"Ventspils": sastāva un rezultātu stabilitāte, grūti maču sākumi

Individuāli

2013. gada Virslīgas sezonā „Ventspils” sastāvā laukumā izgāja 21 spēlētājs, un tas bija vismazāk Virslīgā – tuvākās sekotājas šai rādītājā izmantoja 24 futbolistus. „Ventspils” pierādīja, cik svarīga ir sastāva stabilitāte (protams, arī kvalitāte). Turklāt divi spēlētāji laukumā pavadīja pavisam simbolisku laiku, tā ka būtībā „Ventspils” iztika ar skaitu, kas ir mazāks par 20. Vēl skaidrāka aina paveras, ja paskatāmies uz spēles laika 11. un 12. futbolistu – 1 543 minūtes pret 850 minūtēm. 850 minūtes sakrājušais Tornike Tarhnišvili pusi no sava laika ieguva pirmajās piecās kārtās (kad „Ventspils” piedzīvoja vienīgos divus zaudējumus). Tādējādi „Ventspilij” bija izteikts11 spēlētāju kodols – Vitālijs Smirnovs, Antons Kurakins, Kaspars Dubra, Vadims Jančuks, Oļegs Timofejevs, Maksims Uvarenko, Eduards Suhanovs, Jurijs Žigajevs, Igors Tarasovs, Simons Pauļus un Daniils Turkovs.

Lasot augstākminēto, nav jābrīnās arī par faktu, ka Aleksandrs Fertovs no „Skonto” ar 2 344 minūtēm ieņēma 4. vietu pēc spēles laika Virslīgā, bet pirmais trijnieks „Ventspilij” – aizsargi Smirnovs, Kurakins un Dubra izgāja absolūti visās spēlēs pamatsastāvā, un komandas kapteinis Smirnovs bija vienīgais spēlētājs Virslīgā, kurš neizlaida nevienu minūti (maksimālās 2 430 minūtes), ne reizi netiekot nomainīts.

„Ventspils” kopā guva 65 vārtus un praktiski pusi (32) no tiem guva trīs spēlētāji – Jančuks (13), Turkovs (12) un Žigajevs (9). Izteikti labākie rezultatīvie piespēlētāji (citiem ne vairāk kā četras) arī bija trīs futbolisti – Žigajevs (16, labākais rādītājs visā Virslīgā), Jančuks (10) un kreisās malas aizsargs(!) Kurakins (9). No malējiem aizsargiem Virslīgā tuvākie sekotāji Kurakinam bija skontieši Vladislavs Gabovs un Alans Siņeļņikovs ar sešām piespēlēm.

„Ventspils” sezonas gaitā izmantoja septiņu leģionāru palīdzību – pa diviem krieviem un lietuviešiem, gruzīns, nigērietis un urugvajietis. Minētajā vienpadsmitniekā, kas spēlēja ļoti daudz, iekļāvās krievi Jančuks un Suhanovs, kā arī lietuvietis Pauļus.

Komandas vidējais vecums bija 24.7 gadi. Vismaz 30 gadi bija tikai Jančukam (31), bet pavisam jauniņo vecuma ziņā čempionu rindās nebija. Jaunāki par 22 gadiem bija tikai trīs spēlētāji, kuri pie tam neizcēlās ar ļoti nozīmīgu spēles laiku – Abdultaofiks (21, viņa gadījumā gan traucēja savainojumi), Vladimirs Mukins (21) un Vitālijs Barinovs (20).

Virslīgā „Ventspils” tika pie trim sarkanajām kartītēm un divas no tām Timofejeva kontā (vēl tikai trīs spēlētāji Virslīgā pamanījās divreiz tikt noraidītiem), un visas trīs mačos pret „Skonto” (divas 1:1 spēlē, bet viena 0:3 spēlē). Dzelteno kartīšu līderi bija Suhanovs, Timofejevs un Turkovs –pa pieciem „plāksteriem”.

