Skandāls Virslīgas sezonas izskaņā – tiesnesis apsūdz ″Alberts″ fanus agresijā

Īsumā. FUTBOLA UN SPORTA NĀVE!!! FUTBOLĀ NAV VIETAS NE VERBĀLAI, NE FIZISKAI VARDARBĪBAI!!!
Jau iepriekš atvainojos par savām emocijām, bet klusēt vairs nav iespējams. Futbola sabiedrība mani pazīst kā godprātīgu, konstruktīvu futbola tiesnesi, ilggadīgu futbola profesionāli, futbola un Latvijas patriotu, kurš ar savu ilggadīgo, nesaudzīgo darbu, ētiku un disciplīnu ir izpelnījies vietējo un starptautisko jomas profesionāļu kvalitātes novērtējumu. Tiesnesi, kurš, ja ir kļūdījies, to cilvēcīgi atzīst, bet vienmēr stāvēs ar stingru mugurkaulu, nelieksies vējos, glumos aicinājumos un būs cieņpilns ar savu viedokli.

Kontekstam - uzskatu par lielu apvainojumu, spļāvienu sejā manā un manu kolēģu virzienā, ka vienas no vadošo Latvijas futbola akadēmiju 10 gadīgi audzēkņi, ģērbti pilnā Jura Docenko Futbola skolas ″Alberts″ kluba ekipējumā, nākot futbola tiesnešiem no laukuma, metra attālumā izstieptā saujā izkliedz un piedāvā tiesnešu uzpirkšanai centus. Viņu tēvi kluba atribūtikā aiz muguras stāv, uzmundrina dēlus un priecīgi kliedz manā un kolēģu virzienā, ka esam korumpēti, nožēlojami salašņas. Puslaikā un pēc spēles JDFS ″Alberts″ pārstāvji draud fiziski izrēķināties un uzsāk fizisku konfrontāciju.

Vai tās ir Jura Docenko Futbola skolas ″Alberts″ vērtības? Personīgi pazinu Juri Docenko - viņš bija kā tēvs saviem audzēkņiem, kurus audzināja par labiem cilvēkiem. Ļoti gaišs, godprātīgs, cilvēcīgs un empātisks cilvēks. Tāds, uz kā pamatiem balstās visas labās lietas – etalons, kuram līdzināties. Ne tikai aicināja ar vārdiem, bet arī ar darbiem! Vai šādu ētiku, uzvedību, rīcību atbalstītu Juris Docenko? Esmu pārliecināts, ka nē!

Es nekad neļaušu sevi un kolēģus apvainot nepamatoti. Šoreiz ir tā retā reize, kad tiesnešu mērs un “klusēšanas kodekss” ir saplīsis!
Pirmo reizi savas 28 gadu futbola tiesāšanas karjeras laikā, kad esmu vadījis dažāda līmeņa futbola spēles — kad uz mani un maniem kolēģiem ir spļauts, kad esmu kā 13 gadīgs puika grūstīts no pieaugušiem večiem, kad uz mani ir mests ar priekšmetiem, draudēts ar piekaušanu, kad ir bijusi nepieciešamība drošības dēļ mainīt viesnīcu starptautisku spēļu laikā — pirmo reizi izjutu tik lielu, masveidīgu negatīvu uzbrukumu un agresiju Latvijā, savā un kolēģu virzienā. No mājinieku futbola kluba visiem līmeņiem: JDFS ″Alberts″ augstākās vadības, apsardzes bezdarbības un to smīņķājošas ņirgāšanās, kā arī skatītāju puses visā laikā, kamēr atradāmies futbola “stadionā”.
Izsaku visu savu cieņu abu komandu futbolistiem laukumā, kuri uzvedās korekti, bet viss, kas notika ārpus un apkārt...

ĻOTI SKAĻI — es uzskatu, ka tā ir mūsu futbola un sporta NĀVE, ja šāda uzvedība sporta pasākumā, kur pulcējas daudzi līdzjutēji, futbola mīļotāji, bērnu vecāki un bērni, tiek akceptēta, uztverta kā norma un pat atbalstīta!!!
Mobbings, abūzi, naids, bossings un viss ar to saistītais mums ir pilnīgā pakaļā (Stambulas konvencija šeit var pienest ūdeni un padot dvieļus)… Kaut kur mūsu vispārējais futbola un sabiedrības kurss ir aizgājis greizi!!!

