"Liepājai" ģenerālsponsors, 600 tūkstošu budžets, mērķis izcīnīt zeltu un kausu

Lozungs: Liepājas futbols Latvijai

Preses konferences ievadā "Liepāja" prezentēja videoklipu un iepazīstināja klātesošos ar kluba lozungu šai sezonai. "Liepājas futbols Latvijā," sacīja kluba mārketinga direktors Olafs Saulriets. "Kāpēc tik skaļš un ambiciozs moto? Pirmkārt, tāpēc, ka pirmoreiz spēlēsim Čempionu līgas kvalifikācijā, kur nesīsim ne tikai mūsu pilsētas, bet arī visas valsts vārdu.

Otrkārt, pagājušās sezonas noslēgumā FK "Liepāja" tika novērtēta dažādās nominācijās: labākie spēlētāji, labākais treneris, labākā spēļu organizācija u.tml. Tas ir stimuls censties strādāt vēl labāk, un jau ir jūtams, ka arī pārējie Virslīgas – un ne tikai – klubi cenšas strādāt, kas rada veselīgu konkurenci, no kuras iegūst viss Latvijas futbols kopumā. Un, treškārt, nevienam nav noslēpums, ka šā gada LFF valdes vēlēšanās piedalīsies divi mūsu kluba pārstāvji – Māris Verpakovskis un sporta skolas vadītājs Egils Trušēlis. Tādā veidā arī liepājnieki mēģinās sniegt savu ieguldījumu Latvijas futbola attīstībā."

Ģenerālsponsors: "Mogo"

FK "Liepāja" pateicās saviem sponsoriem un atbalstītājiem – "Liepājas enerģijai", "Evelatus", "adidas", ar kuru pirms šīs sezonas noslēgts trīs gadu līgums, LOC, "Radio SWH Kurzeme" -, bet īpaši izcēla kluba ģenerālsponsora atrašanu. Par to kļuvis uzņēmums "Mogo", kā vārds rotā pašreizējās Latvijas hokeja čempiones – vienas no HK "Liepāja" galvenajām sāncensēm - nosaukumu. "Priecājamies par katru iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē – vai tas būtu hokejs, basketbols vai futbols. Tas ir liels gandarījums un lepnums, ka varam palīdzēt sasniegt augstus mērķus," sacīja "Mogo" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņagins.

Kāda ir sadarbības summa ar "Mogo", uz cik ilgu laiku noslēgts līgums?
Saulriets: "Sadarbības summu šobrīd neatklāsim. Ne tādēļ, ka tā būtu noslēpums, bet gan tādēļ, ka tā ir pakārtota arī mūsu panākumiem – attiecīgi ir paredzēta bonusu sistēma. Sadarbības termiņš šobrīd ir atrunāts uz vienu gadu, bet ar domu, ka tā būs ilggadēja sadarbība."

Budžets: ap 600 tūkstošiem eiro

"Kluba budžets daudz neatšķirsies no pagājušā gada," teica kluba prezidents Māris Verpakovskis. "Kā zināms, pagājušajā gadā nekādus līdzekļus par Eirokausiem nedabūjām [jo "Liepāja" tajos nepiedalījās], bet, vasarā startējot Čempionu līgā, naudu saņemsim tikai pēc gada. Budžets būs ap 600 tūkstošiem eiro. Tas vēl var mazliet pamainīties, jo vēl nezinām, kur spēlēsim Čempionu līgā – cik tālu mums būs jāceļo, kur dzīvosim u.t.t."

