Ko par Tolu nevēlēšanos spēlēt un iekšējām intrigām domā futbola aģenti?

"Nezinu visas detaļas, bet skaidrs, ka situācija, ja spēlētājs var atļauties nespēlēt pie spēkā esoša līguma, ir absurda. Viņš ir parakstījis līgumu, un skaidrs, ka ir jāspēlē neatkarīgi no transfēru situācijas. Pasaules praksē ir precedenti, ka spēlētājs grib doties prom vai aģenti kaut ko ir sastāstījuši, ka varētu doties prom, bet klubs vēlas saņemt konkrētu transfēra summu. Tomēr viņam ir jāpilda līguma nosacījumi. Ja viņam tiešām ir morālais šoks un nevar spēlēt, tad varbūt vienu maču var izlaist, bet ir jāpiedalās treniņprocesā un jāpalīdz komandai," Askolds Uldriķis komentē Arokodares pašreizējo situāciju.

"Futbolisti nevar patvaļīgi pamest klubu, kā tas bija, piemēram, Adelekes Akinjemi gadījumā ar "Ventspili" pirms diviem gadiem. Tāpat arī šeit Tolu ir jāpilda saistības. Viņš nevar pēkšņi izdomāt atrādīties kādai komandai vai kopā ar aģentu, rupji izsakoties, aizbēgt uz citu klubu," teic Uldriķis.

Aleksandrs Čekulajevs uzskata, ka Arokodarem ir sastāstītas pasakas, lai aģents gūtu ātru peļņu. "Domāju, ka aģents uzreiz gribēja nopelnīt un sagrozīja spēlētājam galvu, jo ir labs variants uz "Anderlecht". Tolu labāk būtu nospēlēt visu sezonu, un cena izaugs vēl vairāk, kas būtu izdevīgāk arī "Valmierai". Klubs cīnās par augstu vietu līgā un drīz būs eirokausi, kur viņš sevi varēs parādīt plašākai publikai."

Tikmēr Uldriķis uzsver, ka arī spēlētājiem pirms pievienošanās klubam ir vairāk jāpadomā, vai tā ir īstā vieta, kur viņš gribēs atrasties. “Pašiem futbolistiem jādomā, kādus līgumus viņi paraksta, kāda ir atmosfēra klubā un kādi ir solījumi no prezidenta un vadības puses par to, vai viņi ļaus pāriet izdevīga piedāvājuma gadījumā, protams, labāk, ja tas viss būtu rakstiski apstiprināts. Katram ir jāizvērtē riski, bet klubi nav ieinteresēti iekļaut nekādas maksas, jo pēc gada vai diviem futbolista vērtība var uzkāpt ārkārtīgi augstu, tāpēc iestrādāt maksu par 100 vai 300 tūkstošiem, ja futbolista cena izaug līdz miljonam, ir neizdevīgi. Neviens klubs necenšas ierakstīt tās summas.”

Turpretī Čekulajevs uzskata, ka šajā gadījumā kļūdu ir pieļāvis Arokodares aģents, neiestrādājot līgumā transfēra maksu, tomēr futbola klubi nav ieinteresēti to darīt. "Šeit ir kļūda no aģenta puses, jo viņi uzreiz varēja iekļaut tādu punktu līgumā, bet tagad "Valmierai" ir eirokausi, un, iespējams, parādīsies kāds vēl labāks variants. Aģents cenšas spiest uz "Valmieru", lai viņam būtu izdevīgāk, jo kaut kāds procents no darījuma atlec arī viņam. Aģenti mēdz sagrozīt galvu. Tolu vēl ir jauns un daudz ko nezina."

Uldriķis pilda aģenta pienākumus saviem dēliem Robertam un Normundam. "Manā praksē ir pieredze, ka es cenšos iekļaut izpirkuma maksu. Piemēram, kad Robertam bija līgums ar RFS, izpirkuma maksa bija iekļauta, bet tagad ar "Sion" nav iekļauta. Ja tā būtu iekļauta, Robertam būtu vieglāk tikt prom, bet tobrīd situācija bija tāda, ka bijām priecīgi par esošo līgumu, kas tika piedāvāts bez izpirkuma maksas. Ja būtu sākuši pieprasīt savus nosacījumus, "Sion", visticamāk, atteiktos no līguma parakstīšanas. Daudzi aģenti cenšas panākt, lai to iestrādātu, bet nezinu, cik procentuāli daudziem futbolistiem pasaulē izpirkuma maksa ir iekļauta līgumā."

Uldriķis arī norāda, ka, pārdodot spēlētāju, tiek noslēgti divi līgumi – viens starp klubiem, bet otrs starp spēlētāju un nākamo klubu. Piemēram, ja Tolu pārdotu par trim miljoniem, bet nākamais klubs piedāvātu mazu algu, skaidrs, ka Tolu tam nepiekristu un gribētu lielāku atalgojumu, bet vēl ir variants, ka spēlētājs var noraidīt visus piedāvājumus, jo vēlas tikt uz kādu konkrētu klubu, piemēram, “Anderlecht”.

Čekulajevs pēc futbolista karjeras pievērsās aģenta arodam. Tomēr savulaik arī viņam nepaveicās ar aģentu, kurš vēlējās kārtīgi nopelnīt uz uzbrucēja rēķina, prasot sev komisijas maksu 400 tūkstošus eiro, lai gan klients tobrīd bija brīvā aģenta statusā, kas nozīmē, ka nākamajam klubam nevajadzētu maksāt nekādas papildu summas.

Pēc ārkārtīgi rezultatīvas sezonas Igaunijas augstākajā līgā (46 vārti 35 spēlēs) par Čekulajevu interesējās pat Vācijas 2. bundeslīgas klubi. "Manā karjerā nepaveicās ar aģentu. Kad spēlēju Igaunijā, bija daži interesanti piedāvājumi pat no Vācijas 2. bundeslīgas, bet mans aģents gaidīja un gaidīja, lai pats varētu vairāk nopelnīt. Bija labi piedāvājumi, arī paši klubi zvanīja." Čekulajevs pēc veiksmīgās sezonas gandrīz palika bez kluba, jo nedēļu pirms ziemas transfēru loga aizvēršanās viņam joprojām nebija līguma. Beigās pēc rekordsezonas Igaunijā viņš devās nevis uz Vācijas 2. bundeslīgu, bet gan uz Maltas premjerlīgas klubu "Valletta".

"Tad biju brīvais aģents, bet viņš gribēja kaut kādu transfēra summu, kas pienākas futbola aģentam. Viņš vēlējās transfēra summu ap 400 tūkstošiem eiro. Klubi mani maz zināja un nebija gatavi tādu naudu maksāt. Aģents vēlējās šos tūkstošus tieši sev, tomēr viņš solīja padalīties ar kādu daļu,” atklāj Čekulajevs.