Virslīga 2025: Krivuņecs par jauniešiem un naudu, "Mettu" un 12 klubu ideju

"Ar aizvadīto Virslīgas sezonu esam ļoti apmierināti - gan ar laukumā redzēto, gan organizatorisko pusi," sacīja Virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. "Esam priecīgi novērot, ka Virslīgas auditorija turpina pieaugt, šosezon bija izaugsme praktiski visos rādītājos, izņemot skatītāju skaitu stadionos. Tur arī bija savi objektīvi iemesli, kādēļ bija šāds kritums, un šos iemeslus principā Sportacentrs.com jau precīzi aprakstīja. Taču visādi citādi - TV tiešraidēs, interneta tiešraidēs, līdzjutēju iesaistē sociālajos tīklos, spēļu labāko momentu video utt. - bija pieaugums."

"Skatoties ilgtermiņā, domāju, ka līgai ir uzņemts pareizs virziens. Protams, bija arī šosezon mums kļūdas un kļūdiņas, bet nu galvenais ir ņemt tās tagad vērā un neatkārtot," turpināja Krivuņecs, aicināts sasummēt aizvadīto sezonu. "Prieks, ka ir jauns čempions. Mums četru sezonu laikā tagad ir trīs dažādi čempioni, un tā ir laba zīme par līgas konkurētspēju. Nemaz ne tik seni bija laiki, kad Latvijā uzvarēja tikai viens klubs."

"Protams, ļoti svarīgs apstāklis šosezon bija tas, ka neviens klubs nespēlēja Eirokausu pamatkārtā, žēl, ka tas neizdevās. UEFA rangā iepriekš bijām pavisam tuvu 33. vietai, kas būtu devusi vienu vietu Eiropas līgas kvalifikācijā un attiecīgi daudz labākas izredzes kvalificēties Konferences līgas pamatturnīram, bet tagad, nespēlējot šoruden, Latvija atkāpusies uz 38. vietu. Un te nav runa tikai par vienkārši spēlēšanu, bet gan par UEFA prēmijām un Eirokausu naudām - jo vairāk klubiem izdodas tās iegūt un iepludināt Latvijas futbolā, jo spēcīgāka kļūst Virslīga."

Runājot par līgas vidējo līmeni, Krivuņecs atgādināja, ka 2024. gada nogalē LFF valde lēma par izmaiņām līgas leģionāru fondā - tika nolemts atcelt izņēmumu, ka par pirmajiem astoņiem leģionāriem reģistrācijas maksa ir par 5000 eiro mazāka nekā standarta (8000 eiro). Tāpat LFF valde toreiz lēma par izmaiņām šī leģionāru fonda sadalīšanā - ja iepriekš bija skaidri atrunāts reglamentā, ka leģionāru fonda līdzekļi pilnībā jāizlieto jaunatnes futbola atbalstam (proporcionāli kluba Latvijas U21 vecuma spēlētāju aizvadīto minūšu skaitam Virslīgā), tad 2025. gadā situācija jau bija cita.

"Mums līgā ir skaidra situācija, ka nostabilizējušies divi vadošie superklubi," skaidroja Krivuņecs. "Mūsu uzdevums ir palīdzēt vidējam slānim un mazajiem klubiem. Leģionāru fonds ir viens no labākajiem veidiem, kā to varam darīt. Diemžēl jāatzīst, ka pirms sezonas sākuma pieņemtais lēmums par izmaiņām leģionāru fondā krietni ietekmēja līgas gaitu. Tagad vairs tikai daļēji līdzekļi no leģionāru fonda tika izmantoti jaunatnes futbola atbalstam, kamēr liela daļa nonāca citur. Kur tieši? Citos projektos, es nemaz droši nezinu, tas jāprasa LFF vadībai. Bet tas noveda pie tā, ka Virslīgas klubi adaptējās, saprata, ka iespēlēt U21 vecuma latviešus vairs nav tik izdevīgi."

Kā piemēru, kas saglabāja savu nostāju par jauno spēlētāju attīstību un iespēlēšanu, Krivuņecs nosauca "Mettu", kas līgā palika pēdējā vietā un izkrita uz Nākotnes līgu: "Vai viņi tika nosacīti sodīti par to, ka nepārkārtojās jaunajiem apstākļiem? Savā ziņā jā. "Metta" filozofija šeit ir labi zināma - Latvijas jaunās futbola paaudzes izaudzināšana. Viņi to uzskatīja par svarīgāku nekā centienus piesaistīt vairāk leģionārus un pieredzējušos spēlētājus, lai gan principā šosezon klubiem vairs nebija tādas motivācijas iespēlēt Latvijas U21 spēlētājus."

