Facebook
GoogleVirslīgas budžets aug par 50 tūkstošiem, auditorija trīs reizes lielāka
@UlvisBrozhe
Šodien notika gadskārtējā preses konference pirms Latvijas Virslīgas futbolā 2025. gada sezonas sākuma. Organizācijas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs atklāja, ka Virslīgas budžets sasniedzis 750 tūkstošu eiro atzīmi.
Maksims Krivuņecs pauda, ka Virslīgas budžets pieaudzis par 50 tūkstošiem eiro un šajā gadā sasniedzis 750 tūkstošu. Savukārt aktīvā auditorija no trīs tūkstošiem cilvēku 2018. gadā pieaugusi līdz desmit tūkstošiem tagad, teica Virslīgas valdes priekšsēdētājs.
Virslīga cer izlaist savu mobilo aplikāciju un translācijās ieviest aktuālo statistiku. Spēles arī šajā sezonā rādīs TV4 un portāls Sportacentrs.com. Virslīga turpinās nest ģenerālsponsora "Tonybet" vārdu. Trīs gadu sadarbības līgumā šī būs otrā sezona.
Starpsezonā plašas diskusijas raisīja Latvijas Futbola federācijas lēmums palielināt maksu par leģionāriem. Federācijas prezidents Vadims Ļašenko, atbildot uz jautājumu, kur papildus iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, norādīja, ka tos ieguldīs organizatoriskos un jaunatnes izdevumos.
Jaunā sezona startēs trešdien, 5. martā, kad "Auda" Mežaparkā uzņems pagājušās sezonas čempioni RFS.
Daugavpils ģenerāldirektors Nauris Mackevičs Virslīgas preses konferencē: "Visā Latgalē nav neviena stadiona, kurā varētu aizvadīt Eirokausu kvalifikācijas spēles. Konferences līgā uzņemsim pretiniekus Rīgā, Jūrmalā vai Jelgavā."
— LV_futbols (@LV_futbols) March 3, 2025
Audas galvenais treneris Jurģis Kalns: "Būšu godīgs, mēs neesam gatavi sezonai - tas varētu tikt sasniegts maijā/jūnijā pirms Eirokausiem. Pārāk maz laika bijis, lai izveidotu komandu savā stilā."
— LV_futbols (@LV_futbols) March 3, 2025
Riga jaunais treneris Guļa: "Tas, ka Latvijā daudz jāspēlē uz mākslīgajiem, nav problēma - manā Slovākijā arī tā ir ierasta parādība. Taču man jautājums par šo mākslīgo laukumu kvalitāti - Latvijas līgā ir fantastiski futbolisti, RFS paveiktais ir super reklāma, bet laukumi..."
— LV_futbols (@LV_futbols) March 3, 2025
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Joprojām gan nesaprotu kā un kāpēc LFF lien šajā organizācijā un izsaka savus ultimātus un noteikumus. Absolūti neloģiski ir celt leģionāru maksu un runāt par kaut kādu konkurences izlīdzināšanos,kas varētu piesaistīt vēl vairāk skatītāju,jo čempionāts būtu interesantāks. Bet LFF dara visu,lai notiktu pretēji. Nevajag labot to,kas strādā.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
viss ir atkarīgs no tradīcijām un laika (kluba vēstures) - manuprāt. Protams arī no kluba panākumiem un spēlētāju kvalitātes, bet tas nebūt nav izšķirošais ilgtermiņā.
[+] [-]
[+] [-]
https://m.youtube.com/watch?v=ATais...
-2 [+] [-]
[+] [-]
Tikmēr, kamēr bērni pārstāvēs nevis ģimenēm un līdzjutējiem saprotamus un atbalstāmus klubus, piemēram, "Rūjienas burunduki" nevis abstrakto "Valmieras novada sporta skolu" (nosaukumi ir tikai ilustratīvi), kur kopā ar futbolu ir vēl desmit citi sporta veidi, nekāds būtisks līdzjutēju skaita pieaugums stadionos nebūs. NEBŪS!
Man ilgus gadus ir nācies dzīvot Ziemeļvalstīs. Tur katrā ciematiņā ir savs klubs futbolistiem, orientieristiem, florbolistiem, kur ir iespēja trenēties un spēlēt tiešām talantīgākajiem jauniešiem un viņiem finanšu atbalsts nebeidzas 18 gados, kā Latvijas sporta skolās. Diemžēl, Latvijas sporta skolu sistēma ir nesatricināma, jo tur plūst valsts naudas straumes vajadzīgajā virzienā, kaut vai caur bumbu, apavu, tērpu, slēpju, ēdināšanas un miljons citu pakalpojumu "iepirkumiem", kurus daži fiksie veči vēl pamanās pārdot "uz malu".
Vajag vienkāršu lietu- palielināt sporta stundu skaitu skolās, lai nodrošinātu pamata līmeni un tad labākos un talantīgākos virzīt uz sev tuvākajiem klubiem, nevis kā tagad, pierakstīt visādus vienkājus sporta skolas futbola sekcijai, lai būtu minimālā treniņgrupa trenera algai un skolas atskaitēm. No Latvijas varētu ņemt paraugu, piemēram, no florbolistiem un orientieristiem- sporta skolu maz, bet klubu ir daudz.
[+] [-]