"Valmiera": Matrevica mūris, Kroļļa loms, Jaunzema darbs

Tamazs Pertija vismaz reizi laukumā Virslīgas mačos izlaida 30 spēlētājus, kas bija otrs augstākais rādītājs aiz "Riga" (36). Šis fakts gan skan mazliet maldinoši, jo vēl trīs komandas izmantoja 29 spēlētājus, vēl viena cita 28. Respektīvi, 2021. gadā ar lielu spēlētāju skaitu izcēlās "Riga", ar mazu "Metta" (25), bet pārējās aptuveni vienādi.

Spēles laika ziņā pirmrindniekos pieci futbolisti - ikviens no viņiem 27 spēļu maratonā piedalījās vismaz 24 spēlēs, bet pamatsastāvā bija vismaz 21 reizi. Tie bija Alvis Jaunzems, Rihards Matrevics, Raimonds Krollis, Ivans Želizko un Daisuke Jokota. Lai gan "Valmieras" futbols pamatā balstījās uz viesspēlētājiem, "Top 3" pēc spēles laika bija tikai latvieši. Jaunzems izlaida tikai vienu spēli (pret "Noah", kad valmierieši mocījās), bet pārējos 26 gadījumos bija pamatsastāvā. Alvis sakrāja otro lielāko spēles laiku starp visiem Virslīgas spēlētājiem, piekāpjoties vienīgi RFS pamatvārtsargam Vitautam Čerņauskam. Jāatgādina, ka 2020. gadā Jaunzems piedalījās absolūti visos 27 mačos un "Top 3" pēc spēles laika Alvis bijis trijās no četrām "Valmieras" sezonām Virslīgā. Starp 2021. gada turnīra vadošajiem futbolistiem spēles laika ziņā bija arī Matrevics, kurš pēc Anglijas posma 22 gadu vecumā debitēja Virslīgā. Citi latvieši "Valmieras" kreklā Virslīgā 2021. gadā nedebitēja.

"Valmiera" kopš atgriešanās Virslīgā katru gadu uzlabojusi savu pozīciju - "vecajā variantā" 2018. gadā palika pārliecinoši pēdējā astotajā vietā, bet ar Pertiju pie komandas stūres attiecīgi ceturtā, trešā un otrā vieta. Ievērojams progress bija novērojams arī iegūto punktu skaita ziņā. Jau 2020. gadā vidēji mačā iegūto punktu skaits būtiski pieauga (no 1.44 līdz 1.74 punktiem), bet 2021. gadā šis rādītājs pārliecinoši tika pāri divu punktu robežai - 2.19 punkti. Piemēram, 2019. gadā "Riga" kļuva par čempioni ar 2.06 punktiem vidēji spēlē. "Valmiera" 2021. gada Virslīgā ne reizi nezaudēja punktus divos mačos pēc kārtas.

"Valmiera" ne pirmo gadu statistiski izcēlās ar aizsardzību, nevis uzbrukumu. 2020. gadā bronza tika iegūta par spīti piektajam rezultatīvākajam uzbrukumam, bet šoreiz vidzemniekiem bija trešais lielākais vārtu skaits, toties otrā vieta tabulā. Bieži vien valmieriešu futbols bija pragmatisks un uzvaras minimālas - sezonas otrajā pusē trīs reizes izdevās gūt graujošas uzvaras pār "Daugavpili" (divreiz) un "Mettu", bet no pārējām 15 uzvarām 14 panākumi izcīnīti ar vienu vārtu (10 reizes) vai divu vārtu (4 reizes) pārsvaru.

Tai pašā laikā "Valmierai" bija trio, no kura drebēja jebkuras Virslīgas komandas aizsardzība. Krollis, Ibrahīma Sovs un Džibrils Gejs sasita 33 no 46 jeb 72% vārtu (vēl divas reizes pretinieki bumbu raidīja savos vārtos). Viņi visi trīs iekļuva Virslīgas snaiperu septītniekā, Krollis un Sovs ieņēma otro un trešo vietu, piekāpjoties vienīgi "Spartaka" Leonelam Vambā. Vēl jāizceļ Aliuns Ndojs, kurš četrus vārtus guva nieka 323 minūtēs. Viņa golu biežums (goli minūtē) bija gandrīz divreiz lielāks, nekā augstākminētajam trio.

