Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes

RFS: čempionu pārbūve

Kaut arī Latvijas čempionvienības RFS rīcībā palikuši vairāk nekā divu trešdaļu pagājušās sezonas minūšu īpašnieki, kas ir labs rādītājs, var diezgan droši sacīt, ka šogad tā jau būs cita komanda – pirmām kārtām izpildītāju ziņā. Pusgada laikā vienību pametušas četras ļoti svarīgas figūras – kapteinis Tomašs Šimkovičs, smailes uzbrucējs Darko Lemajičs, centra pussargs Leonels Strumija un labais aizsargs Roberts Savaļnieks, kā arī Šimkoviča potenciālais dublieris Lukass Villela un trešais centra pussargs Darko Micevskis. Skaitliski tās nav milzīgas izmaiņas, toties nozīmīguma ziņā – gan. Turklāt, kas interesanti, šie spēlētāji jaunpienācēju vai iekšējo rezervju veidā ir aizvietoti ar 4-8 gadus jaunākiem futbolistiem – pat 27 gadus vecais austrietis Kevins Frīzenbihlers, kura loma šosezon varētu pieaugt, uz 34 gadus vecā Šimkoviča fona ir ievērojams atjauninājums, tāpat arī 1997. gadā dzimušais Vladislavs Sorokins uz 1993. gada Savaļnieka fona. Nemaz nerunājot par 19-21 gadu vecajiem puišiem.

RFS kļūs jaunāka un mazāk pieredzējusi, bet ne obligāti – vājāka. Lietuviešu talants Karolis Uzēla, kuram Virslīgas atklāšanas dienā apritēs 22 gadi, jau tagad var ļoti produktīvi aizvietot Strumiju un viduszonā dot lielāku dinamismu un intensitāti, ziemas periodā ļoti labi izskatās Sorokins, kurš varbūt nav tik žigls un ar tik asu centrējumu kā Savaļnieks, taču arī šajā ziņā nebūt nav slikts un toties ir garāks, kas būs svarīgi gan aizsardzības divcīņās, gan uzbrukumā – RFS patīk saasināt ar tālajām piespēlēm Sorokina virzienā. Bet uzbrukumā pamazām iejūtas Lemajiča tautietis Andrejs Iličs, kurš nav tik dominējošs gaisā, taču arī ar galvu prot spēlēt labi, ir ātrāks, kustīgāks un ar sitienu arī no 20 metriem – Iličam nav tik izteikta trumpja kā Lemajičam, bet viņš ir daudzpusīgāks. Turklāt klāt nācis arī kotdivuārietis Ismaels Diomandē un baltkrievs Aleksandrs Šestjuks, kas palielinās konkurenci un manevru iespējas. Līdz ar to lielākās šaubas pašlaik ir par to, vai pienācīgs aizstājējs atradīsies Šimkovičam.

Karolis Uzēla un Ismaels Diomandē pret Kijivas "Dynamo" - trīs dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Foto: Pauļus Jaķelis/RFS.

Atšķirībā no pārējiem grandiem RFS pamatvārtsargs nav latvietis (lietuvietis Vītauts Čerņausks), un, tas kopā ar Vitālija Maksimenko un Artūra Zjuzina veselības likstām rada problēmas vietējo spēlētāju kvotas dēļ (zemāk attēlā norādītais pamatsastāvs Virslīgā nav iespējams pat teorētiski). Diezgan droši rēķināties RFS var ar labo centra aizsargu un labo aizsargu, bet, lai atrastu trešo latvieti, Viktoram Morozam (starp citu, vienīgais no grandu treneriem, kurš turpina darbu) kādu reizi var nākties palauzīt galvu. Somijā RFS sāka ar tikai vienu latvieti, Turcijā divās spēlēs bija tikai divi latvieši, un no rotācijas spēlētājiem šķietami tuvākais sākumsastāvam bija Renārs Varslavāns, kas nozīmētu viena priekšējās līnijas leģionāra atstāšanu malā.