Savstarpēja cieņa. Kas tas tāds? Empātija, korekta uzvedība. Kas tas tāds? Piemēra rādīšana bērniem. Kas tas tāds? LFF “futbola karaļa” asaras. Kas tas tāds? Utt., utjp...
Fiziski grūstīt, draudēt izrēķināties ar futbola spēles dalībniekiem – viss OK!!! Tas tak ir futbols!!! Te tā drīkst!!!
Kāpēc Jaunajā Rīgas teātrī šie cilvēki neatļaujas tā uzvesties? Kāda ir atšķirība teātra izrādei un futbola spēlei? Kāpēc jūs negrūstat aktierus, gaismotājus vai garderobistus? Kāds futbola GRINČAM (tā mani publiski dēvē JDFS Alberts viceprezidents J. Pakalns) var paskaidrot? Sabiedriska un publiska vieta, masu pasākums… Vai futbola spēles laikā nedarbojas Latvijas likumdošana?

Valsts policija — vai futbola spēles laikā drīkst kādu nosist, nodurt, piekaut, izpist (atvainojos, bet tā man šodien aptuveni 55 gadīgs vīrietis sejā viena metra attālumā izteica vilinošu piedāvājumu JDFS ″Alberts″ atribūtikā — atteicos, jo man tomēr sievietes patīk…), skaļi lamāties, apvainot, jo “tā tak ir futbola spēle un tas pie futbola piederas”? NĒ, TAS NEPIEDER NEKUR! UN ARĪ NE FUTBOLĀ!!!
Pirmo reizi rakstu tik garas tiesnešu piezīmes spēles protokolā.
Pirms spēles.
Ņemot vērā laukuma diskutablo tehnisko stāvokli, pieņēmām lēmumu, ka svarīgajai spēlei ir jāsākas, kaut bija visas pilnvaras un tiesības spēli nesākt. Spēles laukums tika sagatavots, lai tikai būtu iespējams uzsākt un aizvadīt spēli, 40 minūtes pirms spēles sākuma. Laukuma līnijas nebija redzamas, bumbu pārbaude — 10 minūtes pirms spēles. Visas spēles laikā spēlētāji izteica jautājumus par ″Fair play″ principiem, jo puse laukuma bija klāta ar slidenu, nelielu sniegotu, ledainu kārtu, otra puse — atkususi, kas visas spēles laikā radīja grūtības.

Pirmais puslaiks.
Divas reizes video tiesnesis mani aicināja uz video pārbaudes zonu.
Pirmajā situācijā (par 11 m soda sitienu) piekļuve zonai nebija iespējama, jo pie ekrāna atradās JDFS ″Alberts″ līdzjutēji un kluba viceprezidents J. Pakalps. Apsardze stāvēja kā statists. Palūdzu palīdzību, lai varētu neatkarīgi pieņemt lēmumu. Fiziski tas izdevās, bet video apskates laikā JDFS ″Alberts″ viceprezidents J. Pakalps nepārtraukti ar savu “TV komentētāja profesionālo viedokli” centās ietekmēt manu lēmumu. Visu cieņu, bet viņa “objektīvajā un profesionālajā” viedoklī neieklausījos. Balstoties uz noteikumiem un UEFA/LFF vadlīnijām, liekot roku uz sirds, gaišā piemiņā turot Latvijas tiesnešu metra Miķeļa Rubeņa ieteikumus, pieņēmu lēmumu nozīmēt 11 metru soda sitienu uz JDFS ″Alberts″ viceprezidenta J.Pakalpa komandas pārstāvētajiem vārtiem.

Otra situācija puslaika beigās — pie video pārbaudes atkal Pakalpa kunga “komentāri”, kurus uzklausīt nācās, jo fiziski izvairīties nebija iespējams. Pie lēmuma pieņemšanas tos neņēmu vērā. Visu atzītais TV eksperts tomēr nebija pietiekami pārliecinošs, lai kā arī centās, nespēja ietekmēt tiesnešu lēmumu, jo balstīju tos uz spēles noteikumiem, UEFA/LFF rekomendācijām.

Noslēdzoties spēles pirmajam puslaikam un dodoties uz ģērbtuvēm netika nodrošināta nekāda veida drošība spēles tiesnešiem. Uzreiz nonākot no laukuma mūs aplenca agresīvi, JDFS ″Alberts″ atribūtikā ģērbti atbalstītāji un draudēja fiziski izrēķināties (neaprakstīšu aicinājumus un piedāvājumus no JDFS ″Alberts″ fanu bāzes vīriešiem uz seksuālu sakaru veidošanu ar spēles tiesnešiem, arī vīriešiem), tā nu mēs kopē devāmies viņu pavadījumā uz ģērbtuvi. Nekāda veida apsardze netika nodrošināta. Pa ceļam izcēlās arī fizisks konflikts starp mani un JDFS ″Alberts″ fanu, kā arī manu asistentu – no fana puses tika piedāvāta vīrišķa, seksuāla tuvība, bet es un mans asistents aizstāvējām savu vīrieša godu un kristīgās vērtības, teicām, ka esam aizņemti, precēti ar sievietēm un pa abiem kopā ir pieci bērni. Neķītro, seksuālo piedāvājumu atraidījām. To pavadīti, iegājām ģērbtuvē bez jebkādas apsardzes aktīvas iesaistes.