Pirms gada detalizēti publicējāt sava budžeta posteņus. Vai ir doma to darīt arī šogad?
Verpakovskis: "Neesam domājuši. Ja godīgi, vēl neesmu līdz galam pats to redzējis. Ja ir tāda interese un tas ir tik būtiski, tad padomāsim. Varu pateikt, ka lielākā [izdevumu] sastāvdaļa jebkurā gadījumā ir spēlētāju algas, kuras sastāda budžeta lielāko daļu."
Saulriets: "Ja runājam par to konkrēto gadījumu, tad tur atspoguļojām atskaites veidā par pavadīto sezonu. Visticamāk, ka šīs sezonas beigās, ja būs interese no medijiem, nebūs problēmu parādīt. Šobrīd rādīt provizoriskos datus ir pāragri, jo ir izdevumu pozīcijas, kuras vēl nezinām."

Jautājums droši vien bija domāts konkrēti par pagājušo sezonu.
Saulriets: "Tad pārpratu. Jā, varam publiskot."

Kāda šajā sezonā būs aptuvenā proporcija starp pašvaldības naudu un privāto finansējumu?
Verpakovskis vēršas pie blakus sēdošā mēra un pārliecinās, ka drīkst atklāt summu: "Pilsēta mums šogad piešķīra 128 tūkstošus eiro. Kopējais budžets būs 600, tātad tā būs aptuveni piektā daļa. Pagājušajā gadā laikam bija nedaudz vairāk."

Kad Jānis Ikaunieks pirms gada pārgāja uz "Metz", sacījāt, ka summu tobrīd nedrīkst atklāt un tā ir konfidenciāla, bet to varēs nojaust pēc gada, kad publiskosiet finanšu atskaiti. Varbūt tagad vari nosaukt šo summu?
Verpakovskis: "Tad tāpēc bija, kāpēc mēs neatklājam budžetu (smejas). Tagad atcerējos. Tā arī paliek konfidenciāla." (atkal skaļi smiekli)

Vai spēlētājiem, kuri kaldināja čempionu titulu, ir jauns statuss un pieaugusi alga?
Verpakovskis: "Kādam jā, kādam nē. Kādam, kuram beidzās līgums un bija jāpagarina, kādam varbūt individuāli. Kādam, kurš bija spēlējis visās spēlēs un izcīnījis titulu, skaidrs, ka klubs pagāja pretī un noteikti arī mazliet paaugstināja algu fondu, bet robežas nav tik lielas un nav tā, ka kāds tagad saņem divreiz vairāk. Diemžēl arī iespējas mums nav tik plašas, jo esam ieguvuši titulu, bet nauda ienāks tikai gada beigās. Varbūt kā maza prēmija bija treniņnometne Turcijā, kuras dēļ paņēmām kredītu, ņemot vērā, ka vēlāk dabūsim naudu par Eirokausiem. Dažiem spēlētājiem, protams, ir pretenzijas uz lielākām algām – tas ir normāli. Kādam palielinājām, bet ne visiem."

Mērķi: tituls, kauss, Čempionu līgas 3. kārta

"Skaidrs, ka, pagājušajā gadā izcīnot čempionu titulu, zemākus mērķus likt vairs nav jēgas," sacīja Verpakovskis. "Jāmēģina noturēt šo latiņu, un komandai galvenais mērķis šogad ir atkal izcīnīt čempiones titulu. Iekšienē paši lieliski saprotam, ka titulu noturēt ir daudz grūtāk nekā izcīnīt – jebkurai komandai, kas pret mums iznāks laukumā, būs divkārt lielāka motivācija atņemt mums punktus.

Arī konkurence čempionātā būs diezgan liela – citas komandas ir nopietni pastiprinājušās, un vēl nav skaidrības par jaunpienācējām, kuras, izskatās, pēc sastāva un vārdiem ir gatavas pacīnīties par trijnieku. Tāpēc domāju, ka mūs sagaida ļoti interesants čempionāts. Vēl, protams, gribētu iegūt arī Latvijas kausu, ko vēl neesam izcīnījuši. Protams, ļoti gribētu arī pārvarēt otro kārtu Čempionu līgā. Šādu mērķi iekšienē izvirzīsim, bet saprotam, ka daudz kas būs atkarīgs no izlozes. Jebkurā gadījumā mērķis Čempionu līgā būs cienīgi pārstāvēt Latviju un darīsim visu, lai pārvarētu vienu un varbūt pat vēl vairāk kārtu."