Tomēr latviešu problēmu, ļoti iespējams, ir atrisinājusi Kaspara Dubras atgriešanās komandā, un Dubras pievienošanās kopā ar Diomandē drīzo atsaukšanu no īres Slovākijā mudina domāt, ka sezonā spēli ar trim centra aizsargiem redzēsim daudz biežāk, nekā tas notika Turcijā, – četri spēcīgi centra aizsargi un trīs spēlēt griboši centra uzbrucēji ir pārāk daudz izvietojumam 4-2-3-1, kas gandrīz visu ziemu joprojām bija pamatshēma (ar retu sākšanu ar 3-4-2-1 vai pāreju uz 3-4-1-2 galotnē pret Kijivas "Dynamo", vai 4-3-3 pret dāņu amatieriem). Kvantitātes ziņā visplānākā šķiet centra pussargu izvēle, taču tajā ir slēptās rezerves, piemēram, Zjuzina (ja viņš būs vesels) personā. Lai arī kādā shēmā un ar kādiem izpildītājiem RFS spēlēs, tās spēles stils un trumpji gan diez vai būtiski atšķirsies no pagājušās sezonas: ļoti laba un pieredzējusi aizsardzības līnija ar pieredzējušu vārtsargu aiz muguras, augumā ļoti ražena komanda, ļoti bīstamas uzbrukuma standartsituācijas, daudz tālo vai vidējo piespēļu gan cīņā, gan aiz muguras aizsargiem, centrējumi soda laukumā. Būtiskākais jautājums, vai priekšējā un vidējā līnijā būs spēlētāji, kuri jau tagad spēs uzņemties līderu, nevis palīgu lomu.

Sastāvs

Norādīti tikai pašlaik pieteiktie spēlētāji. Hierarhija atbilstoša pārbaudes spēļu sastāviem. Attēls: chosen11.com.

Pārbaudes spēles

Čempionātos, kas notiek no rudens līdz pavasarim, norādīta pašreizējā vieta, bet čempionātos, kas notiek no pavasara līdz rudenim, norādīta vieta iepriekšējā sezonā. Ja klubs nespēlē augstākajā līgā, iekavās norādīta vieta valsts kopējā ieskaitē/vieta līgā.

Sastāva izmaiņas

V – vārtsargs, KA – kreisais aizsargs, CA – centra aizsargs, LA – labais aizsargs, CP – centra pussargs, LUP – labais spārns, CU – centra uzbrucējs, r – rezervē, iepriekš – iepriekšējā pārstāvētā komanda, nevis klubs, kuram piederēja.

Valmiera: tas pats sastāvs, bet cits treneris un shēma

Praktiski visus līderus un kodolu spējusi nosargāt Latvijas vicečempione "Valmiera". Vienīgais vērā ņemamais zaudējums ir centra aizsarga izskatā - paši izdomājiet, vai gruzīna Lukas Gadrani, kurš Virslīgā nespēlēja kopš jūlija un devies uz Kazahstānu, vai krieva Viktora Aleksandrova, kurš pēc īres atgriezās Kazaņā un tagad spēlē Krievijas Premjerlīgas komandā "Nizhny Novgorod". Taču lielākās izmaiņas piedzīvotas galvenā trenera pozīcijā – pēc ilgas slēpšanās valmierieši tomēr paziņoja, ka Tamazs Pertija komandu vairs nevadīs (kurš gan ticēja, ka visu kontrolēt gribošā Tamaza prombūtne ir normāla parādība?), un, kas patīkami, stūri uzticēja viņa palīgiem, nevis meklēja treneri ārzemēs. Pirmais lielais izaicinājums galvenā trenera amatā gaida 39 gadus veco Jurģi Kalnu, kurš iepriekš ir vadījis 1. līgas klubus un Virslīgas jaunpienācēju no Tukuma. Jauns, perspektīvs un taktiski interesants treneris - varēsim vērot, kā viņam izdosies tikt galā ar jau pavisam cita līmeņa atbildību un uzdevumiem.

