Krivuņecs neizpratnē: "Kādus datus izmantoja LFF valde, pieņemot šo lēmumu?"

LFF valdes sēde notika 18. decembrī. Tajā tika apstiprināti vairāku sacensību reglamenti, ieskaitot 2025. gada sezonas Virslīgas reglamentu, kas tika publicēts LFF mājaslapā tieši pirms Ziemassvētkiem. Jaunajā reglamentā bija izmaiņas - ja iepriekš leģionāru reģistrācijai bija progresīvas samaksas princips (par pirmajiem astoņiem spēlētājiem par katru 3000 eiro, par katru nākamo 8000 eiro), tad tagad tā paredzēta 8000 eiro par katru ārzemju spēlētāju.

LFF prezidents Vadims Ļašenko šīs izmaiņas centās skaidrot LFF sagatavotajā paziņojumā 27. decembrī. LFF prezidents norādīja, ka par prioritāti uzskata vietējo spēlētāju attīstību un ka UEFA solidaritātes maksājumu sistēmas pārmaiņas "vairs neuzliek klubiem par pienākumu līdzekļus izlietot jaunatnes futbola attīstīšanai". Tāpat LFF valdes ieviestās izmaiņas liecina, ka par viesspēlētāju reģistrāciju iekasētos līdzekļus sadalīt varēs tikai ar atsevišķu LFF valdes lēmumu.

Par reglamentā apstiprinātajām izmaiņām ar portālu Sportacentrs.com savā viedoklī dalījās Virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs, kurš gada pirmajā pusē kandidēja uz LFF prezidenta amatu, taču vēlēšanās piekāpās Ļašenko. Publicējam viņa atbildi federācijas valdei, kas papildināta ar Virslīgas sagatavotajiem datiem.

Vadot Virslīgu kopš 2017. gada decembra, esmu bijis aktīvs dalībnieks būtiskām pārmaiņām līgā. Mans darba periods ir sakritis ar trīs LFF prezidentu un vairāku LFF valdes locekļu maiņām. Tas nozīmē, ka līdz ar LFF vadības maiņu mainījās arī idejas un viedokļi. Tomēr par spīti šīm pārmaiņām Virslīga vienmēr ir saglabājusi stabilitāti un konsekvenci savā darbībā. Šajos gados esam īstenojuši daudzus veiksmīgus projektus, un daudzas mūsu idejas ir guvušas atsaucību federācijā, veicinot futbola attīstību. Tomēr jāatzīst, ka ne viss ir noritējis gludi, un ir bijuši arī pretēji piemēri, kas rada izaicinājumus.

Federācijas vadības nesenais lēmums veikt izmaiņas Virslīgas reglamentā ir radījis plašas diskusijas futbola sabiedrībā. Divus mēnešus pirms čempionāta sākuma pieņemts lēmums palielināt leģionāru maksu, atcelt progresīvās maksas sistēmu un nostiprināt federācijas tiesības patstāvīgi rīkoties ar iegūtajiem līdzekļiem - tas raisa jautājumus ne tikai par šo izmaiņu saturu, bet arī par to pieņemšanas procesu. Tas nekādā veidā neraksturo federācijas valdes darbu kā konstruktīvu, caurspīdīgu un atbilstošu mūsdienīgas organizācijas standartiem. Lēmuma pieņemšana bez iepriekšējas analīzes un konsultācijām ar klubiem liek domāt, ka tas nav rūpīgi pārdomāts solis futbola attīstības virzienā, bet kaut kas cits.

Kā 2019. gada Virslīgas izmaiņu un jaunatnes attīstības fonda ieviešanas idejas autors es joprojām stingri ticu mūsu līgas attīstības koncepcijai. Es uzskatu, ka ir būtiski racionāli un argumentēti skaidrot LFF valdei un futbola sabiedrībai, kā nesenais lēmums var negatīvi ietekmēt Virslīgas un tās klubu ilgtermiņa attīstību, apdraudot līdz šim sasniegto progresu un rezultātus. Atgādinu, šī koncepcija tika apstiprināta klubu kopsapulcē 2019. gada vasarā, kļūstot par kompromisu starp lielo un mazo klubu interesēm. Lielajiem klubiem tika dota iespēja paplašināt spēlētāju izvēli ārpus Latvijas, palīdzot tiem risināt stratēģiskos uzdevumus un saglabāt konkurētspēju Eiropas līmeņa sacensībās. Tāpat tas palīdzēja samazināt strauju spēlētāju atalgojuma inflāciju. Mazie klubi saglabāja iespēju koncentrēties uz jauno Latvijas futbolistu attīstību, iegūstot papildu līdzekļus ilgtspējīgu struktūru veidošanai.

