Pertija: ''Ir redzama gaisma tuneļa galā''

Tamaz, kas jauns un interesants notika šajā atvaļinājuma laikā?
- Es biju aizbraucis stažēties uz Madridi. Apmeklēju trīs Madrides “Real” treniņus un viņu Čempionu līgas spēli pret Zviedrijas klubu “Malme”. Tas bija neaprakstāms prieks un neaizmirstams notikums redzēt tik slavenā kluba treniņus dzīvajā, es guvu lielu pieredzi.

Tamaz, vakar Jūs svinējāt savu dzimšanas dienu, ar ko arī vēlreiz apsveicam! Kā Jūs to atzīmējāt?
- Ja godīgi, visu vakardienu pavadīju darbā. Runa galvenokārt ir par Sorokinu un Bērenfeldu, kurus aktīvi mēģina pārvilināt citi klubi. Vispār, es uzskatu, ka mums kā treneriem vienmēr futbols ir pirmajā vietā, savukārt dzimšanas diena paliek tikai otrajā plānā. Vakardiena nebija izņēmums, no paša rīta līdz vēlam vakaram es nodarbojos ar tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Bērenfeldu un Sorokinu. Tas ir ļoti liels kompliments gan man, gan visam mūsu treneru korpusam, ka citi klubi vēlas redzēt Bērenfeldu un Sorokinu savā komandā, pagājušogad par viņiem maz kas zināja, taču šogad par viņiem notiek īsta cīņa. Esmu pārliecināts, ka nākošie būs Krivošeja, Strods, Indrāns, Ivanovs un katru gadu mēs sagatavosim dažus ļoti labus jaunos spēlētājus. Tas liecina par to, ka mēs visu laiku strādājam. Diemžēl mums katru gadu mazliet kaut kā trūkst, lai kļūtu par čempioniem, bet nu kas tas ir, kā mums trūkst, to jau laikam zina visi. Jā, es dzirdu daudz pārmetumus no daudziem cilvēkiem, ka mēs neesam čempioni, taču gribu atgādināt, kāds bija tas klubs “Skonto”, kurš ilgus gadus bija neuzveicams Latvijas futbola grands – ja toreiz “Skonto” nekļūtu par čempioniem tik daudzus gadus pēc kārtas ar toreizējiem līdzekļiem, tas būtu grēks. Spēcīgākie futbolisti bija “Skonto” rindās, lielākais finansējums bija “Skonto”, bija liela sporta bāze, laukumi, nebija nekādu algu kavējumu un būtu kauns ar tiem līdzekļiem nekļūt par Latvijas čempioniem 15 reižu. Kamēr es strādāju “Skonto” klubā, mums nebija nekādas stabilitātes, mums katru pusgadu mainās sastāvs, jo mums ir zināmas problēmas, bet tik un tā, zem mūsu vadības spēlētāji aug, mēs izaudzinājām vairākus ļoti labus futbolistus, kuri ir interesanti arī ārzemju klubiem. Neviens no futbolistiem nepateiks, ka Tamazs Pertija viņus slikti trenēja, vai neveltīja viņiem gana daudz uzmanības. Un visiem skeptiķiem gribu pateikt, ka man nav kauns par savu padarīto darbu. Jā, daudzi mani nemīl, jo es vienmēr saku patiesību, bet es nevaru citādi. Kad katrs nodarbosies ar saviem pienākumiem, tad arī visur būs kārtība, tas pats arī futbolā.

Vai ir kādas ziņas par nākamo sezonu? Kas notiks ar “Skonto”?
- Svētdien, 27.datumā, mēs sanāksim kopā uz pirmo treniņu pēc atvaļinājuma. Būs vēl viena neliela pauze uz Jauno Gadu, kad iedosim vēl četras dienas atpūsties futbolistiem, un tad jau 4. janvārī atsāksies īstie treniņi, kuri notiks divas-trīs reizes dienā un mēs sāksim gatavot jaunu un enerģisku komandu. Ir redzama gaisma tuneļa galā, tiks apmaksātas algas, līdz 11. janvārim mums ir jānokārto visas lietas federācijai, un es ļoti ceru, ka mums viss izdosies.