Kaut arī kodols nav mainījies un visdrīzāk redzēsim to pašu presingot mīlošo, ātro un vertikāli uzbrūkošo "Valmieru", izmaiņas tomēr būs arī laukumā. Visacīmredzamākā izmaiņa ir spēlētāju izvietojuma ziņā – vairs nav ne miņas no Pertijas iepriekšējo gadu 4-4-2 ar rombu. Neskatoties uz lielo spēļu skaitu, Turcijā valmierieši konstanti spēlēja ar 4-3-3 (balsta pussarga sēšanās starp centra aizsargiem lēnīgajā sākumfāzē, izvilinot pretiniekus no pozīcijām, shēmu gan bieži padarīja par 3-4-3) ar ļoti mazu pamatsastāva mainību (valmierieši bija vienīgie, kuri pārbaudes spēles izteikti dalīja pirmajos un otrajos sastāvos) un šobrīd no grandiem laikam ir vislabāk paredzamā komanda (vai arī vislabāk nomaskētā). Shēmas un pozīcijas maiņa būtiski varētu ietekmēt kapteiņa un līdera Raimonda Kroļļa funkcijas – nu viņš atgriezies smailes uzbrucēja lomā un visdrīzāk būs daudz mazāk iesaistīts uzbrukumu veidošanā un saasināšanā un būs daudz atkarīgāks no partneriem, nekā to varējām vērot pagājušajā sezonā.

Luka Silagadze Turcijā izcēlās ar ļoti skaistu vārtu guvumu. Foto: Valmiera FC.

Ja pieņem, ka Kroļļa potenciālais dublieris Aliuns Ndojs pēc veselības sakārtošanas atgriezīsies ierindā un tiks pieteikts Virslīgai, sezonas griezumā par šaubīgāko pozīciju varētu saukt aizsardzības centru, kur akūti pietrūkst pieredzes, taču, no otras puses, ļoti gribētos ticēt, ka šī kļūs par sezonu, kurā talantīgais, bet jau 23 gadus vecais Daniels Balodis beidzot spers nozīmīgu soli uz priekšu savā izaugsmē. Vērtējot Virslīgas izredzes, jāatceras ļoti būtiska atšķirība: šosezon plānotas 36 kārtas, un tik saspringtā grafikā tik ilgu laiku (saspringts grafiks bija arī pandēmijas gadā, taču toreiz sezona bija saīsināta) komandām nav nācies spēlēt vairākas sezonas. Tādēļ šosezon sastāva dziļums būs daudz svarīgāks, nekā tas bija pagājušajā sezonā, un "Valmierai" atšķirība starp vadošo rotācijas grupu un pārējiem varētu būt vislielākā no vadošā četrinieka – tādēļ, lai valmierieši būtu konkurētspējīgi visu gadu, būs vajadzīgs rezervistu progress, kas ļautu pienācīgi atpūsties līderiem, jo valmierieši rotācijas pamatgrupu no ārienes papildināja visai maz.

Sastāvs

Norādīti tikai pašlaik pieteiktie spēlētāji. Hierarhija atbilstoša pārbaudes spēļu sastāviem. Attēls: chosen11.com.

Pārbaudes spēles

Čempionātos, kas notiek no rudens līdz pavasarim, norādīta pašreizējā vieta, bet čempionātos, kas notiek no pavasara līdz rudenim, norādīta vieta iepriekšējā sezonā. Ja klubs nespēlē augstākajā līgā, iekavās norādīta vieta valsts kopējā ieskaitē/vieta līgā. Nav norādītas spēles, kuras "Valmiera" aizvadīja ar otro sastāvu.

Sastāva izmaiņas

V – vārtsargs, KA – kreisais aizsargs, CA – centra aizsargs, CP – centra pussargs, MU – malējais uzbrucējs, CU – centra uzbrucējs.

Liepāja: vai šī beidzot būs īstā sezona?