Pēc izmaiņām pēdējo četru gadu laikā Virslīga ir kļuvusi par kvalitatīvu platformu jauniem talantiem, vienlaikus nodrošinot klubiem iespēju izvēlēties dažādus attīstības modeļus. Turklāt interese par čempionātu ir pieaugusi arī līdzjutēju vidū, kas apliecina, ka pēdējos gados izvēlētais Virslīgas attīstības virziens ir bijis pareizs.

Čempionāta līmenis ir ievērojami pieaudzis, ko apliecina dati. Lai sekotu mūsu klubu attīstībai, mēs izmantojam Euro Club Index (ECI), ko izstrādājis analītiskais uzņēmums Hypercube un ko UEFA izmanto savā analīzē. Lai gan mēs joprojām ievērojami atpaliekam no mūsu grupas līderiem (šo līgas grupu arī izmanto UEFA), mūsu progress pēdējos gados ir izcils. Salīdzinot ar līdzīgām līgām, Virslīga ir uzrādījusi visstraujāko attīstību. ECI rādītājs sāka strauji pieaugt pēc jaunā modeļa ieviešanas, palielinoties par 29%, savukārt Igaunijas klubu indekss tajā pašā periodā samazinājās par 31%, bet Lietuvas par 4%.

Virslīgas klubu vidējais Euro Club Index laika posmā no 2017. līdz 2024. Gadam.

Virslīgas klubu ECI indekss salīdzinājumā ar līdzīgu līgu grupām top 10 komandām.

ECI rādītāja izmaiņas

No salīdzinājuma ir skaidri redzams, ka mums ir divi ļoti konkurētspējīgi klubi starptautiskā līmenī, taču mūsu “aste” joprojām ievērojami atpaliek. Tas ir tieši LFF un LFV galvenais uzdevums – paaugstināt atpalikušo klubu līmeni, vienlaikus neierobežojot RFS un RIGA FC attīstību vai radot tiem vēl lielākas priekšrocības. Mazie un vidējie klubi ir būtiski, jo tie veido konkurences līmeni, kas savukārt palīdz arī lielajiem klubiem attīstīties un spēlēt augstā starptautiskā līmenī. Sportiskā ziņā mūsu lielākais izaicinājums ir ievērojamā RFS un RIGA FC līmeņa atšķirība no pārējiem Virslīgas klubiem. Lai gan gandrīz visi Virslīgas klubi pēdējo septiņu gadu laikā ir palielinājuši savu ECI līmeni, šie divi klubi ir to paveikuši fenomenāli. 2024. gada sezonā RFS arī par pirmo reizi kļuva par stiprāko klubu Baltijas valstī apsteidzot Viļnas "Žalgiri":

Top 4 Baltijas klubu ECI rādītāju salīdzinājums

Protams, mums ir jāstrādā arī pie resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas. Redzam, ka FK Liepājai ir milzīgs izaugsmes potenciāls, tāpat kā vairākiem mazajiem klubiem. Ar UEFA solidaritātes maksājumu palielinājumu no 2024.g. šiem klubiem ir būtiski gudri ieguldīt līdzekļus, kas varētu būtiski paaugstināt gan katra kluba indeksu, gan kopējo Virslīgas līmeni. Jāuzsver, ka UEFA solidaritātes līdzekļus iespējams ieguldīt tikai jaunatnes sistēmu uzlabošanā, un Virslīgas attīstības modelis ir tieši balstīts uz jauno spēlētāju sagatavošanu. Par šo es pastāstīšu sīkāk tālāk.

Virslīgas klubu ECI rādītāji

Abu Rīgas klubu savstarpējā cīņa un augstā konkurence ir bijusi būtisks faktors abu klubu izaugsmei, un tas apliecina, cik nozīmīga ir līdzvērtīga sacensība attīstības veicināšanai. Šo principu mēs vēlamies redzēt arī pārējā Virslīgā – gan tabulas vidusdaļā, gan apakšā. Vienmērīgāks konkurences līmenis visos līgas līmeņos ne tikai veicinātu kopējo izaugsmi, bet arī padarītu Virslīgu vēl pievilcīgāku gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem.