Virslīgas vadītājs piesauca neseno statistiku, ka Virslīga bija starp Eiropas jaunākajām līgām pēc spēlētāju vidējā vecuma: "Bijām unikālā pozīcijā. Bet, ja šādi turpināsies, tas viss mainīsies. Redzējām, ka iepriekšējos gados pieauga Latvijas U21 izlases sasniegumi UEFA turnīros. Tas neradās no tukšas vietas, bet gan arī tādēļ, ka Virslīgas klubi bija ieinteresēti iespēlēt U21 spēlētājus, un Virslīgas maču pieredze viņiem ļoti noderēja Latvijas izlasē."

Krivuņecs gan atzina, ka izmaiņas leģionāru fondā novedušas arī pie citām izmaiņām: "U21 spēlētāju skaita samazināšanās, ja turpināsies, nākotnē būs problēma. Bet drīzāk problēma Latvijas futbolam kopumā, nevis tieši Virslīgai. Jo Virslīgas ieguvums bija labi novērojams - šosezon par 36% samazinājies to spēļu skaits, kas beidzās ar vairāku vārtu starpību, proti, bija krietni mazāk sagrāvju. Par to, protams, esam priecīgi. Šo vidējo līmeni sanāca veicināt, taču nedaudz mākslīgi, un ar stratēģiju, ka vidēja līmeņa klubam izdevīgāk ir iespēlēt leģionāru, nevis latviešu jauno spēlētāju. Un, ja aug vidējais līmenis, tad arī lielākas iespējas labāk nospēlēt Eirokausos. Vēlreiz uzsvēršu - mums UEFA prēmijas un solidaritātes fonda maksājumi ir nenormāli svarīgi. Šosezon, kad mums nebija kluba Eirokausu pamatturnīrā, no UEFA solidaritātes fonda maksājumiem zaudējām apmēram pusmiljonu eiro. Latvijas jauniešu sportam tas ir nozīmīgs apjoms."

"Ideālais formāts, lai spēlētājs attīstītos, tiek piesaukts 25-50-25," sacīja Krivuņecs. "25% spēļu jāaizvada pret spēcīgākiem pretiniekiem, 50% pret sava līmeņa pretiniekiem un 25% pret jau zemāku līmeni, lai būtu iespēja iegūt pārliecību par saviem spēkiem. Mums Virslīgā pietrūkst tieši šī vidējā līmeņa. RFS un "Riga" kā divas izteikti vadošās komandas jau piesaucu, un domāju, ka nākamsezon "Liepāja" jau veidos lielo trijnieku, mums bija ļoti interesanta un spraiga cīņa par palikšanu Virslīgā. Es būtu ļoti priecīgs, ja būtu vēl aktīvāka un spraigāka cīņa par ceturto Eirokausu ceļazīmi."

"Bet nu te atkal ir jāsabalansē vēlmes par līgas līmeņa celšanos ar vēlmēm par Latvijas jauno futbolistu izaugsmi," teica Krivuņecs. "Tāpēc es esmu ļoti pret to, ka solidaritātes fonda maksājumus var izmantot arī citiem mērķiem. Tie būtu jāizmanto tikai jauniešu futbolam, varbūt vēl infrastruktūrai. LFF ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek runāts un plānots par šīm lietām, arī es esmu tajā un paužu savu balsi."

Vai šoruden šajā Virslīgas darba grupā ir apspriests arī jautājums par Virslīgas iespējamo paplašināšanos līdz 12 komandām, ko LFF prezidents vēl pavisam nesen nevēlējās pilnībā izslēgt no iespējamo scenāriju saraksta? "Nē, nav," sacīja Krivuņecs. "Par 12 klubiem Virslīgā šobrīd runā tikai tie, kuri īsti nesaprot pašreizējos apstākļus."

Pozitīvi par 12 klubiem Virslīgā gan nesen portālam Sportacentrs.com izteicās arī "Mettas" ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons.