Jūs paliekat klubā?
- Kamēr pastāvēs kaut vismazākā cerība, ka “Skonto” dzīvos, es būšu kopā ar klubu! Es nemetīšos meklēt citu darbavietu, un nepametīšu draugus sarežģītā situācijā. Neskatoties uz visām problēmām, mēs turpinām strādāt un katru gadu parādās jaunie futbolisti. Mēs spēlējam savu-uzbrūkošo futbolu, mēs nemācamies spēlēt no aizsardzības. Ja katrs futbolists, kurš paliks komandā, domās kā es, tad mēs gūsim panākumus. Tādu spēlētāju, kuri neticētu “Skonto” nākotnei, komandā nebūs. Es gribu atgādināt, ka “Skonto” ir Latvijas futbola grands, visiem, kas izgāja “Skonto” skolu, piemīt uzvarētāju gars, un viņiem ir jāpalīdz “Skonto” atkal piecelties, nevis jāmēģina nozagt futbolistus no “Skonto” un iestāstīt viņiem, ka “Jelgavā” vai “Liepājā” viņiem būs labāk. Kur būs labāk radīs laiks. Jaunajiem futbolistiem pirmkārt ir jādomā par futbolu nevis par naudu. Paskaitiet cik mums ir labu jaunu futbolistu ārzemēs – 1, Ciganiks, un tas arī viss. Arī Latvijā viņu ir maz, tikai “Skonto” un “Liepāja” stabili katru gadu mums dod jaunus vārdus. Es atbalstu “METTU”, kuri nebaidās likt uzsvaru uz jaunajiem futbolistiem, es pilnībā atbalstu Rihertu, kurš nebaidās likt viņus uz laukuma. Bet kas attiecas uz “Jelgavu” un “Ventspili” pirms Ešvorta, tad tur pat jauno uzvārdu nebija, tāpēc vēlreiz gribu palūgt, lai netraucē strādāt tiem treneriem, kuri gūst baudu no darba ar jaunajiem futbolistiem. Ja jums kāds interesē – tad runājiet ar klubu, nevis ar spēlētāju. Mēs audzinām futbolistus, nevis to pārdošanai uz kādu “Jelgavu”, bet gan gatavojam tos Latvijas izlasēm, un gribam, lai viņi sper nākamo soli jau Eiropā.

Kas notiek pašlaik ap Bērenfeldu un Sorokinu, klīst daudz baumu, ka viņu grib redzēt citi klubi, un kad beigsies atvaļinājums spēlētājiem?
- Jā, tieši ar šo jautājumu es arī nodarbojos vakar. Šīs baumas es jau dzirdēju, ka Sorokinu grib pārvilināt “Jelgava”, savukārt Bērenfeldu grib redzēt “Liepājā”. Kas ir interesanti, abi cilvēki, kuri nodarbojas ar šo abu futbolistu pārvilināšanu, ir bijušie “skontieši”, kuriem “Skonto” ir devis ļoti daudz. Viņi ir izauguši par lieliem futbolistiem Latvijas mērogā, tika Latvijas izlasē tieši kā “Skonto” spēlētāji, ir ieguvuši to slaveno “Skonto” uzvarētāju garu. Tas ir skumji, jo tiklīdz “Skonto” ir radušies problēmas, šie cilvēki uzreiz izmanto šo situāciju un mēģina pārvilināt futbolistus. Es uzskatu, ka tas nav pareizi, tā kolēģi nedara. Katram futbola klubam pēkšņi var rasties problēmas, to ir jāsaprot. Jā, var runāt ar tiem futbolistiem, kuriem ir beidzies līguma termiņš, vai ar pieredzējušajiem futbolistiem, kuriem ir ģimenes un grib jau nopelnīt – lūdzu, runājiet ar tiem, bet ne jau ar futbolistiem, kuriem ir spēkā esošs līgums ar klubu. Višņakovam ir beidzies līgums, vēl dažiem – ejiet un runājiet, piedāvājiet viņiem kaut ko, mums nav tiesību viņus turēt, taču ja sākam runāt ar jaunajiem futbolistiem, kurus es pats kopā ar kolēģiem esmu izaudzinājis, tad lieciet viņus taču vienreiz mierā. Ja ir interese par spēlētāju, tad zvaniet klubam, interesējieties. Kā mēs izdarījām ar Dāvi Indrānu? Mēs piezvanījām uz “Ventspili”, izteicām savu piedāvājumu, kuru klubs akceptēja. Viss notika civilizēti. Es pats runāju tikai ar tiem, kuriem ir beidzies līgums, tas arī ir normāli. Bet, kad cilvēkam ir spēkā esošs līgums un viņam saka, ka uzraksti šādu un šādu papīru, ka tev “Skonto” nemaksā, un pārej pie mums – tas nav pareizi. Ja mēs cīnāmies par disciplīnu komandās, un no Latvijas U-21 izlases nometnes savulaik tika izraidīti Karašausks un Rakels, kuri tagad kļuva par vieniem no spožākajiem Latvijas futbolistiem, Rakels sit vienus vārtus pēc citiem Polijā, Karašausks aizvada teicamas spēles Latvijas nacionālajā izlasē, tad kāpēc mēs necīnāmies pret jauno futbolistu zagšanu?