Vai ir arī kāds mērķis skatītāju ziņā – cik daudz skatītāju vēlaties redzēt?
Verpakovskis: "Pagājušajā gadā skaitļi iepriecināja un vidējais rādītājs mums bija augstākais čempionātā. Ja nemaldos, otro vietu, "Jelgavu", apsteidzām par divām reizēm. Noteikti uzliksim augstāku latiņu un gribam vēl vairāk skatītāju. Tas, protams, atkarīgs gan no komandas, gan mums pašiem – kā strādāsim ar skatītājiem. Tiešām ceru, ka vidējais skaitlis būs vēl lielāks. Varbūt Olafam ir ko piebilst – viņam parasti ir daudz lielāki mērķi šajā ziņā."
Saulriets: "Ja pagājušajā gadā pirms sezonas mums bija derības ar trenerim par maksimālo skaitu – trim tūkstošiem (ja nemaldos, vienā spēlē bija pat trīsarpus) -, tad šogad tie būtu pieci tūkstoši."
Verpakovskis: "Pieci neiet iekšā [stadionā]." (smiekli telpā)
Saulriets: "Mums ir tāds kalniņš aiz sētas, kur citreiz sasēžas."

Pārmaiņas sastāvā

"Mums ir gan jaunpienācēji, gan arī spēlētāji, kuri atdoti īrē [Roberts Savaļnieks, Reinis Flaksis "Riga" un Andris Krušatins un Raivis Jurkovskis RFS – viņi pieder mums, bet atdevām citiem klubiem, lai viņi iegūtu lielāku spēles laiku un attīstītos ātrāk nekā tas notiktu dublieru čempionātā. Bet neapšaubāmi ar viņiem joprojām rēķināmies un ceram, ka pēc gada diviem kāds spēlēs arī mūsu pamatsastāvā," sacīja galvenais treneris Viktors Dobrecovs.

Kāpēc ar Edgaru Gauraču tika noslēgts īres līgums, nevis viņš, teiksim, tika iegādāts? Tā bija "Spartaka" vēlme?
Verpakovskis: "Tā bija "Spartaka" vēlme. Vai bija iespēja iegādāties? Nē. Edgaru ņēmām uz šo sezonu, lai viņš gan palīdzētu mums atkal izcīnīt titulu, gan lai arī palīdzētu Čempionu līgā. "Spartaka" vēlme bija viņu neatlaist un paturēt vēl savā īpašumā. Nebijām pret, jo mūsu galvenais mērķis bija, lai Edgars būtu mūsu komandā, un to mēs panācām."

Vai izīrētie spēlētāji nedrīkstēs spēlēt pret jums, vai kāds no viņiem varētu atgriezties sezonas vidū?
Dobrecovs: "Kāds varbūt gribētu sevi pierādīt vairāk, taču negribu tajā iedziļināties un domāt, ka viņš pret mums sitīs vārtus."
Verpakovskis: "Noteikti, ka nākotnē rēķināmies ar visiem spēlētājiem, kurus esam atdevuši īrē, un gandrīz ar visiem tika pagarināti līgumi, lai viņus varētu atdot īrē un pēc tās beigām viņi atkal būtu mūsu īpašumā. Pagājušajā gadā, it īpaši otrajā pusē, kad komandā bija 22-23 spēlētāji, sapratām, ka Latvijas čempionātam tik daudz nevajag, jo četri pieci no viņiem pat netiek pieteikumā. Spēles ir vienreiz nedēļā, un pirmais vienpadsmitnieks mierīgi var atjaunoties līdz nākamajai spēlei. Ja vien, nedod Dievs, nav kaut kādas traumu epidēmijas, tad tas pats sastāvs var spēlēt arī nākamajā mačā.