LFF lēmums atcelt progresīvo likmi būtiski ierobežos tieši mazākos klubus, apgrūtinot viņu iespējas risināt problemātiskās pozīcijas, piesaistot ārvalstu spēlētājus. Šis lēmums ne tikai samazinās mazo klubu konkurētspēju, bet arī ierobežos to autonomiju pieņemt stratēģiski nozīmīgus lēmumus. Rezultātā mazie klubi, kas jau tā saskaras ar ierobežotiem resursiem, būs vēl vairāk pakļauti nelabvēlīgiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt gan viņu attīstību, gan Virslīgas kopējo līmeni. Acīmredzami, ka fonda palielinājums, visticamāk, netiks novirzīts U21 spēlētāju attīstībai, bet gan tiks izmantots citiem mērķiem. Tas rada bažas par līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu un saskanību ar sākotnēji izvirzītajiem mērķiem, kas bija vērsti uz vietējo talantu attīstības veicināšanu.

Turklāt leģionāri, kuri spēlēja mazajos klubos, pildīja nozīmīgu funkciju, palīdzot uzlabot konkurenci šo klubu ietvaros. Mūsu jaunie spēlētāji katrā kluba sistēmā sacentās ar viņiem, kas būtiski veicināja viņu attīstību. Esmu pārliecināts, ka ārzemju spēlētāju skaits šajos klubos ievērojami samazināsies. Diemžēl tas nozīmē, ka konkurences līmenis šajos klubos samazināsies nākamo 4–5 gadu laikā, un tas negatīvi ietekmēs arī jauno Latvijas spēlētāju izaugsmi.

Pierādījumi par to, ka izmaiņas nebija nepieciešamas, ir redzami arī citos datos. 2024. gada sezonā spēlētāji līdz 22 gadu vecumam (U22) aizvadīja 45% no visām iespējamām minūtēm Virslīgas spēlēs, kas ir rekordaugsts rādītājs starp ne tikai starp mūsu tiešajiem konkurentiem , bet vispār starp augstākajām futbola līgām Eiropā:

Spēlētāju nospēlēto minūšu sadalījums pa vecuma grupām Virslīgā.

U22 spēlētāju nospēlēto minūšu salīdzinājums ar citām līgām.

Šodien lielākā daļa Latvijas U21 izlases spēlētāju regulāri spēlē Virslīgā, kas palīdz viņiem pielāgoties augstāka līmeņa sacensībām un attīstīt prasmes reālās konkurences apstākļos. Lai gan mūsu U21 izlase vēl nav līderu vidū, salīdzinot ar līdzvērtīgām izlasēm, pozitīvā tendence norāda uz attīstību pareizajā virzienā. Jauno spēlētāju iesaiste un iegūtā pieredze Virslīgā pakāpeniski veido spēcīgāku bāzi nacionālajai izlasei un rada labvēlīgus apstākļus Latvijas futbola ilgtermiņa progresam:

Latvijas U21 izlases kvalifikācijas posmos sakrāto punktu skaits no 2010. līdz 2024. gadam.

Latvijas U21 izlases kvalifikācijas posmos pa gadiem sakrāto punktu skaits (2010–2024).

Pēc reformas ieviešanas Virslīgā vairāki U21 spēlētāji guva nozīmīgu pieredzi, spēlējot gan savā starpā, gan pret līgas vadošajiem klubiem. Šī pieredze nekavējoties atspoguļojās U21 izlases rezultātos – sakrāto punktu skaits ievērojami uzlabojās, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā (36% no iespējamiem punktiem). Protams, šos datus nevar analizēt izolēti – jāņem vērā arī konteksts un citi faktori, tomēr tendence ir nepārprotama un cieši saistīta ar U21 spēlētāju palielināto nospēlēto minūšu skaitu Virslīgā.

Turklāt Virslīgas spēlētāju vidējais vecums ir samazinājies līdz 23,4 gadiem, salīdzinot ar 26,7 gadiem citās Eiropas augstākajās līgās. Šis rādītājs, kas pēdējo četru gadu laikā ir zemākais starp visām Eiropas līgām, izceļ Virslīgas stratēģisko fokusu uz jaunatnes attīstību. Šāda pieeja rada ideālus apstākļus jauno talantu izaugsmei, ļaujot spēlētājiem gūt pieredzi konkurētspējīgā vidē. Turklāt šī tendence piesaista Eiropas klubu un skautu uzmanību, jo viņi arvien vairāk interesējas par perspektīvajiem spēlētājiem no Latvijas:

Vidējā vecuma salīdzinājums starp Virslīgu un vidējo vecumu Eiropas augstākajos čempionātos.