Man nav skaidrs, kur ir visi tie cilvēki, kuri kādreiz strādāja šajā klubā, kuri agrāk te spēlēja, vai trenēja. Kāpēc neviens no viņiem negrib atbalstīt “Skonto”, kaut vai mutiski? Jā, “Skonto” ir problēmas, viņas ir ļoti nopietnas, taču tas nenozīmē, ka tagad ir jāpaņem un jānozog no “Skonto” tas, kas ir palicis pāri. Mēs vienmēr nācām pretim Latvijas futbola federācijai, palīdzējām ar autobusu, ar stadionu utt.. Kāpēc mums šajā brīdi neviens nepalīdz un tikai saka, cik mēs esam slikti? Mēs katru gadu izaudzinām labus futbolistus, vai tad par Sorokinu kāds zināja kaut ko vēl šī gada janvārī? Mēs viņu izaudzinājām par daudzpusīgu futbolistu, kurš kā tanks ir izskraidījis visu kreiso malu, viņš kļuva radošāks, viņam tikai atveras redzesloks, bet šajā brīdī viņu mēģina pārvilināt cits klubs. Viņš taču vēl ir bērns, un jebkuru pieaugušā vārdu viņš saprot pavisam citādi, tas pats ir ar Bērenfeldu. Bet ja godīgi, es neticu un negribu tam ticēt. Es zinu, ka Vitālijs Astafjevs ir runājis ar Sorokinu. Taču es neticu, ka Vitālijs tā rīkotos, mēs esam kopā strādājuši un viņš diezgan labi mani pazīst. Sorokins teica, ka Vitālijs personiski ir viņu mēģinājis pierunāt pāriet uz “Jelgavu”, tas nav trenera darbs – pārvilināt spēlētājus, kuriem ir spēkā esošs līgums. Tāpat, es neticu, ka Māris Verpakovskis ir spējīgs uz šādu rīcību, neticu, ka viņš personiski zvanīja un tikās ar Bērenfeldu, vienkārši man tā saka, ka viņš to darīja. Es pat viņam nezvanu un nejautāju, vai tā ir tiesa, ka viņš mēģina pārvilināt Bērenfeldu, jo es pats tam neticu. Padomājiet paši, Māris izauga “Skonto” rindās par augstās klases futbolistu, kurš teicami spēlēja valstsvienība, kuram atvērās durvis uz Eiropu, vai tiešām tie cilvēki, kuri man to saka, ka Māris mēģina nočiept Bērenfeldu uz “Liepāju”, tam paši tic? Pateikšu godīgi, trīs gadus atpakaļ mēs braucām uz Liepāju, lai runātu par brāļu Ikaunieku pārbraukšanu uz Rīgu, un principā viss jau bija gatavs, gan vecāki, gan abi spēlētāji bija par to, lai pārbrauktu uz Rīgu, taču, kad kļuva zināms par to, ka Liepāja futbols tomēr būs, un pats Māris Verpakovskis kļuva par “FK Liepājas” prezidentu, mēs uzreiz beidzām šīs sarunas. Tas viss bija tajā brīdī, kad Liepājā nebija skaidrs, kas vispār notiks ar futbolu, jo “Metalurga” vairs nebija, bet “FK Liepāja” vēl nebija izveidota. Mēs pārtraucām šīs sarunas, jo nevarēju iet pret šiem cilvēkiem. Nedrīkst aiztikt jaunos futbolistus šādi, jo viņi paši vēl nav gatavi tam. Klubs jau neatsakās no savām saistībām, un viss būs nokārtots un samaksāts, tiem pašiem Sorokinam un Bērenfeldam jau arī.