Ar lielisku finiša spurtu "Liepāja" rudenī izrāva bronzu – pirmās medaļas kopš 2017. gada. Tomēr šā stāsta turpinājums nesekos, un liepājnieki atkal mēģinās rakstīt jaunu nodaļu – ar citu treneri (serbs Nebojša Vigņevičs kopā ar komandu aizlidoja uz Turciju, taču drīz vien izlēma pamest klubu un atgriezās Ungārijas čempionātā) un būtiskām izmaiņām sastāvā. "Liepājas" iepriekšējās sezonas lāga neatbilda kluba finansiālajām iespējām, un šoziem sastāvs tika pastiprināts ar vairākiem ļoti meistarīgiem, turklāt lieliski zināmiem spēlētājiem, kuriem nevajadzēs ilgu adaptācijas laiku.

Izņemot urugvajiešu centra aizsargu Martinu Martu, visi pārējie pastiprinājumi ļoti labi zina, kas ir Virslīga ("Spartakā" spēlējušais Nemaņa Belakovičs, "Ventspilī", RFS spēlējušais Lukass Villela), un vairums ir spēlējuši arī "Liepājā" (Leonels Strumija, Roberts Savaļnieks, Artūrs Karašausks, Ēriks Punculs, arī Sedinā Keitā, kurš tomēr palicis komandas pieteikumā). Izskatās, ka arī šosezon "Liepāja" turpinās kursu uz vecākās komandas statusu Virslīgā, tomēr kodols pārsvarā būs 24-34 gadus vecs ar dažiem veterāniem, kā Marko Simičs un Dodo (to, ka arī viņu vecumā var būt izcilā formā, pierāda viņu vienaudzis Karims Benzemā) – lielākajā daļā Eiropas čempionātu tas ir pavisam normāls vadošās komandas vecums.

Kristians Torress jaunā ampluā - pieredzējušais pussargs tagad atbild par selekciju. Foto: FK Liepāja.

Aizvadīja vismazāk pārbaudes spēļu, tādēļ, skatoties no malas, par "Liepāju" neatbildēto jautājumu ir visvairāk – kaut gan tajās dažās spēlēs sastāva kontūras bija diezgan nemainīgas. Viens no jautājumiem: kā izdosies lomas un minūtes sadalīt malējiem pussargiem un uzbrucējiem tā, lai apmierināti būtu visi. Starpsezona, piemēram, īsti nesniedza atbildi uz jautājumu, kā varētu izskatīties "Liepājas" uzbrukums ar Belakoviču un Karašausku, kuri abi Virslīgā visspilgtāk spēlējuši kreisajā flangā, vienlaikus laukumā: flangos izteiktas pirmās opcijas bija Belakovičs un Mihails Gordeičuks, bet smailē – Dodo, taču Karašausks diezin vai no Kipras atgriezās rotācijas spēlētāja statusā. "Liepājas" spēlētāji gan ir daudzpusīgi, un šī daudzpusība un 36 kārtu sezona kurzemniekiem vienlaikus būs gan pluss, gan mīnuss. Daudz maču nozīmēs iespēju pietiekami rotēt pamatsastāvu, lai apmierinātu visu ego, taču kopumā šaurāks daudzpusīgu spēlētāju sastāvs, kāds ir "Liepājai", ir atbilstošāks iepriekšējo sezonu ne tik blīvajam kalendāram, nevis šīs sezonas 36 kārtām, kurās diskvalifikācijas un traumas būs neizbēgamas, tādēļ kādā brīdī var ļoti pietrūkt kvantitatīvu rezervju.