Tāpēc nebija jēgas visus spēlētājus marinēt un turēt. Redzējām, kuriem ir mazākas iespējas tikt pie spēlēšanas, un uzskatījām, ka vērtīgāk ir viņus atdot īrē, lai nākamajā ziemā, kad viņi atgriezīsies, viņi būs ieguvuši pieredzi. Gan Jurkovskis, gan Krušatins, kurus atdevām pēdējos, ir ļoti perspektīvi un talantīgi, bet viņiem vajag pieredzi Virslīgā. Ceru, ka viņi to dabūs un atgriezīsies nobriedušāki un gatavāki. Savaļnieka gadījums ir mazliet cits, jo viņš jau ir gatavs spēlēt, bet viņa pozīcijā ir ļoti liela konkurence. Mēs viņu labprāt atstātu, bet viņš noteikti nebūs tas spēlētājs, kurš būtu ar mieru sēdēt rezervē un gaidīt savu iespēju. Viņš ir tāda līmeņa spēlētājs, kuram jāspēlē 90 minūtes. Arī ar viņu tika pagarināts līgums, un arī viņu gaidīsim atpakaļ un sekosim šogad līdzi."

Ko Latvijas apstākļos nozīmē izīrēt? Vai par to var saņemt arī naudu kā ārzemēs?
Verpakovskis: "Klubs neko nenopelna, bet ieekonomē uz algas budžeta rēķina, jo vairs nav jāmaksā viņam alga – to dara klubs, kurš īrē. Visu algu? Jā."

Kādus plusus var dot jaunpienācēji?
Dobrecovs: "Katru gadu analizējām spēlētājus un zinājām, kuras pozīcijas mums ir vajadzīgas – tās mums vairāk vai mazāk bija skaidras jau pagājušajā gadā."
Verpakovskis: "Runājot par to, kāpēc trīs un tieši šie spēlētāji. Jau vasarā ar treneru korpusu sākām runāt par iespējamajiem papildinājumiem. Mickevičs acīs iekrita jau iepriekšējā vai pat vēl sezonu iepriekš, un vasarā sākām pastiprināt sekot viņam līdzi un veidot kādas sarunas. Līdzīgi arī ar Edgaru. Vajadzēja radīt lielāku konkurenci Kristapam Grebim, kurš diemžēl veselības problēmu dēļ nevar visas sezonas spēles aizvadīt pa 90 minūtēm. Vajadzēja centra uzbrucēju, un arī ar Edgaru pirmās pārrunas notika, ja nemaldos, jau septembrī vai augustā. Vēl vajadzēja arī kreisās malas aizsargu. Sākumā domājām, ka ņemsim leģionāru. Bijām dažus noskatījuši, redzējām video, jau sākām veikt pārrunas, bet tad parādījās iespēja un uzzinājām, ka Ņikita Bērenfelds lauzīs līgumu ar "Skonto". Esam ļoti apmierināti ar komplektāciju, primārais bija saglabāt pagājušās sezonas sastāvu."

Vai aizstājējs tika meklēts arī Dāvim Ikauniekam [kurš beigās palika komandā]?
Verpakovskis: "Pagājušajā gadā bija noruna, ka, ja viņam būs labs piedāvājums, tad palaidīsim. Tāda konkrēta piedāvājuma līdz galam nebija, bet divi trīs [varianti] bija. Izskatījās, ka varētu būt, bet beigās nesanāca. Pirmkārt, aktīvi aizstājēju viņam nemeklējām, jo nebija skaidrs, vai viņš brauks prom. Otrkārt, tajā pozīcijā mums ir diezgan liela konkurence. Ja arī viņš aizietu, kaut ko jaunu ņemt mums nevajadzētu. Tur var spēlēt arī Romāns Mickevičs, tā ka, ja arī [Dāvis] beigās aizbrauktu, līdz vasarai neko jaunu neņemtu un skatītos, kā iet."