Papildus tam vietējie spēlētāji aizvadīja 59% no visa spēles laika, kas apliecina Latvijas futbolistu dalības veicināšanas sistēmas efektivitāti un atbilst citām Eiropas līgām, kur šis rādītājs ir 58%. Šis rādītājs uzsver vietējo spēlētāju nozīmīgo lomu Virslīgā un norāda uz veiksmīgu stratēģiju, kas rada iespējas attīstīt un nostiprināt vietējo talantu potenciālu. Šāda pieeja ne tikai stiprina Latvijas futbola kopējo kvalitāti, bet arī veicina ilgtermiņa progresu nacionālās futbola sistēmas ietvaros.

Nospēlēto minūšu sadalījums starp Latvijas un ārzemju spēlētājiem Virslīgā.

Virslīgas augšgalā arī ir vērojams progress. Pateicoties mūsu klubu veiksmīgajiem sniegumiem Eirokausos, Latvijas vieta UEFA reitingā pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies – no 41. vietas 2017. gadā līdz 37. vietai 2024. gadā. Salīdzinājumam, Igaunija šajā pašā periodā nokritusi no 42. uz 48. vietu, bet Lietuva no 43. uz 44. vietu. Šis progress ne tikai izceļ mūsu klubu konkurētspēju starptautiskajā līmenī, bet arī stiprina Latvijas futbola starptautisko tēlu.

Mūsu klubu panākumi Eirokausos palīdz nostiprināt to pozīcijas Eiropas futbola kartē, vienlaikus veicinot UEFA solidaritātes maksājumu pieaugumu. Šie maksājumi ir nozīmīgs finansējuma avots visai Latvijas futbola ekosistēmai, tostarp jaunatnes futbola attīstībai. Tas rada stabilu pamatu Latvijas futbola tālākai izaugsmei un nodrošina iespējas attīstīt nākamo paaudžu talantus.

Virslīgas pozīcijas UEFA reitingā laika posmā no 2017. līdz 2024. gadam.

Pēdējo gadu laikā no Virslīgas uz vadošajiem Eiropas čempionātiem pārgājušo spēlētāju skaits ir ievērojami pieaudzis. Spēlētāji tiek pārdoti par summām, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, apliecinot viņu tirgus vērtības pieaugumu. Līga saglabā pozitīvu transfēru bilanci, kas pierāda tās spēju ģenerēt vērtīgus spēlētājus Eiropas klubiem:

Virslīgas klubu spēlētāju transfēru summu bilance.

Kā rezultāts, Virslīgas attīstības modelis ir radījis līdzsvaru, kas ļauj gan lielajiem klubiem turpināt augt, gan mazajiem plānot savu darbu un attīstību. Sadarbībā ar Eiropas Līgas asociācijas kolēģiem mums izdevās panākt līdz šim lielākos UEFA solidaritātes maksājumus, kas vēl vairāk palīdzēs attīstīt Latvijas jaunatnes futbola sistēmu un stiprinās tās ilgtspējību.

Šobrīd LFF ir būtiski koncentrēties uz pirmās līgas stiprināšanu, izstrādājot attīstības programmas, kas tieši atbalsta mazākos klubus. Šādas programmas varētu ietvert mērķdotācijas spēlētājiem un treneriem, infrastruktūras uzlabojumus un citas stratēģiskas investīcijas. Šāda pieeja ne tikai palielinātu mazo klubu konkurētspēju, bet arī veicinātu Latvijas futbola ekosistēmas kopējo izaugsmi. Mazo klubu stiprināšana ir pamats spēcīgas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas futbola līgas izveidei.

Kā secinājums – Virslīga jau šobrīd demonstrē unikālu un daudzsološu attīstības modeli, kas veiksmīgi apvieno jaunatnes sagatavošanu, transfēru tirgus panākumus un konkurētspēju starptautiskajā arēnā. Šie faktori ne tikai nodrošina līgas ilgtspējīgu izaugsmi, bet arī nosaka augstus standartus, kas iedvesmo citas valstis sekot Latvijas piemēram. Lietuva un Malta jau ir sākušas integrēt dažus mūsu sistēmas elementus, savukārt citi mazie čempionāti apsver šīs pieejas adaptāciju tuvākajos gados. Tas neapšaubāmi apliecina mūsu stratēģijas efektivitāti un tās nozīmi konkurētspējīgas futbola vides veidošanā.

Tādēļ, cienījamie LFF valdes locekļi, es aicinu jūs sniegt atbildes uz šiem jautājumiem: kādus datus jūs izmantojāt, lai pieņemtu šo stratēģisko lēmumu? Un kādus jautājumus, jūsuprāt, nepieciešams risināt ar papildu privāto klubu līdzekļiem, ņemot vērā, ka jūsu rīcībā ir 15 miljonu eiro budžets?