Dažādas uzslavas un apbalvojumus izpelnījās Krollis, kurš saviem 12 vārtiem pievienoja arī 10 rezultatīvas piespēles un 20 gadu vecumā kļuva par Virslīgas labāko spēlētāju rādītājā "vārti + piespēles". Krollis vienīgais turnīrā sasniedza 10 rezultatīvo piespēļu robežu, turklāt pirmo no tām Raimonds veica vien 17. no 27. spēlēm otrajā jūlijā! Pēc tam "skaitītājs" pamatīgi iegriezās.

Ja gūto vārtu skaits "Valmierai" kopumā nebija izcils, tad aizsardzība gan. Vidzemes komanda ielaida 19 vārtus 27 spēlēs, šai rādītājā pārspējot arī čempioni RFS. Pirmo reizi kluba vēsturē "Valmiera" Virslīgā ielaida mazāk nekā vienus vārtus mačā, turklāt pat līdz rādītājam 1.00 bija tālu jo tālu (0.70). Jau minēts, ka vairums uzvaru bija minimālas, taču arī tajās retajās reizēs, kad "Valmiera" tika salauzta, tas notika sīvās cīņās - visi četri zaudējumi ar vienu vārtu starpību.

Pārsteidz, ka "Valmieras" pamatvārtsargs Matrevics (sargāja vārtus 24 no 27 spēlēm) nesavāca visvairāk sauso spēļu turnīrā - viņam 10, kamēr gan Čerņauskam, gan Krišjānim Zviedrim pa 11. Izskaidrojums šim paradoksam ir gaužām vienkāršs - "Valmiera" apbrīnojami bieži ielaida precīzi vienus vārtus. Matrevics tikai 1 no no 27 spēlēm ielaida vairāk par vieniem vārtiem (Liepājā 1:2)! Tomēr svarīgākā rādītājā, "vidējais minūšu skaits, kuros vārtsargs ielaiž vienus vārtus", Matrevics starp pamatvārtsargiem bija pārliecinoši labākais turnīrā. Pabeidzot "Valmieras" stāstu par vārtsargiem, piebildīsim, ka 2021. gadā šai pozīcijā bija stabilitāte - lai gan pirms sezonas vārtsargu skaits bija iespaidīgs, Matrevics sargāja vārtus 89% maču, bet pārējās trīs spēlēs to darīja Vlads Eleferenko. 2020. gadā "Valmiera" izcēlās ar pieciem vārtsargiem ar vismaz vienu spēli Virslīgā.

Slīprakstā vārtsargi, kuri nesakrāja pusi no maksimāli iespējamā spēles laika.

"Valmiera" sezonas gaitā vidēji mačā izmantoja 9.6 leģionāru palīdzību, un tas bija otrs lielākais rādītājs aiz "Riga" (9.9). Ja "Riga" gadījās viena spēle (nepārliecinošais 1:0 pār "Mettu") ar septiņiem leģionāriem, "Valmierai" mazāk par astoņiem (ieskaitot uz maiņu nākošos) laukumā nebija ne reizi. Jau minēts, ka latviešu trio bija lielākais spēles laiks. Toties 4.-9. spēles laiku Tamazs atvēlēja viesspēlētājiem no Eiropas, Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas. Vismaz vienu spēli "Valmieras" kreklā nospēlēja 19 ārzemnieki - iespaidīgs skaitlis, tiesa, mazāks nekā "Riga" (24). RFS 18, "Liepājai" 15. "Valmieras" leģionāru ģeogrāfija: Senegāla (pieci, kamēr pārējā Virslīgā tikai viens, Sedinā Keitā "Liepājā"), Krievija (četri), Ukraina, Gruzija, Japāna (pa diviem), Kolumbija, Kamerūna, Tunisija, Portugāle (pa vienam).

Rēķinot pilnos gadus sezonas izskaņā, "Valmieras" vidējais vecums bija 21.1 gads, kas bija vēl mazāk nekā 2020. gadā (21.4) un visā Eiropā otru tik jaunu medaļnieci neatrast. Kā jau tiku norādījis "Daugavpils" statistikas materiālā, ar 21.0 gadu 2021. gadā pārstāvei no Latgales bija otra jaunākā komanda aiz "Mettas", par kripatiņu apsteidzot "Valmieru". Tomēr, rēķinot skrupulozi "ciparus aiz komata" (lasi: vecumu nevis pilnos gados, bet dienās), kā arī spēlētāju spēles laiku ("Daugavpils" veterāns Valerijs Afanasjevs izspēlējās daudz), "Valmiera" bija jaunāka. Te gan atkal ir atvērts jautājums par pāris vidzemnieku leģionāru patieso vecumu, bet tā jau ir cita un grūti pārbaudāma tēma.

