Sastāvu izmaiņas: "Jelgava", RFS, "Metta" ietur līniju, "Liepājai" lielā tīrīšana

Tāpat kā citus gadus, tika aprēķināts, cik daudz no iepriekšējiem komandu sastāviem ir palicis. Aprēķinos tika izmantoti deviņu pagājušā gada Virslīgas komandu, kā arī Nākotnes līgas čempiones “Jelgavas” (tagad pievienojusies augstākajai līgai) sastāvs. Precīzāk sakot, visu futbolistu spēles laiks minūšu izteiksmē. Pēc tam spēlētāji tika sašķiroti divās grupās - tie, kuri paliek komandā arī 2023. gadā un tie, kuru šogad vismaz sezonas sākumā komandā vairs nebūs. Pie otrās grupas jeb "nepalikušajiem" tika pieskaitīti gan tādi, kuri komandu pameta jau 2022. gada sezonas gaitā, gan tādi, kuri paliek attiecīgo klubu īpašumā, taču devušies īrē vai spēlēs, piemēram, dublieru komandā. Citiem vārdiem sakot, tika aprēķināts, cik liela daļa no pagājušā gada sastāva (nospēlēto minūšu izteiksmē) komandās palikusi. Tādā veidā var uzskatāmi redzēt, cik jūtami komandas ir mainījušās.

Interesantākais šajā stāstā, ka jau trīs gadus pēc kārtas Virslīgā triumfējusi tā komanda, kura no visām dalībniecēm saglabājusi visvairāk sastāva! Turklāt to paveikušas trīs dažādas komandas.

2020. gadā līdz šim pēdējo reizi Virslīgas kausu virs savām galvām cēla “Riga” futbolisti. No 2019. gada zelta sastāva viņi paturēja it kā tikai 67% minūšu īpašnieku, taču pārējās komandas mainījās vēl vairāk, tuvākā sekotāja “Liepāja” noturēja tikai 59%.

2021. gada materiālā nosaucu RFS par stabilitātes paraugu, jo tā paturēja 81% no kopējā savu spēlētāju minūšu “pīrāga”. Togad RFS pirmo reizi vēsturē kļuva par Latvijas čempioni. Visbeidzot pērn, 2022. gadā, neskatoties uz treneru rokādi, “Valmiera” no 10 komandām noturēja visvairāk sastāva, 73%. Un atkal piepildījās tēze “esi stabils un kļūsti par čempionu!”.

Esmu svēti pārliecināts, ka augstākminētais nav sakritība. Skaidrs, ka futbols nav tik vienkāršs, taču mūsu vadošo klubu mētāšanās, sastāva tīrīšanas, selekcijas masveida kļūdas noteikti ir negatīvi ietekmējušas sportisko sniegumu un ir tikai loģiski, ka komanda, kas starpsezonā iztiek ar mazākiem satricinājumiem, parasti spēlē labāk.

Kā redzams, Virslīgas klubi 2023. gadā atkal izcēlušies ar nepastāvību - sešas no deviņām pērnā gada dalībniecēm nav paturējušas pat pusi no sastāva (minūšu izteiksmē), un arī "Auda" ar 54% šo robežu pārvarējusi tikai nedaudz. No 2022. gada Virslīgas klubiem visaugstāko stabilitāti uzrādījusi RFS (68%), turpat blakus "Metta" (66%). Savukārt priekšzīmi kolektīva saglabāšanā nodemonstrējusi Nākotnes līgas čempione "Jelgava".

Tālāk divas lietas šī gada sakarā. Pirmkārt, “Valmiera” nomainīja lielu daļu sastāva ne tāpēc, ka būtu kļūdas. Tieši otrādi – lielisks sniegums un veiksmīgi izpārdota kvalitatīva prece. Kluba filozofija ir šāda, un mēs neko nevaram pārmest. Otrkārt, droši apgalvošu, ka 2023. gadā šīs statistikas sērija pārtrūks, jo skaidrs, ka jelgavnieku uzdevums būs noturēties Virslīgā. Jāatzīmē, ka no pagājušā gada sastāva 15 lielākajiem minūšu īpašniekiem aļņu komandā paliek 14, minūšu izteiksmē noturēts 81% spēlētāju. Tas ir pēdējo gadu rekords - tikpat 2021. gadā saglabāja arī RFS, kad vēlāk kļuva par čempioni.