Turcijā "Liepāja" spēlēja ar 4-1-4-1 (vai 4-3-3, ja flangi spēlēja augstāk), un šajā modelī šķietami liela nozīme būs tam, kā liepājniekiem izdosies izvairīties no lielajiem pārrāvumiem starp aizsardzības un vidējo līniju. Gan aizsargājoties, jo vienam balsta pussargam būs grūti pienācīgi drošināt aizsardzības četrinieku un būs jānosedz liela zona, gan arī uzbrukumu sākumfāzē, kurā, balsta pussargam sēžoties starp centra aizsargiem, paliek liels tukšums vidusdaļā, uz ko centra pussargiem jāspēj inteliģenti reaģēt un aizpildīt, uzsākot pozīciju rotāciju (ļaujot malējam pussargam ierotēt vidusdaļā un atbrīvojot flangu malējam aizsargam). Arī saspēlē centra pussargiem būs nozīmīgas lomas, lai flangos izveidotu trijstūrus ar abiem malējiem spēlētājiem. Organizētība, sabalansētība aizsardzībā un vidusdaļā iepriekšējās sezonās bija liela problēma, un vispirms ir jātiek galā ar to, lai varētu sākt runāt par uzbrukumu, kurā "Liepājai" meistaru ir tiešām ļoti daudz. Ja RFS viens no trumpjiem būs augums, tad "Liepājai" tas savukārt varētu būt viens no mīnusiem gan aizsardzībā, gan uzbrukumā – akūti trūkst spēlētāju virs 185, 190 cm Ne tikai pie standartsituācijām, bet arī, piemēram, pretinieku soda laukuma aplenkšanas gadījumā, jo augstiem centrējumiem, ja tur nav Marka Kurtiša, soda laukumā trūkst adresātu. Stila dažādībai vajadzētu vēl vienu tarāntipa uzbrucēju, par kādu vajadzēja kļūt Luksemburgas līgas snaiperim un Dāvja Sprūda komandas biedram Džordi Soladio, kurš Turcijā pievienojās kurzemniekiem, taču pāreja, kā viņš stāstīja Luksemburgas medijam Mental.lu, esot nojukusi Krievijas iebrukuma Ukrainā un attiecīgi neskaidrās finansiālās situācijas dēļ. Soladio gan piebilda, ka kontakti turpinās vasaras sakarā.

Sastāvs

Norādīti tikai pašlaik pieteiktie spēlētāji. Hierarhija atbilstoša pārbaudes spēļu sastāviem. Attēls: chosen11.com.

Pārbaudes spēles

Čempionātos, kas notiek no rudens līdz pavasarim, norādīta pašreizējā vieta, bet čempionātos, kas notiek no pavasara līdz rudenim, norādīta vieta iepriekšējā sezonā. Ja klubs nespēlē augstākajā līgā, iekavās norādīta vieta valsts kopējā ieskaitē/vieta līgā.

Sastāva izmaiņas

V – vārtsargs, KA – kreisais aizsargs, CA – centra aizsargs, LA – labais aizsargs, BP – balsta pussargs, CP – centra pussargs, KP – kreisais pussargs, CU – centra uzbrucējs, r – rezervē, iepriekš – iepriekšējā pārstāvētā komanda, nevis klubs, kuram piederēja.

Riga: galvenā favorīte

Līdz ar Rīgas "Dinamo" hokeja kluba faktisko izjukšanu, tagad bez lielām šaubām par Latvijas sporta bagātāko klubu var saukt "Riga". Un šo starpsezonu rīdzinieki beidzot aizvadīja tā, kā daudz bagātākam klubam par pārējiem pienāktos, spēcīgi reaģējot uz pagājušās sezonas fiasko jeb tikai ceturto vietu un zaudējumu Gibraltārā. 51 diena ārzemēs – no 10. janvāra līdz 17. februārim Dubaijā, tālāk līdz februāra beigām Turcijā. Virslīgas mērogiem liela figūra treneru štābā – vācietis Torstens Finks. Un spēcīgākais, dziļākais sastāvs kluba vēsturē, kas īpaši svarīgi būs pie tik blīva kalendāra – ja grandu pamatsastāvu atšķirība nav milzīga, tad "Riga" rezerves un konkurence par vietu laukumā gan ir visiespaidīgākā, kurai teorētiski vajadzētu ļaut rotēt visnesāpīgāk – arī Eirokausu laikā.