Sezonas beigās "Valmieras" rindās tīņu bija tikai seši (visi 19-gadīgie), taču tai pašā laikā 25 no 30 futbolistiem nebija pārsnieguši 22 gadu vecumu. Vesels lērums ar 20-22 gadus veciem spēlētājiem un tieši starp viņiem atrodami tādi līderi kā Krollis, Želizko, Jaunzems, Paps Falls, Sovs, Luka Silagadze un citi. Minētie 19-gadīgie - Jēkabs Lagūns, Aleksandrs Gapečkins, Svjatoslavs Kožedubs, Rūdolfs Zeņģis, Viktors Aleksandrovs un Kamilo Mena. Vecāki par 24 gadiem sezonas beigās bija vien Ēriks Punculs (27) un Žoiskims Davā (25).

Neviena Virslīgas komanda 2021. gadā neiztika bez sarkanajām kartītēm ("Ventspili" šeit neieskaitīsim), un "Valmiera" ar vienu sarkano plāksteri ir pielīdzināma RFS un "Mettai". Tomēr, sarēķinot disciplināros punktus kopumā, valmierieši pat ne tuvu nebija starp korektākajiem, jo agresīvais spēles stils liek nopelnīt gūzmu dzelteno kartīšu. Patiesībā pat jābrīnās, kā "Valmiera" iztika ar vienu noraidījumu. Vidēji mačā vēl vairāk brīdinājumu nopelnīja gada nedisciplinētākā komanda "Liepāja" (2.78), kamēr "Valmierai" šis rādītājs bija 2.63. Vienīgo sarkano kartīti, kā arī vēl piecas dzeltenās kartītes sapelnīja diezgan maz spēlējušais Viktors Diaņs, bet brīdinājumu līderi bija Gejs (astoņas), Želizko (septiņas) un Krollis (sešas).

Gan 2020., gan 2021. gadā "Valmieras" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva vienīgi Jaunzems (2. un 1.). Nedaudz pietrūka Silagadzem (9. un 12.) un Danielam Balodim (11. un 13.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. Materiālam pievienoti arī "Excel" faili, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme
"**" - iekļautas spēles pret "Ventspili", punktu statistikā nav iekļautas tehniskās uzvaras pār "Noah".

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Pa kreisi iekļautas visas aizvadītās spēles, pa labi izslēgtas vēlāk anulētās spēles pret "Ventspili" (1:0, 2:0).

Komanda

Mājās/viesos (nav iekļautas tehniskās uzvaras, iekļautas spēles pret "Ventspili")

Visvairāk punktu pret (neskaitot "Noah"): "Mettu" (1:1, 2:0, 4:0, 1:0=10p.) un "Daugavpili" (2:2, 2:1, 4:0, 5:1=10p.).
Vismazāk punktu pret: "Riga" (2:1, 0:1, 1:1, 0:0=5p.).
Lielākā uzvara (neskaitot "Noah"): 3. aplī mājās 4:0 pret "Daugavpili", 3. aplī viesos 4:0 pret "Mettu", 4. aplī viesos 5:1 pret "Daugavpili".
Lielākais zaudējums: 2. aplī mājās 0:1 pret RFS, 2. aplī viesos 0:1 pret "Spartaku", 2. aplī viesos 0:1 pret "Riga", 3. aplī viesos 1:2 pret "Liepāju".
Vidējais vārtu skaits: 1.78 iesisti, 0.70 ielaisti, 2.48 kopā (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97)

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Diemžēl jau otro gadu pēc kārtas šajos apskatos netiks analizēts skatītāju skaits mājas spēlēs, ņemot vērā "Covid-19" būtisko ietekmi un datu neatbilstību "normāliem apstākļiem".

Leģionāri
Vidēji: 9.6 leģionāri ik spēlē, 2. vieta Virslīgā (tikai "Riga" izmantoja lielāku leģionāru skaitu).

Fair Play
Vidēji: 2.70 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 5. vieta Virslīgā (četras komandas bija disciplinētākas). Virslīgā vidēji – 2.61 punkts.

Komandu apskati