms 3 gadiem
varenais_eksperts rakstīja: Var jau skaisti pagriezt statistiku un stāstīt, ka leģu limits neko daudz nemainīja, bet paskatoties top6 komandas var redzēt ievērojamu kritumu vietējo izmantošanā starp 19. un 20. gadu. Tas, ka Jelgavā, Tukumā, Mettā un Daugavpilī nebija tik daudz leģu - ne jau aiz labas dzīves.
Protams, ka kritums bija gaidāms, jo vadošie klubi vairāk paļausies uz leģionāriem uz kuriem nākotnē var nopelnīt daudz labāk nekā uz vietējiem kadriem.

Es jau vairākkārt esmu teicis, ka mūsu čaļi neder leģionāru statusā, jo viņi nav pieraduši pie tik aktīviem treniņiem, kur katram (arī leģionāram) ir jāsitas par vietu pamatsastāvā. Latvijā (Virslīgā) pie iepriekšējā limita 6 vietēji jau zināja, ka viņi spēlī sāks un īpaši neiespringa, bet tagad vietējiem nākas brutāli iespringt, lai konkurētu ar leģionāriem.
Tas pats Ikaunieks, aizbrauca uz Norvēģiju un pat netika normāli pieteikumā un ātri atgriezās Latvijā, jo Latvijā viņš ir zvaigzne, bet Norvēģijā viņam bija smagi jāstrādā, lai tiktu pie savām minūtēm. Un Ikaunieks jau nav vienīgais tāds kadrs Latvijas futbolā. Latvijā aizvada izcilu sezonu, pēc sezonas dodas uz ārzemēm ar domu, ka varēs spēlēt tāpat, bet tur, izrādās, ir jācīnās par vietu sastāvā un mūsējie vienkārši nav gatavi cīnīties par vietu, jo Latvijā tak viņiem viss tika uzlikts uz paplātes.
Un šāda attieksme ir atstājusi smagas sekas arī izlases kontekstā, diemžēl.

Tāpēc esmu priecīgs par leģionāru limitu pacelšanu. Vietējiem būs smagāk jācīnās par vietu pamatsastāvā vai pat par vietu pieteikumā uz spēli. Tas savukārt palīdzēs vietējiem spēlētājiem attīstīties un dos viņiem motivāciju strādāt cītīgāk un darba ētika dos iespēju tikt pie minūtēm un labi sevi pierādīt skautu acīs. Ar cerību, ka spēlētāji varēs izsisties ļoti solīdās līgās un spēlēt tur ne tikai atrasties tur.