"Jā, protams. Ja es šobrīd būtu "Mettas" vadītājs, es darītu to pašu," sacīja Krivuņecs. "Tas ir tikai normāli, ka katrs klubs cīnās par savu vietu zem saules un meklē sev izdevīgus risinājumus. Man ir žēl, ka "Metta" izkrita no VIrslīgas. Bet tāpēc arī pastāv tāds formāts, ka ir klubi un ir līgas, kas savukārt jau ir neitrālas un skatās uz visas līgas kopējo labumu. Un par 12 komandām Virslīgā saku šādi - tas būtu nevis viens, bet uzreiz desmit soļi atpakaļ. Virslīga to var pierādīt un argumentēt, turklāt būtu pilnīgi nepareizi to darīt šajā starpsezonā. Tad gan mums būtu jārunā par interešu konfliktu, jo skaidri redzams, kuriem klubiem tas nāktu par labu un kuriem nē. Pareizi būtu, ka šāds lēmums tiek pieņemts - ja tiešām kāds var parādīt argumentus, kā īsti tas nāks par labu līgai - par aiznākamo sezonu."

Salīdzinot ar dažām vēl nepavisam ne tik senām Virslīgas sezonām, kad netrūka šādu un tādu lielāku skandālu, publisku strīdu un konfliktu, šī sezona būtībā bija mierīga, sacīja Krivuņecs. Taču viens skaļāks notikums pa vidu bija gan, kas turklāt bija tiešā veidā saistīts ar portālu Sportacentrs.com - kad "Metta" atteicās savā mājas spēlē ielaist Virslīgas akreditētos žurnālistus Edmundu Novicki un Arkādiju Birjuku, ko vēlāk publiski skaidroja ar savu kritiku par portāla publikācijām. Virslīgas vadība pavasarī palīdzēja ar vidutāja lomu, taču savu nostāju publiski nepauda. Tagad sezona beigusies, un Krivuņecs tika aicināts dalīties viedoklī.

"Pirmkārt, manuprāt, klubam šajā situācijā nebija taisnības," sacīja Krivuņecs. "Virslīga vienmēr ir respektējusi medijus, it īpaši Edmundu un Arkādiju. Teicu "Mettai", ka man tas nelikās pareizi. Tāpat man nelikās pareizi, kā tas viss ir pasniegts publiski. Kad situācija attīstījās, ne viena, ne otra puse man neko nevaicāja, neviens nepiezvanīja un nevaicāja, ko mēs šeit kopā varam izrisināt. Tā vietā viss uzreiz aizgāja publiski. Tāpēc arī neko no savas puses publiski tobrīd nekomentēju, jo būtībā biju trešā puse, kas par notikušo uzzina vēlāk. Kad emocijas norima, aicinājām visus pie viena galda, izrunājām un ejam uz priekšu. Sasummēšu šādi - tas bija izņēmuma gadījums, nevis milzīga un tendencioza problēma, bet tagad cilvēkiem no malas varēja palikt iespaids, ka Virslīga cīnās ar medijiem. Tā nav, mēs, galu galā, piedāvājam publisku produktu."

Runājot par nākamās sezonas mērķiem, Virslīgas valdes priekšsēdētājs piesauca ilgtermiņa darba turpināšanu, nevis pēkšņus mākslīgus izrāvienus: "Zinām, kas jāpaveic, lai uzlabotu situāciju, mums ir idejas, kā labāk un plašāk piedāvāt Virslīgas spēļu atspoguļojumu. Jāturpina darbs ar klubiem, attiecīgi jāpapildina komercreglaments. Ļoti ceru, ka nākamsezon būs trīs komandas, kas cīnīsies par titulu, ļoti ceru, ka "Riga" tiks Eirokausu pamatturnīrā, ceru, ka kādai komandai arī no līgas zara izdosies tikt ļoti tuvu Konferences līgai. Mums vairāk jāattīsta arī sieviešu futbols, jo tā arī ir svarīga lieta UEFA."

"Jāmeklē arī vairāk veidu, kā atbalstīt Nākotnes līgas klubus un to ambīcijas, šeit esmu izteicis piedāvājumu, ka konkrētu procentu no Virslīgas klubu UEFA solidaritātes maksājumiem vienojamies novirzīt Nākotnes līgas čempionam. Klubi tad saprot, par ko viņi cīnās, un saņem palīdzību, lai sekmīgāk iekļautos Virslīgā. Jo sportā un pārējā biznesā ir šāda atšķirība - biznesā tev būs vislabāk, ja tev pašam būs vislabāk, bet sportā tev būs labāk arī tad, ja visiem pārējiem būs augstāks līmenis, lielāki ienākumi, lielāka atpazīstamība utml. Tas rada apstākļus, lai arī tavam klubam būtu labāka situācija."