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Spied šeit, lai apskatītos citā skatā.

Rezultatīvākie spēlētāji (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: „Ilūksti” (4:1, 7:1, 5:0=9p.), „Mettu”/LU (4:0, 2:0, 3:0=9p.), „Jelgavu” (4:0, 2:1, 2:0=9p.), „Spartaku” (1:0, 3:2, 3:0=9p.), „Jūrmalu” (3:0, 2:0, 6:1=9p.) un Rīgas „Daugavu” (1:0, 2:1, 1:0=9p.).
Vismazāk punktu pret: „Skonto” (0:3, 0:0, 1:1=2p.).
Lielākā uzvara: 2. aplī viesos 7:1 pret „Ilūksti”.
Lielākais zaudējums: 1. aplī viesos 0:3 pret „Skonto”.
Vidējais vārtu skaits: 2.41 iesisti, 0.41 ielaisti, 2.82 kopā (vidēji čempionātā 1.45:1.45, kopā 2.90).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

„Ventspils” savā laukumā spēlēja ievērojami labāk, ne reizi nezaudējot (konkurentei „Skonto” bija pretēji – vienīgais zaudējums mājās un vispār viesos vairāk punktu). Ventspilnieki titulu izcīnīja, pateicoties savai lieliskajai stabilitātei (protams, arī spēkam) – pret otrā piecinieka komandām neviena zaudēta punkta 15 spēlēs! Plus 100% rādītājs pret 4. vietu ieņēmušo Rīgas „Daugavu”. Savstarpēji pret „Skonto” tik labi negāja (divi neizšķirti un zaudējums), taču rīdzinieki ievērojami biežāk zaudēja punktus pret tā saucamo otro ešelonu.

Interesanti ir „Ventspils” rezultāti pa nogriežņiem – spilgti redzams, ka dzeltenzilie nereti uzsāka spēles smagnēji. Pirmajās 23 minūtēs (jeb 1. puslaika pirmajā pusē) viņi bija ārkārtīgi ievainojami. Tiem, kam atmiņa īsāka, atgādināšu, ka pat pret „Ilūksti” viņi vienreiz nonāca zaudētājos. Toties pēc šī „smagā” perioda „Ventspils” gandrīz allaž kļuva neapstādināma, un rezultāti 2.-4. ceturkšņos bija vairāk nekā pārliecinoši.

Skatītāji

Čempiones „Ventspils” mājas spēļu apmeklētība bija 5. lielākā. Žēl, ka būtisks 28% skatītāju samazinājums pret 2012. gadu, lai gan toreiz bronza, kamēr 2013. gadā izdevās iegūt zeltu. Sezonas gaitā uz „Ventspils” mājas spēlēm ne reizi neatnāca vairāk par 520 skatītājiem (2012. gadā divreiz pa tūkstotim – vismaz protokolā).. Pustūkstotis 2013. gadā bija 6. aprīlī uz „Ventspils” mājas spēli pret Daugavpils „Daugavu” (4:3), 26. jūnijā uz „Liepājas metalurgu” (2:2), 15. septembrī uz Daugavpils „Daugavu” (0:0), bet rekords, 520 skatītāji, fiksēts 28. jūlijā uz spēli pret „Skonto” (0:0). Vismazāk, 200, sanāca 20. aprīlī uz „Spartaku” (1:0) un 28. septembrī... atkal uz „Spartaku” (3:0).

Leģionāri

Vidēji: 4.8 leģionāri ik spēlē, 3. vieta Virslīgā (divas komandas izmantoja vairāk leģionāru).

„Fair Play”
Vidēji: 1.74 punkts ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 1. vieta Virslīgā (korektākā turnīra komanda). Virslīgā vidēji – 2.26 punkti.

11m
Sezonā kopā: 12:2 (izpildītas 12 pendeles, bet sargātas divas). Labākā attiecība Virslīgā.

Statistikas materiāli

Skaistās medaļas (foto: "Ventspils" Twitter profils)