Stājoties amatā, Finks sacīja, ka vēlas redzēt proaktīvu komandu ar lielu bumbas kontroli un augstu presingu. Līdz īstajiem darbiem sezonas laikā vēl jātiek, taču pārbaudes spēles šos vārdus apstiprināja, un jaunā treneru štāba pirksts bija acīmredzams. Gan sākot ar akcentu uzbrukumus no vārtiem sākt ar īsām piespēlēm, uz palielināta riska rēķina pirmajās četrās pārbaudes spēlēs pretiniekiem šādi uzdāvinot trīs vārtus, ar centra pussargu sēšanos starp aizsargiem uzbrukumu sākumfāzē, daudzām pozīciju un virzienu maiņām un aktīvu pretpresingu pēc bumbas zaudēšanas. Ja iepriekšējās sezonās bijām pieraduši pie 4-2-3-1 (un pagājušajā sezonā bieži manītā 3-4-2-1), tad Finka izteikta pirmā izvēle ziemā bija 4-3-3, tikai pa retam spēlējot arī ar 3-4-2-1.

Jurijs Kendišs un Raivis Jurkovskis. Foto: Zigismunds Zālmanis/Riga FC.

Kā varat redzēt zemāk esošajā attēlā, konkurence uz lielāko daļu pozīciju ir iespaidīga, un jūtami pastiprināta arī centra uzbrucēja pozīcija, kas tik daudz raižu sagādāja iepriekšējā sezonā. Tagad par vājāko vai šaubīgāko posmu varētu saukt rezervju un pieredzes trūkumu aizsardzības centrā, kur bijušais mettietis Babā Musā negaidīti izkonkurēja islandieti Akselu Andresonu, kurš vēlas lielāku spēles laiku un tādēļ sezonas pieteikumā nebūs vispār – par pēdējo, piecpadsmito, leģionāru kļuvis serbs Milošs Vraņanins, kurš pagājušās sezonas otrajā daļā ārzemniekui skaita dēļ no pieteikuma tika svītrots. Viņam, tāpat kā brazīlietim Gabrielam Ramosam, dota vēl viena iespēja sevi pierādīt.

Kamēr pārējās komandas spēles aizvadīja ar salīdzinoši mazu sastāva mainību, "Riga" rotēja uz nebēdu, gandrīz visos mačos katru puslaiku aizvadot ar pavisam citu sastāvu. Kā "Riga" izskatīsies pilnas 90 minūtes, to pirmoreiz ieraudzīsim tikai sestdien, kad Finku debijā gaidīs pirmais lielais pārbaudījums – cīņa pret vicečempioniem. Rīdziniekiem galvenais, lai nerūk finansiālā rocība un vadība pārāk asi nereaģē uz pirmajām neveiksmēm, tostarp Eirokausos – sastāvs šogad būs stiprāks, taču izredžu tikt grupu turnīrā būs mazāk, jo čempionu un nečempionu zars ir divas dažādas pasaules. Taču izredzes joprojām būs – ar šādu sastāvu pie labas izlozes vēlākajās kārtās, ja tajās izdosies tikt, var cīnīties arī pastarīšu statusā. Un tomēr rīdziniekiem jāatceras, ka sezona sāksies jau martā, nevis jūlijā, un mazajā "Ķeizarmeža" laukumā, nevis 20 tūkstošu stadionā Rietumeiropā. Un vadībai jāatceras, ka komandas būvniecība prasa laiku - pat tad, ja naudas ir daudz vairāk kā citiem.

Sastāvs

Norādīti tikai pašlaik pieteiktie spēlētāji. Hierarhija atbilstoša pārbaudes spēļu sastāviem. Attēls: chosen11.com.

Pārbaudes spēles

Čempionātos, kas notiek no rudens līdz pavasarim, norādīta pašreizējā vieta, bet čempionātos, kas notiek no pavasara līdz rudenim, norādīta vieta iepriekšējā sezonā. Ja klubs nespēlē augstākajā līgā, iekavās norādīta vieta valsts kopējā ieskaitē/vieta līgā.

Sastāva izmaiņas

V - vārtsargs, KA - kreisais aizsargs, CA - centra aizsargs, LA - labais aizsargs, BP - balsta pussargs, CP - centra pussargs, ZU - zemuzbrucējs, MU - malējais uzbrucējs, CU - centra uzbrucējs, iepriekš – iepriekšējā pārstāvētā komanda, nevis klubs, kuram piederēja

Vairums spēļu tiešraidē būs skatāmas Sportacentrs.com un kanālā TV4.