Otrais puslaiks
Otrais asistents regulāri ziņoja par draudiem no JDFS ″Alberts″ fanu puses. Skatītāji brīžiem atradās pusmetra attālumā no laukuma.

62. minūtē pēc otrās dzeltenās kartītes parādīšanas, situācija kļuva kritiska — fiziski izrēķināšanās draudi jau bija ļoti tieši. Spēle tika apturēta vairākas minūtes. Tikai pēc vairākkārtējiem lūgumiem tika izteikts publisks paziņojums skatītājiem atkāpties.

Visa otrā puslaika laikā viceprezidents J. Pakalps visa puslaika laikā ar draudošiem izteicieniem turpināja ietekmēt tiesnešus un kurināja skatītājus.
Spēles beigās apzināti nogaidījām, lai izvairītos no konfrontācijas, bet tas neizdevās — apsardze bija neprofesionāla, pasīva un provocēja ar savu bezdarbību.

No manis viss.
Ja gribat publisku, konstruktīvu diskusiju — esmu atvērts!
Manu spēles lēmumu publisku skaidrošanu — atvērts!
Cīņa boksa ringā ar kādu no JDFS ″Alberts″ agresīvajiem faniem, lai aizstāvētu savu godu — atvērts!

Neļaušu vairs publiski aizskart sevi, savu ģimeni un savus kolēģus FUTBOLA SPĒLES LAIKĀ!!!!

Ar cieņu,
Vienkāršs Latvijas iedzīvotājs,
Andris Treimanis.

Vēlos sniegt savu redzējumu par notikušo, jo publiskajā ierakstā minēti vairāki fakti un apgalvojumi, kas neatbilst manai rīcībai un kluba nostājai.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka gan es personīgi, gan JDFS ″Alberts″ kā organizācija esam stingri pret jebkāda veida vardarbību. Nekāda veida fiziska agresija nav pieļaujama, un mēs nekad to neesam uzskatījuši par daļu no futbola kultūras.

Runājot par spēles epizodēm, vēlos precizēt, ka situācijās ar VAR pirmajā puslaikā mana iesaiste bija minimāla. Pie ekrāna atradās vairāki līdzjutēji, un komentāri skanēja no dažādām pusēm, taču mans vienīgais izteikums no aptuveni piecu metru attāluma bija: “Andri, tā nav sarkanā.” Nekādas agresivitātes, mēģinājumu pietuvoties vai ietekmēt lēmumu nebija, un pirmais puslaiks kopumā noritēja salīdzinoši mierīgi. Ja Andris uzskata, ka es ietekmēju lēmumu un izdarīju uz viņu spiedienu es atvainojos par savu rīcību.

Andris daudz runā un piemin starplaika agresiju. Nākotnē visas iesaistītās puses strādās, lai tas neatkārtotos. Tomēr svarīgi pieminēt arī incidentu, kas notika ar meiteni, kura filmēja strīdu. Video ir redzams, kā tiesneša asistents iesita viņai pa telefonu un roku, lai filmēšanu pārtrauktu. Arī šai situācijai, gluži tāpat kā pārējām vieta futbolā nav.

Gribu īpaši uzsvērt, ka ne pirms spēles, ne tās laikā, ne pēc tās es neesmu draudējis tiesnešu brigādei vai centies kādā veidā fiziski konfrontēt. Ierakstā radās iespaids, ka es būtu kurinājis agresiju vai vadījis pūli, taču tas neatbilst patiesībai.

Gribu uzsvērt, ka pirmo puslaiku pavadīju viens pie stūra karoga kopā ar filmētāju, izņemot īsu brīdi VAR epizodē, bet otro – laukuma pretējā galā, tālu no fanu sektora.

Vienlaikus vēlos teikt, ka šodien nevienam nebija jāuzbrūk tiesnešiem, tāpat nevienam nebija jāuzbrūk meitenei, kura filmēja vai jebkuram skatītājam. Šādas epizodes ir nepieņemamas, un mūsu klubs izvērtēs situāciju, lai saprastu, kā šādas lietas nākotnē novērst. Mēs sagaidām to pašu caurskatāmību arī no tiesnešu brigādes – skaidrus, konstruktīvus lēmumu skaidrojumus, kas mazinātu emociju sakāpinājumu un ļautu izvairīties no konfliktiem.

Es negribu un nevēlos šo situāciju pārvērst karā starp tiesnešiem un klubiem. Andris aicina uz boksa ringa, bet es esmu atvērts mierīgai, faktos balstītai publiskai vai privātai sarunai par notikušo.