Ja skatāmies uz “Top 5” komandām, tad uz stabilitātes takas atgriezusies tieši RFS. Pērn zaudējusi trīs pamatsastāva spēlētājus, Robertu Savaļnieku (tagad atgriezies), Tomašu Šimkoviču un Leonelu Strumiju, šogad visi līderi palikuši komandā. No “Top 15” spēlētājiem gan atkal trīs devušies prom, tomēr neviens no viņiem nebija “no zvana līdz zvanam” spēlētājs visas sezonas garumā.

Zemāk attēloti komandu pagājušās sezonas modeļu pieci svarīgākie (pēc spēles laika) spēlētāji, kas klubu pametuši un pieci svarīgākie, kas palikuši. Ir vērts pievērst uzmanību šo futbolistu spēles laika procentam - piemēram, “Jelgavas” svarīgākais pametušais spēlētājs Antons Dresmanis sakrāja tikai 38% no maksimālā spēles laika, kamēr "Valmierai" piektais pēc spēles laika pametušais spēlētājs Romans Jakuba sakrāja 81% no maksimālā spēles laika... Vai salīdzināsim Rīgas grandus - piektais svarīgākais palikušais RFS sastāvā Vitālijs Jagodinskis dabūja 63% (varam spekulēt, ka līderiem procenti būtu vēl augstāki, ja ne Konferences līga), kamēr "Riga" Hrvoje Babecs tikai 40%. Un pretēji - piektais svarīgākais pametušais RFS sastāvā Vitālijs Maksimenko nospēlēja tikai 28% no maksimuma, kamēr "Riga" tas bija Roberts Ozols ar 44%.

Vēl daži secinājumi par šo grafiku "Top 5" komandu kontekstā:
- "Valmiera" visu gadu spēlēja ar vienu sastāvu un apmēram puse no līderiem ir prom. Abās pusēs stabiņi ir gari.
- "Riga" bija plašs sastāvs, sevišķi daudz rotēja Finks, tāpēc zaļie stabiņi nav pārāk gari, taču vēl vairāk to var pateikt par sarkanajiem stabiņiem – izņemot Kendišu un Ramosu, komandu nepameta neviens, kurš būtu sakrājis vairāk par 50% no maksimālā spēles laika.
- RFS arī rotēja, tikai atšķirībā no "Riga" to vairāk darīja sezonas otrajā pusē, kad cīnījās trijās frontēs. Sarkanajos stabiņos redzams, cik mazi sastāva zaudējumi ir RFS – Varslavāns ar tikai 29% spēles laika šajā “aizgājēju topā” ceturtajā vietā.
- "Liepāja" pērn uztaisīja revolūciju sezonas vidū, tāpēc tai nebija daudz līderu (spēles laika griezumā) visas sezonas garumā. Arī vairums no nedaudzajiem ir prom, tamdēļ no palikušajiem augstajā trešajā vietā Mankendā, kuram patiesībā tikai apmēram trešdaļa no maksimālā spēles laika…
- "Auda" arī vasarā stipri mainīja sastāvu un var teikt, ka saglabājusi rudens daļas kodolu. “Aizgājēju topā” četri no pieciem (izņēmums Niangs) tie, kas spēlēja 2022. gada pirmajā daļā un komandu pameta jau vasarā.

Izmaiņas futbolistu griezumā

Ar zaļu: spēlēja šīs komandas sastāvā 2022. gadā, ir arī 2023. gada komandas modelī.
Ar melnu: spēlēja šīs komandas sastāvā 2022. gadā, nav 2023. gada komandas modelī.

Virslīgas sezonas sākums jau šajā nedēļas nogalē. Visas turnīra pirmās kārtas spēles kanāla TV4 un portāla Sportacentrs.com tiešraidēs.