Runājot par citām aktualitātēm, tad esmu ļoti izbrīnīts par Babičeva noņemšanu no Latvijas U-19 izlases galvenā trenera amata, ir tāda sajūta, ka grib tikt vaļā no treneriem, kuriem ir kāds personisks viedoklis. Ka meklē tādus trenerus, uz kuriem var uzspiest savu viedokli daži cilvēki no augšas. Es atbalstu Babičevu, es nezinu, vai viņš pats aizgāja, vai viņu noņēma, bet es zinu, ar kādu atdevi viņš strādā, es zinu, cik spējīgs viņš ir. Es gribu atgādināt, ka Latvijas izlasē viņš savulaik bija viens no spēcīgākajiem futbolistiem! Un ja mēs gribam godināt visus spēcīgus futbolistus Latvijas vēsturē, tad kāpēc mēs necienām Babičevu? Ja Latvijas nacionālā izlase tika un Eiropas čempionāta finālturnīru 2004. gadā, tad kāpēc mēs no tās izlases atceramies un visu laiku runājam tikai par Astafjevu un Verpakovski? Tajā izlasē spēlēja Koļinko, Isakovs, Pahars, Laizāns, Zemļinskis, Korabļovs, Zirnis, Koļesņičenko, Rubins, par kuru tagad vispār neviens neinteresējas, kur viņš ir un ar ko nodarbojās, tas par ir ar Prohorenkovu, Rimku, Lobaņovu, Bleideli, Štolceru. Tā bija komanda, kura izcīnīja tiesības spēlēt tik prestižā turnīrā, nevis tikai daži spēlētāji.

Nobeigumā, gribētu pateikt, ka vienīgais cilvēks, kurš kopā ar mani tik stipri pārdzīvo, ir ieguldījis tik daudz darba un spēku, kuram rūp “Skonto” nākotne, ir Genādijs Karavajevs. Vēl jāatzīmē arī Guntis Indriksons, kurš gadiem ilgi ir ieguldījis savus līdzekļus šajā klubā. Es ļoti brīnos no visas negatīvās informācijas plūsmas viņa adresē. Ja ne Guntis, tad nebūtu tā “Skonto”, no kura pa 8-9 spēlētājiem tiek izlasē. Tika uzceltas futbola mājas – “Skonto” stadions. Vai tad Jums visiem nav kauna? Jā, pašlaik viņam nav iespēju uzturēt “Skonto”, bet tas jau nenozīmē, ka viņam vairs nerūp “Skonto”, viņš joprojām mēģina kaut ko glābt, palīdz mums. Vienkārši nevar būt tā, ka tu izaudzini bērnu, un, pēc kāda laika tev vairs nerūp viņa nākotne, tas pats ir ar Gunti un “Skonto”. “Skonto” ir viņa bērns, kuru viņš nekad nepametīs un nepieļaus, lai tas pazūd no Latvijas futbola.

Informāciju sagatavoja:
Kārlis Villerušs jr.