"Daugava" D: vecākā komanda ar nepārprotamu līderi - Kovaļovu

Individuāli

2013. gada Virslīgas sezonā Daugavpils „Daugavas” sastāvā laukumā izgāja 26 spēlētāji. Izteikti lielākais spēles laiks pieciem futbolistiem – 5. lielākā spēles laika īpašniekam 1 723 minūtes, kamēr 6. vietā esošajam vairs tikai 1 260 minūtes. Šie pieci – Daniels Ola, Andrejs Kovaļovs, Igors Savčenkovs, Ibrahims Babatunde un Jurijs Sokolovs. Divu tūkstošu minūšu robežai pāri tika vienīgi Ola un Kovaļovs. Nigērietis Ola piedalījās absolūti visās spēlēs, katru reizi izejot pamatsastāvā un tikai trīs reizes tiekot nomainītam. Olam 4. lielākais spēles laiks visā Virslīgā aiz trim „Ventspils” dzelzs vīriem. Kovaļovs no Olas atpalika tikai par spēles tiesu – vienīgais mačs, ko Andrejs izlaida, bija 8. kārtas spēle pret „Jūrmalu” (1:0), jo pirmajās septiņās kārtās pamanījās sakrāt četras dzeltenās kartītes un līdz ar to tika diskvalificēts.

Daugavpils „Daugava” kopā guva 44 vārtus. Lauvas tiesa no tā Kovaļovam, kurš līdzās Artūram Karašauskam kļuva par Virslīgas labāko snaiperi – 16 vārti. Astoņus vārtus pievienoja Babatunde un viņam kopā ar Kovaļovu vairāk nekā puse no „Daugavas” vārtiem. Kovaļovs bija labākais arī rezultatīvajās piespēlēs – tādu viņam bija sešas, kamēr ar četrām sekoja Aleksandrs Solovjovs.

„Daugava” sezonas gaitā izmantoja veselu 11 leģionāru palīdzību – četri nigērieši, trīs gruzīni, divi rumāņi, viens japānis un moldāvs. Par Olas un Babatundes lielo spēles laiku minēts, bet vēl 1 000 minūšu robežu pārvarēja gruzīns Giorgi Čikradze, nigērietis Stenlijs Ibe un moldāvs Seržiu Žapalau. Daugavpils „Daugava” bija otra aktīvākā leģionāru palīdzības izmantotāja, atpaliekot tikai no Rīgas „Daugavas”.

Komandas vidējais vecums bija 27.15 gadi – tā bija turnīra vecākā komanda. Starp citu, arī 2012. gadā, kad „Daugava” pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni, tā bija vecākā komanda, un togad vecuma rādītājs arīdzan bija ārkārtīgi līdzīgs – 27.12 gadi. Vismaz 30 gadi bija četriem šīs komandas spēlētājiem – Mihailam Ziziļevam 40 (vecākais turnīra spēlētājs), Savčenkovam un nigērietim Enakarhirem (nospēlēja tikai divas spēles) pa 31, Sokolovam 30. To veco „Daugavā” nebija nemaz tik daudz, taču vidējais rādītājs lielākoties tik augsts tāpēc, ka arī jauno būtībā nebija – par 23 gadiem jaunāks bija tikai U-21 izlases dalībnieks Edgars Jermolajevs (21).

Virslīgā Daugavpils „Daugava” tika pie divām sarkanajām kartītēm un, kas interesanti, pie otrās tika būtībā tad, kad čempionāts jau bija beidzies, proti, pēdējā kārtā jau pēc finālsvilpes sarkano kartīti nopelnīja Bidzina Cincadze. Pirmā Sokolovam 3:0 uzvarētajā spēlē pret „Mettu”. Tikmēr ražīgākie dzelteno kartīšu vācēji bija Kovaļovs un Žapalau – pa sešām. Pie tam Kovaļovs nopelnīja arī septīto (būtu bijis jāseko otrajai diskvalifikācijai sezonā), tacu LFF DK to atcēla.

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Spied šeit, lai apskatītos citā skatā.

Rezultatīvākie spēlētāji (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: „Ilūksti” (5:0, 2:0, 6:1=9p.), „Jūrmalu” (1:0, 1:0, 3:0=9p.) un „Spartaku” (2:0, 3:2, 2:0=9p.).
Vismazāk punktu pret: „Ventspili” (3:4, 0:1, 0:0=1p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 5:0 pret „Ilūksti” un 3. aplī mājās 6:1 pret „Ilūksti”.
Lielākais zaudējums: 1. aplī mājās 1:4 pret „Skonto”.
Vidējais vārtu skaits: 1.63 iesisti, 0.70 ielaisti, 2.33 kopā (vidēji čempionātā 1.45:1.45, kopā 2.90).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

2012. gadā, kad „Daugava” kļuva par čempioni, tā mājās nezaudēja ne reizi! Tomēr šogad trīs no pieciem zaudējumiem tieši savu skatītāju priekšā. Izbraukuma bilance „Daugavai” tikmēr lieliska un četri no nieka astoņiem vārtiem ielaisti vienā spēlē – nelaimīgajā 3:4 zaudējumā pret „Ventspili”, kad vēl 78. minūtē daugavpilieši bija vadībā ar 3:1. Pārējās 12 izbraukuma spēlēs ielaisti tikai četri vārti un vienīgais piedzīvotais zaudējums pēdējās kārtas mačā, kas „Daugavai” vairs neko neizšķīra (0:1 pret „Mettu”). „Daugava” izteikti akurāti spēlēja spēļu sākumos – spēļu pirmajās 23 minūtēs ielaistie divi vārti ir mazākais rādītājs starp visām 10 komandām, un tai pašā laikā gūtie 10 vārti bija tikai par vieniem vārtiem sliktāks rādītājs nekā divām labākajām komandām.

Skatītāji

Skatītāji Daugavpilī ir sāpīgs temats – esot čempionu statusā, „Daugava” saskaņā ar statistiku divreiz nespēja sapulcēt pat 100 skatītājus, un arī ieņemtā 8. vieta starp Virslīgas komandām būtībā ir mānīga, jo 9. vieta „Ilūkste” apsteigta par nieka 0.49 skatītājiem ik spēli, bet vismazāk apmeklētā „Jūrmala” par astoņiem skatītājiem. 2012. gada apmeklējums arī nebija liels (288), taču 2013. gadā arī pret šo rādītāju vesels 46.5% kritums. Vislabāk tika apmeklēta sezonas otrā un trešā mājas spēle – pret „Jelgavu” (2:1) un „Liepājas metalurgu” (1:1). Savukārt jau pieminētās divas „zem 100” spēles bija sezonas beigu daļā – pret Rīgas „Daugavu” (0:1, tik svarīga spēle no turnīra viedokļa...) un „Ilūksti” (6:1).

Leģionāri

Vidēji: 5.5 leģionāri ik spēlē, 2. vieta Virslīgā (tikai Rīgas „Daugava” izmantoja vairāk leģionāru).

„Fair Play”
Vidēji: 2.37 punkts ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 7. vieta Virslīgā (tikai trīs komandas bija rupjākas). Virslīgā vidēji – 2.26 punkti.

11m
Sezonā kopā: 5:1 (izpildītas piecas pendeles, bet sargāta viena). Otra labākā attiecība Virslīgā šosezon aiz „Ventspils”.

Statistikas materiāli