No Virslīgas klubiem dīkstāves pabalstus saņēmuši "Spartaks" un "Ventspils"
Vairāki Latvijas futbola klubi iesnieguši pieteikumus dīkstāves pabalstu saņemšanai, taču pozitīvu atbildi saņēmuši tikai, portālam Sportacentrs.com atklāja Latvijas futbola Virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša.
„Nedomāju, ka tas ir kāds noslēpums,” uz mūsu portāla jautājumu par klubu pieteikumiem dīkstāves pabalstam izteicās Ainārs Dakša. „Dīkstāves pabalstus saņēma Jūrmalas „Spartaks” un „Ventspils”, kamēr pieteikumi tika noraidīti „Jelgavai”, turklāt pat divreiz, „Mettai”, „Daugavpilij” un RFS.”
Par pārējo četru Virslīgas klubu situāciju sakarā ar dīkstāves pabalstiem Dakša nezināja teikt, norādot, ka viņam nav pašas jaunākās informācijas, taču viņš pieļāva iespēju, ka atraidīto klubu piemēri likuši atteikties no šāda pieteikuma veikšanas. Dīkstāves pabalsti attiecas gan uz kluba struktūras darbiniekiem, gan futbolistiem, norādīja Dakša: „Ja ir darba līgums, tad arī uz to attiecas, un futbolistiem šie līgumi principā ir līdzīgi kā citiem darbiniekiem.”
Jāņem vērā, ka dīkstāves pabalsti attieksies tikai uz oficiāli noslēgtajiem darba līgumiem. Jāatzīmē, ka pirms nieka mēneša bijušais „Ventspils” futbolists Jevgeņijs Kazačoks publiski norādīja, ka „"Ventspilī" ir iekārtots tā, ka daļa atalgojuma tiek veikta oficiāli uz maksājumu kartes, bet pārējais uz rokas.”
Dīkstāves pabalstu piešķiršanas sistēmas sakarā Virslīgas izpilddirektors izteica pārmetumus, ka tajā netiek ņemta vērā Latvijas sporta specifika, proti, Virslīgas klubu darbību par tīri biznesu nevar uzskatīt. „Latvijas sporta dzīves zinātāji saprot, ka sports Latvijā nav bizness, un to nevar vērtēt pēc tādiem pašiem kritērijiem kā restorānu, frizētavu vai citu uzņēmumu, kam krīzes iespaidā ir radies saimniecisko ieņēmumu kritums. Bet sportā strādā tādi paši cilvēki kā visās citās nozarēs, veic tādus pašus nodokļu maksājumus tādu pašu juridisko līgumu ietvaros, vienkārši sports sevišķi pēc pēdējās nodokļu reformas aizvien vairāk balstās altruismā (ziedojumi, dotācijas, biedra naudas), un tas nav saimniecisks ieņēmumus VID izpratnē. Arī šiem ieņēmumiem tāpat kā saimnieciskiem ir pamats kristies krīzes ietekmē, bet diemžēl šis fakts, neskatoties uz neskaitāmam vēstulēm, klubu apelācijām VIDā, tiek ignorēts," savā "Facebook" profilā raksta Dakša.
„Vienkāršos vārdos paskaidrojot, liela nozīme bijusi kluba statusam – vai tas ir SIA vai biedrība. Attiecīgi arī atšķiras tas, kā tiek noformēti ieņēmumi, un biedrībām šo saimniecisko ieņēmumu nav tik daudz, pārsvarā finanses tiek iegūtas no ziedojumiem, biedru naudām un tamlīdzīgi,” mūsu portālam paskaidroja Dakša.
VID izplatītā informācija liecina, ka koronavīrusa pandēmijas laikā uzņēmumi var iegūt dīkstāves pabalstu: „Dīkstāves pabalsts 75% apmērā pienākas jebkuram dīkstāvē esošam darbiniekam, ja darba devējs un darbinieks atbilst noteikumos noteiktajiem kritērijiem. (..) Lai noteiktu, vai darba devējs ir tiesīgs pieteikties dīkstāves pabalstam, ir jāsalīdzina visi attiecīgā perioda ieņēmumi no saimnieciskās darbības, neizdalot atsevišķas nozares.Turklāt jāņem vērā, ka samazinājumam vismaz 30% apmērā jābūt martā visa mēneša ietvaros, nevis tikai no ārkārtas situācijas izsludināšanas.”
Protams, pabalsti ir adekvāti samaksātiem nodokļiem.
Bet uz sporta klubiem visi piever acis, lai gan sportisti beigu beigās ir tādi paši darbinieki kā baņķieri vai it-spečuki...
Ja nekļūdos, tad TET kaut kādas daļas joprojām pieder valstij, takā šeit par aplokšņu algām nevar būt ne mazākās runas.